Iesaka Lidija Ozoliņa, pilskalniete
– Ar bērnu grupu no Neretas izbraucu Sēlijas apli — pa dabas takām, muzejiem un lauku saimniecību. Aizraujoši, tuvu, izzinoši, skaisti!
Viesītes novadpētniecības muzejs “Sēlija” ir informācijas bagāts par vēsturi, tradīcijām, kultūrvēsturisko mantojumu un ļoti baudāms. Tajā apskatāma gan medību trofeju kolekcija, gan novadnieku gleznu izstāde un vēl daudz kas cits. Muzejā ir ļoti atraktīvs gids. “Sēlijā” esmu vai ik vasaru ar kādu bērnu grupu, bet vienmēr atklāju ko jaunu, nedzirdētu. “Mazā Bānīša parkā” apskatāma šaursliežu dzelzceļa lokomotīve ar vagoniem, dzelzceļa fragmenti.
Netālu no “Mazā Bānīša” ir tā saucamā Paula Stradiņa skola vai istaba. Ekspozīcija, kas veltīta mediķim Paulam Stradiņam, ir vecās skolas pirmajā stāvā. Otrajā stāvā saglabāta skola ar vecajiem soliem un katedru. Bērniem iespēja rakstīt ar tinti, uzrakstīto ņemt līdzi. Nezinu, ko mammas teica, jo tinte un spalvas māksla reti kuram nāca viegli, rokas un kleitas bez tintes traipa neizpalika.
“Ormaņkalns”. Ar dabas takām, atjaunotu un pamatīgu skatu torni. No tā paveras burvīgs skats uz Sēliju. Pie Ormaņkalna ir arī piknika un ugunskura vieta, nojume ar galdiem un soliem, ir iespēja arī uzcelt telti — padomāts par jauku dabas baudīšanu.
Netālu ir arī Līgo kalniņš, kur tradicionāli ļaudis pulcējas svētkos Līgo vakarā. Vieta ir skaista un iekopta, no tās paveras skaista ainava uz Saukas ezeru. Līgo kalniņā ir divi dzirnakmeņi, caur tiem skatoties saulrieta laikā, redzama skaista rietēšana Saukas ezera plašumos.
Tālāk ceļš veda uz zemnieku saimniecību “Vilciņi” pie saimnieces Sabīnes Zupas, kur ir mājputni — vistas, pīles. Tās var pabarot, paskatīties. Bijām otrdienā, saimniece teica, ja būtu atbraukuši piektdienā, redzētu, kā cāļi šķiļas. Saimniece atraktīva, aizraujošu stāstījumu. Arī pati par sen zināmām lietām piedzīvoju brīnīšanās prieku. Iesaku! ◆
