Aizkrauklieši interesējas, cik ilgi vēl varēs saimniekot mazdārziņos pirms Pļaviņu HES. Kad būvēs pārgāzni?
“Kad apmēram pirms deviņiem gadiem sākās runas par pārgāznes būvniecību, daļa cilvēku savus mazdārziņus pameta, bet citi turpināja saimniekot, arī mana ģimene, un pareizi darīja, jo solītā pārgāznes būvniecība tika atlikta. Pļaviņu HES rezerves pārgāznes detālplānojuma sabiedriskā apspriešana notika 2008. gadā! Tagad ir 2017. gads! Lūk, cik ilgi daļa cilvēku vēl būtu varējuši apsaimniekot savus mazdārziņus! Gribu zināt, cik ilgi vēl varēs apstrādāt, kopt mazdārziņu, vai vērts gādāt mēslojumu un uzlabot zemes auglību? Lūdzu, noskaidrojiet! Šis jautājums interesē arī citus aizkraukliešus,” jautā kāda iedzīvotāja.
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums stāsta, ka, pēc akciju sabiedrības “Latvenergo” ražošanas direktora Māra Kuņicka informācijas, pārgāznes jautājums joprojām ir aktuāls, un spēkstacijai tāda būve ir nepieciešama. Tomēr būvniecība atlikta uz 2020. — 2027. gada periodu ar cerību un, protams, ieguldot visus spēkus, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, jo pārgāzne pirmām kārtām ir drošības projekts plūdu risku mazināšanai un nevienu papildu kilovatstundu neģenerēs. Rezerves pārgāzni paredzēts darbināt ikgadējo plūdu laikā, kad caurplūdumi pārsniegtu hidroagregātu caurvades spēju.
Kā jau “Staburags” iepriekš informēja, pārgāzne Daugavas labajā krastā ieplānota kā 800 metru gara hidrotehniska būve ar aizvaru sistēmu. Celtniecību bija paredzēts sākt 2011. gada janvārī, tomēr 2010. gadā valdība nolēma atlikt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā projekta “Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izveide” īstenošanu un tam plānotos 22,8 miljonus latu piešķīra citām Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajām programmām uzņēmējdarbības attīstībai, pamatojot, ka ar šo summu tāpat nepietiks. Aptuvenās celtniecības izmaksas tobrīd bija ap 150 miljoniem eiro. ◆
