Ja pajautāsiet, kurš ir Latvijā populārākais vārds, ikviens zinās — Jānis! Taču, izrādās, šī statistika ir vecāko Jāņu nopelns, jo pēdējo desmit gadu laikā latviskais vārds kļuvis teju par retumu — Aizkraukles puses novados tā nosaukti vien 29 puikas. Savukārt būt Līgai ir vēl lielāka eksotika — desmit gados esam kļuvuši tikai par sešām Līgām bagātāki.
Ierosmi šai tēmai deva kāda saruna: vēlējos noskaidrot, cik Jāņu un Līgu ir skolā, kurā mācās apmēram simt skolēnu. Atbilde skanēja: viens Jānis un viena Līga, turklāt viņa šogad skolu absolvēja! Vai tiešām vislatviskākie vārdi, kuru dienu svin visa valsts, būtu zaudējuši popularitāti?
Kad dzimtsarakstu nodaļās un pagastu pārvaldēs lūdzu nākt talkā un saskaitīt ne vien Līgas un Jāņus, kuri deklarējuši dzīvesvietu konkrētā novadā vai pagastā, bet arī — cik bērnu pēdējo desmit gadu laikā nodēvēti šajos vārdos, pārsteigtas bija arī pašas darbinieces: tik maz!
Pļaviņās līgos!
Ņemot vērā pēdējo desmit gadu rādītājus, mums jākļūst uzmanīgiem — ja Jāņu kādu brīdi vēl nepietrūks, Līgas vārds popularitātes ziņā sāk kļūt par eksotiku. Kopā sešos Aizkraukles apriņķa novados, Kurmenē un Vallē pēdējo desmit gadu laikā par Jāņiem nosaukti 29 puikas. Savukārt kopš 2008. gada pie Līgas vārda tikušas tikai sešas mazulītes.
Aizkraukles dzimtsarakstu nodaļā desmit gados reģistrēti tikai divi Jāņi. Skrīveru novadā kopš 2008. gada Jāņa vārds dots vienam zēnam, taču novadā dzīvesvieta deklarēta vēl trijiem maziem Jāņiem, kuri dzimšanas reģistri noformēti citur. Jaunjelgavas un Pļaviņu novadā desmit gados reģistrēti pa sešiem maziem Jāņiem, Kokneses — četri, Neretas novadā — trīs, tikpat arī vienā pašā Valles pagastā.
Pļaviņu novads izceļas Līgu popularitātes ziņā — pēdējo desmit gadu laikā tajā par Līgu nosauktas trīs jaunkundzes. Jaunjelgavas un Neretas novads desmit gados kļuvis katrs par vienu Līgu bagātāks. Viena Līga šajos gados reģistrēta arī Vallē, turklāt šis meitenei dots kā otrais vārds. Taču Aizkraukles, Skrīveru un Kokneses novadā pēdējos desmit gados neviena meitene nav nosaukta par Līgu.
Vēl mazliet faktu. Piemēram, Staburaga pagastā jaunākajam Jānim ir 14 gadu, Sērenē visjaunākā Līga piedzima 1986. gadā. Seces pagastā jaunākais Jānis dzimis 2005. gadā. Kokneses novadā par Līgu kāda meitene pēdējo reizi nosaukta 2007. gadā. Savukārt Daudzeses pagastā, kur iedibināta tradīcija pasniegt sudraba karotītes jaundzimušajiem mazuļiem, kopš 2009. gada tā pasniegta vienai Līgai, bet nevienam Jānim.
Dubults neplīst
Reti, bet vecāki mūsdienās tomēr izvēlas savam bērnam šo vārdu. Kāda ir viņu pārliecība, ka Jānim vai Līgai tomēr ir vērts būt?
Lielākoties Jāņa vārds bērnam tiek dots dzimtas tradīciju dēļ, tā sakot — katram Jānim savu Jānīti! To apstiprina arī viena no jaunākajiem Jānīšiem tētis Jānis Žuravskis no Pļaviņām. Viņa dēliņam, kurš piedzima 2016. gada 7. oktobrī, ir divi vārdi — Jānis Rūdolfs. Jānis seniors stāsta, ka par Jāni dēlu izlemts saukt, lai turpinātu dzimtas tradīciju, jo arī viņa vectēvs bijis Jānis. Vienā paaudzē gan šis vārds izlaists, jo tēvu, mazā Jāņa Rūdolfa vectēvu, sauc Voldemārs. Jānis Žuravskis bilst, ka pēdējā laikā šo vārdu bērniem liek reti. Dēlam izvēlēts otrs vārds — lai vārdā būtu burts “r”. “Izpētījām, ka arī Jānis tiek uzskatīts par stipru vārdu, bet dubults neplīst,” saka Jānis seniors.
“Man savs vārds ļoti patīk — vienkāršs, stiprs. Manu vārdadienu svin visa Latvija,” saka viņš. Arī mazajam Jānītim, kuram šajos saulgriežos būs pirmā vārdadiena, tikšot vīts vainags. “Kārtīgs ozollapu vainags kā īstam vīram pieklājas!” nosaka tētis.
