Vēl joprojām sirds sažņaudzas, atceroties mazā liepājnieka Ivana traģisko nāvi. Šis baisais notikums lika aizdomāties un sākt rūpīgāk gatavot atvases patstāvīgajām gaitām. Līdzcilvēku attieksme, uz ielas redzot čāpojam mazu ķiparu vienmēr ir pozitīva, tomēr pārsteidz tas, cik nepārdomātu ziņu pretimnācējs spēj sniegt.
Esam divas jaunās māmiņas. Kopš bērni iemācījās staigāt, sēdēšana ratos tika nomainīta pret garām pastaigām. Mazi bērni noteikumus ievēro tik daudz, cik melns aiz naga. Tomēr mēs jau no agra vecuma cenšamies bērniem iemācīt primāras lietas — neiet uz ceļa, neaiztikt bīstamas lietas un tā sarakstu varētu turpināt. Cenšamies iemācīt saskatīt robežu starp drīkst un nedrīkst. Iet līdzi svešiniekam kategoriski aizliegts, bet mūsu bērni to vēl nesaprot. Kā rīkoties, ja sabiedrības locekļi viņam dod maldinošu signālu? Pēdējās pāris nedēļās sastapāmies ar mulsinošām situācijām, kad uz ielas sastaptie cilvēki mūsu bērniem piedāvāja doties līdzi. Kopumā sešas personas, turklāt sievietes, dažādās situācijās, dažādiem vārdiem uzrunāja bērnus un piedāvāja nākt līdzi. Mēs saprotam, ka tas nebija nopietni, tomēr satrauc tas, kā sievietes, kuras pašas, visticamāk, ir mātes un vecmāmiņas, var ko tādu teikt! Tajā brīdī rodas apmulsums. Ievērojot pieklājību, mēs cenšamies turpināt savu ceļu, taču, pārnākot mājās un pārrunājot piedzīvoto, secinājām, ka daļa sabiedrības bojā bērnu izpratni par drošību. Nav iebildumu, ja ar mūsu atvasēm komunicē, vien mulsina šī neapdomātā vārdu izvēle, kas var radīt sliktas sekas. Bērniem mājās mācam, ka ar nepazīstamiem ielaisties sarunās vai iet līdzi nedrīkst. Taču viņu izpratnē šis svešais lielākoties iezīmējas kā baiss onkulis, nevis smaidīga sieviete. Tomēr būtību jau tas nemaina — svešinieks ir un paliek svešinieks. Tā kā visas šīs situācijas notika Aizkrauklē, esam pārliecinātas, ka sievietes bija vietējās iedzīvotājas un, cerams, laikraksta “Staburags” lasītājas. Ceram, ka mūsu bažas atradīs dzirdīgas ausis un līdzīgas situācijas neatkārtosies. Nav pareizi svešam bērnam teikt: “Dod rociņu! Nāksi man līdzi?” Tas grauj viņa spējas atšķirt, ko drīkst un ko ne. Mīļās sievietes, padomājiet par to, ko sakāt — mazie visu uztver burtiski. Saudzēsim bērnus un domāsim par viņu drošību!
Jaunās māmiņas
Inese un Jekaterina
