Saistībā ar jūnijā Londonā notikušo debesskrāpja ugunsgrēku Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji izlases kārtībā līdz 15. septembrim pastiprināti veiks ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājas, tajā skaitā Aizkrauklē un apkārtējos novados.
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas pārstāve Inta Šaboha informē, ka ik gadu vidēji ap 1400 ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās un dzīvokļos. Degšana konstatēta ne tikai virtuvēs, dzīvojamajās telpās un guļamistabās, bet arī ēku kāpņu telpās, dūmvados un atkritumu tvertnēs. Ugunsdrošības pārbaužu laikā izlases kārtībā apzinās tās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās veikta siltināšana. Rīgas pilsētā pārbaudīs 12 stāvu un augstākas dzīvojamās mājās, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī — sešu stāvu un augstākas ēkas, savukārt citviet Latvijā izlases kārtībā ugunsdrošības pārbaudi veiks trīs stāvu un augstākās ēkās.
VUGD Aizkraukles daļas pārstāvji kopā ar Aizkraukles novada pašvaldības uzņēmumu “Lauma A” izveidojuši to māju sarakstu, kurās jāveic pārbaudes. Kad Aizkrauklē pārbaudes būs pabeigtas, tās turpinās apkārtējos novados.
“Laumas A” valdes loceklis Modris Bite informē, ka ugunsdrošības pārbaudes jau veiktas ēkās Lāčplēša ielā 12, 17, 19 un Kalna ielā 1, pārkāpumi nav konstatēti. Ugunsdzēsēji glābēji pievērš uzmanību koplietošanas telpām — kāpņu telpām un pagrabiem, tās nedrīkst būt aizkrautas ar dažādiem priekšmetiem, kas ugunsgrēka gadījumā veicinātu liesmu izplatīšanos un traucētu glābēju darbu. Kāpņu telpu durvīm jābūt brīvi atveramām un aprīkotām ar pašaizvēršanas mehānismiem.
“Aizkrauklē mājas ir labi apsaimniekotas, kāpņu telpās ir izvietotas ugunsdrošības instrukcijas,” atzīst VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle.
Modris Bite stāsta, ka izlases veidā vēl tiks pārbaudītas 10 mājas — Skolas ielā 2, Gaismas ielā 4, Spīdolas ielā 6 un 16, Draudzības krastmalā 2, Maurēnu ielā 8, Jaunceltnes ielā 23/2, 33, 39 un Lāčplēša ielā 39.
“Māju kāpņu telpas un pagrabus cenšamies turēt kārtībā. Dažiem cilvēkiem ir tieksme pagrabu ejas aizkraut ar mantām, kuras kādreiz varētu noderēt, taču tās tur stāv gadiem un nevienam nav vajadzīgas,” stāsta Modris Bite. “Ja par tādiem gadījumiem saņemam informāciju no sētniekiem vai māju iedzīvotājiem, veicam tīrīšanas darbus, visu lieko iznesam un aizvedam. Dažkārt, mainoties dzīvokļu īpašniekiem, pagrabu šķūnīši tiek pamesti ar visām mantām. Ugunsnedrošās lietas un materiālus aizvedam un pussabrukušus šķūnīšus nojaucam.”
Londonā 24 stāvu māja dega kā lāpa. Vai tā varētu degt arī siltināto māju sienas? Modris Bite skaidro, ka Londonas namam bija ventilējamā fasāde jeb starp māju un apdares materiālu bija atstāta gaisa šķirkārta, pa kuru notika gaisa cirkulācija jeb ventilācija, un tas veicināja strauju uguns izplatību. Tāda šķirkārta vasarā neļauj namam pārkarst. Aizkrauklē tādu māju ar ventilējamu fasādi nav. Dažas mājas siltinātas ar putupolistirolu, kas deg tikai tad, ja līdzās ir liesma. Ja liesmas nav, degšana nenotiek. Citas mājas siltinātas ar ugunsdrošu akmensvati. Visu māju fasādēm pēc siltināšanas izveidots apmetums, kas ir ugunsdrošības garants. ◆
