Saeimas Koalīcijas partneri konceptuāli atbalstījuši partijas “Vienotība” priekšlikumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu saistībā ar žurnālā “Ir” publiskotajām “Rīdzenes sarunām” vai tā sauktajām “oligarhu sarunām”. Vakar biedrības “Progresīvie” rīkotajā piketā pie Ģenerālprokuratūras prasīja ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos. Prasības pamatojums — viņa nevēlēšanās rosināt krimināllietu, balstoties uz “Rīdzenes sarunu” materiāliem. Kā kopumā vērtējat “oligarhu sarunas”, to publiskošanu un iespējamās turpmākās darbības, piemēram, krimināllietas ierosināšanu?
Vaira Lejniece, Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētāja
— Šīs sarunas kopumā nav milzu pārsteigums. Drīzāk, ka kaut kas tāds vispār notiek un sarunu publiskošana ir audioapstiprinājums slepenu, varaskāru zirnekļu sarunām. Piekrītu Vilim Vītolam, kurš intervijā raidījumā “1:1” teica, ka starp mums ir nederīgie latvieši. Vai Latvija viņiem, šiem 3A un pārējiem, ir dārga sirdī? Vai tikai savs maks un vara viņus interesē? Arī valodas lietojums, kas “plēš ausis” šajās sarunās, liecina par svešas mentalitātes klātbūtni gan domās, gan rīcībā. Treškārt, ja mūsu sabiedrība ir un vēlas palikt pasīva, tad mūsu likteni izlems šādās “Rīdzenes sarunās”. Kam ir jānotiek, lai latvietis pamostos? Atmoda bija, vai tagad atkal simt gadu varam gulēt? Viens no rezultātiem pēc šādu sarunu publiskošanas varētu būt spēka samēra maiņa Saeimā. ◆
Rihards Melgailis, 12. Saeimas deputāts, partija “Latvijas Reģionu apvienība”
— Sabiedrībā šajā jautājumā ir ļoti dažādi viedokļi. Šonedēļ “Reģionu apvienības” biedri pārspriedām šo “oligarhu sarunu” lietu un vienojāmies, ka atbalstām parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi un tajā aktīvi darbosimies. Lai parlamentārā veidā iepazītos ar lietas materiāliem, kuri ikdienā, piemēram, žurnāla rakstos, nav pieejami. Atbildību par šādas komisijas darbu var prasīt tās vadītājam. Mūsu partija rosināja grozījumus Saeimas kārtības rullī, ar kuriem komisijas vadību uzticēt tiem, kas rosinājuši tās izveidi. Diemžēl šī ideja atbalstu neguva. Esam vienmēr bijuši par atklātību, un, ja ir lietas, kuras jāceļ gaismā, tad tas ir jādara, To darot, jābalstās uz faktiem, nevis no konteksta izrautiem dialogiem. ◆
Uldis Riekstiņš, pašnodarbinātais, bijušais Kokneses novada domes deputāts
— Manuprāt, šis gadījums kopumā ir kā acu atvēršana sabiedrībai, nevis, kā kādam varbūt gribas teikt, žurnālistu vēlme kādam kaut ko “iebāzt degunā” un gaidīt reakciju. Šie notikumi sasaucas ar eksprezidenta Valda Zatlera lēmumu numur 2 — Saeimas atlaišanu cīņā pret oligarhiem. Tas bija kā modinātājzvans mūsu apziņai. Pašvaldību vēlēšanas Ventspilī gan pierādīja pretējo — vairāk nekā 60% vēlētāju balsoja par šo oligarhu. Tad nav izprotams, ko mūsu sabiedrība grib — pie varas shēmotājus, kas audzē savas ģimenes kapitālu un tur naudu beznodokļu zonā, vai tomēr demokrātisku valsti. Tāpat atbalstu šībrīža notikumus, protestus, pagaidām neanalizējot, ir Kalnmeijers kur vainīgs vai nē. Atceros, pirms vairākiem gadiem kāds angļu politiķis, vaicāts par tobrīd skandalozajiem gadījumiem ar Andra Šķēles darījumiem, atbildēja, ka Anglija uz demokrātiju gājusi divus simtus gadu garu ceļu. Latvija ir šī ceļa sākumā, un šādi un līdzīgi gadījumi “jānoraksta” kā nodevas demokrātijai. Ceru, ka cilvēki kopumā pēc šādiem gadījumiem paliek gudrāki. Vajag iet, trokšņot, protestēt, un savs darbs jādara žurnālistiem. ◆