Kārtīgs vīrs — kārtīgs vārds
“Ja gribi dēlam retu vārdu, jāsauc par Jāni,” saka pļaviņiete Zaiga Bonda. Viņa bilst, ka pirmsskolas vecuma Jāni vai Līgu nevienu nezina, un mūsdienās ar šādu izvēli vari trāpīt desmitniekā — tikt pie latviska un reizē reta vārda.
Zaigas dēlam Jānim ir divi gadi. Arī šajā dzimtā Jānis ir ģimenes vārds — tā saukts gan Zaigas, gan viņas vīra vectēvs un vecvectēvs. “Domājām, kāpēc lai mēs neturpinātu šo tradīciju? Tāpēc nosaucām dēlu par Jāni,” atklāj Zaiga.
Jaunā sieviete stāsta, viņas vienaudži bērniem lielākoties izvēloties starptautiskus vārdus, bez mīkstinājuma zīmēm un garumzīmēm. “Kad savulaik pateicu, ka mūsu dēlu sauks Jānis, visi izsaucās: “Tik latviski! Tāds sens vārds.” Man pašai patīk,” saka Zaiga.
Māmiņa atklāj, ka mazais Jānītis divu gadu vecumā jau ir ļoti patstāvīgs un prātīgs puika. Ļoti smaidīgs, dzīvespriecīgs un aktīvs. Kad bilstu, ka Jāņi esot stipri cilvēki, Zaiga piekrīt: “Mūsu Jānītis nepadodas un dara, kamēr sanāk. Viņam ir savs spīts, un, šķiet, būs kārtīgs vīrieša raksturs!”
“Katrā dzimtā jābūt Jānim!”
“Agrāk domāju, ka nekad nelikšu savam dēlam vārdu Jānis,” atklāj Inga, kura nu audzina četrgadīgo Jānīti. “Sabiedrībā šis vārds tomēr ir tāds nonivilēts.” Viss mainījās, kad Inga satika nākamo vīru Jāni. Kad uzzinājuši, ka būs puika, vīrs allaž aprunājies ar mazo, vēl puncī esam: “Kā iet, Jānīt?” “Pieradu, un mums ir Jānis!” saka Inga.
Jānis Patmalnieks no Zalves pagasta, kura dēlam Jānim drīz būs pieci gadi, atklāj, ka dzimtā nu Jāņi ir trīs paaudzēs — viņa tēvu sauc Jānis, un tagad arī dēlu. Turklāt dzimtā ir viss “komplekts” — Jāņa (vidējā) māsu sauc Līga.
“Tāpat kā Latvijas karogam pie mājas, katrā dzimtā jābūt Jānim!” saka Jānis Patmalnieks. “Kas tā par Jāņu svinēšanu, ja nav paša Jāņa! Paklausos, ka mums tagad ir tik daudz eksotisku vārdu, tomēr es labāk izvēlos latvisku vārdu.” Viņš piebilst, ka savs vārds arī pašam patīk, kaut ne mazums dzirdēts stereotipu: visi Jāņi esot dzērāji. “Tik traki nav, mēdz pļēgurot arī Endiji un visu pārējo vārdu īpašnieki,” nosmej jaunais vīrietis.
Viņš vēl piebilst: ja ir divi Jāņi ģimenē, svētki ir dubultā. “Vienam alus, otram — kvass, katram — pa vainagam, un svētki var sākties!” nosmej Jānis Patmalnieks.
Grib savu Jāni
Skrīverietim Matīsam Jānim Šteinbergam šovasar būs septiņi gadi. Viņa māmiņa Aiga stāsta: Jānis viņiem ir tāpēc, ka ģimenē tuvākos rados nebija neviena Jāņa. Vienīgi tā saucot vīra krusttēvu, un arī viņam par godu tas izvēlēts. “Kā pirmo vārdu to neizvēlējāmies, taču gribējām, lai mums būtu Jānis,” saka Aiga.
Viņa bilst, ka pašai pret šo vārdu aizspriedumu nav, bet jāatzīst, ka pēdējos gados tas kļuvis rets. Aiga strādā divos bērnudārzos, un tur ir tikai vēl viens pirmsskolas vecuma Jānītis. Līgas gan neesot nevienas. “Nebijām gan domājuši, ka līdz ar Jāņa vārda izvēli tiksim pie reta vārda, bet tā ir sanācis,” nosaka māmiņa. Viņa piebilst, ka puiku vairāk saucot pirmajā vārdā, taču ģimenē Jāņus svin un dēls tiek arī pie Jāņu vainaga.
Maz mazu Līgu
Seciete Līga Strigune dzimusi 2010. gadā. Šķiet, viņa ir vienīgā mazā Līga visā Jaunjelgavas novadā. Līga agrāk dzīvoja Daudzeses pagastā, un tieši viņa ir tā mazā Līga, kura savulaik saņēma te sudraba karotīti! Līgas tētis Nikolajs atklāj, vārds meitai izvēlēts arī tādēļ, ka pašam dzimšanas diena ir jūnijā, pirms Līgosvētkiem, un kopā varētu svinēt. Turklāt tētim šis vārds ļoti patīk. “Varam svinēt skaistus svētkus,” saka mazās Līgas vecāki.
Jā, starp citu, arī jaunākā Aizkraukles apriņķa Līga, šķiet, dzīvo Pļaviņu novadā — šāds vārds dots meitenītei, kura dzimusi 2013. gada augustā. ◆
