Rozālijai vīrs dzimšanas dienā uzdāvināja jaunu mobilo tālruni. Ja jūs zinātu, kā manta maina cilvēku! No lepnības ar degunu mākoņus stumda! Atskrēja pie manis ciemos, izvilka no somiņas savu “ķieģeli”, braukā ar pirkstu pa ekrānu un rāda man visādas bildītes. Pēc tam vēl pajautā, vai man arī telefonā ir fotogalerija? It kā nezinātu, ka manam tālrunim drīz apritēs 10 gadu.
Es Rozāliju nolēmu pārspēt, pakonsultējos ar visgudrāko kolēģi, paņēmu bezprocentu kredītu un nopirku vēl lielāku un “biezāku” mobilo tālruni. Tiesa, puse dienas man pagāja, kamēr iemācījos izrunāt tā nosaukumu — “HUAWEI”. Sākumā kaut kā nevedās izruna, mazliet pat nepieklājīgi iznāca. Kad Rozālijai pateicu savu jaunā telefona nosaukumu, šī acis vien blisināja — nebija par tādu dzirdējusi. Ar tā apguvi gan man neveicās visai spīdoši. Tas tāpēc, ka man daudz spēka — telefons uz manu pamatīgo spiedienu nereaģēja. Tagad mācos tauriņu spārna pieskārienu, un viss notiek! Vien pirksti pārāk plati — ne tam piezvanu, ne tur īsziņas aizsūtu. Eh! Vecais pogu tālrunis tomēr bija labāks, bet nevienam jau to nevar teikt. Jāiet taču laikam līdzi!
Izabella
