(54. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
393. diena
Nakts tomēr nav tik veiksmīga, kā domāts. Ļoti ātri kļūst tumšs, ap astoņiem parādās mākoņi, sāk smidzināt. Tā kā nojumīšu, tāpat kā atkritumu tvertņu te nav, nakts jāpavada zem tilta. Tā ir mūsu pirmā nakts zem tilta. Tokijā! Divas reizes garām iet policisti, bet neko nesaka.
No rīta nonākam Grāmatu ielā. Tā slavena ar saviem 180 lietoto grāmatu veikaliem, kuros kopā atrodams vairāk nekā 10 miljonu grāmatu. Taču tos atver tikai 9 rītā. Lēnā gaitā izstaigājam Imperiālās pils dārzus. Skaisti, bet neko pārsteidzošu neatrodam.
Grāmatu ielā grāmatu daudz, bet visas japāņu valodā. Tālāk dodamies atkal cauri dārziem uz pili, kurā senāk dzīvoja Tokijas karaliskā ģimene. No pils gan palikuši tikai vārti, bet teritorija ir milzīga! Tai cauri vijas lielceļš.
Apmeklējam kādu budistu templi. Ziedojam pāris monētu, lai paklanītos un iebērtu vīraku lielajā katlā. Tūristus te sagaida ļoti laipni. Esam pārsteigti, ka lielākoties, uzzinot, no kurienes esam, japāņi zina mūsu galvaspilsētu! Citās valstīs Latviju īsti nezināja. Japāņi ir gudri. Te esot veselas četras rakstības sistēmas! Lasītprasmes un rakstītprasmes līmenis esot gandrīz 100%! Arī vidējais mūža ilgums Japānā ir viens no augstākajiem pasaulē.
Mums piedāvā palikt templī, cik ilgi vien vēlamies. Tokija nav tik organizēta kā Seula, arī metro nav tik viegli saprast, savukārt cilvēki nav tādi kārtības mīļi kā korejieši. Angļu valodu arī nezina ļoti labi, bet satiekam tādus, kas labprāt runā ar mums. Tomēr ne visos infocentros varam saprast informāciju.
Tokija noteikti ir megapole. Tā ir tik milzīga pilsēta! Esam pārstaigājušies un aizgājuši arī līdz slavenajam Japānas krustojumam, kas ir daudzu filmu sākumā — zebras uz visām pusēm krusteniski, un, kad cilvēku pūļi veļas pāri, iespaidīgs skats.
Šodien ejam uz vienu no lielākajiem Japānas tirgiem. Tur redzam dažādus brīnumus — mazus dārzeņus, lielus krabjus un vēl visādus labumus. Tirgū viss ļoti dārgs. Neko nevaram atļauties — cenas no četriem eiro par mazu kumosiņu. Tūristu gan te daudz.
Lai izgulētos, dodamies ārpus Tokijas — uz Jokohamu.
Šī pilsēta, liekas, nedaudz klusāka nekā Tokija, lai gan abas jau saaugušas kopā. Pirmo atrodam infocentru. Tur jautājam, kā ar telti? Saka jau, ka ar telti nav kur palikt, bet kartē redzam ļoti daudz zaļu teritoriju. Mēģināsim. Zinām, ka labi jāslēpjas, jo naktī staigā apsargi.
Šajā pilsētā arī pārtikas cenas zemākas. Tas iepriecina — beidzot varam ko normālu nopirkt.
Redzam, ka te cilvēki krustojumā iet pie sarkanās gaismas un iet pāri ceļam tur, kur tas nav paredzēts. Mazāk noteikumu, tas ir labi.
Nonākam parkā. Pēc ilgākiem meklējumiem uzejam tādu kā slēptuvīti. Uzceļam telti un ejam paēst.
394. diena
Nakts ir interesanta. Izturam divas pārbaudes. Liekas, ka apsargi mūs meklē speciāli — tik biežas pārbaudes! Varbūt kamerās redzēja, ka ielienam krūmos un pazūdam? Te kameras ir visur. Trešajā reizē kāds sāk ar mums runāt. Esam atrasti.
Lienam ārā no telts. Ierauga — ārzemnieki. Būtībā mūsu saruna ir tāda. Apsargs saka: “Sorry, sorry” par to, ka nevaram te gulēt, un mēs: “Sorry, sorry” par to, ka uzbūvējām telti. Kopumā jauks un laipns cilvēks. Sagaida, kamēr nojaucam visu un dodamies prom.
Ir nakts, nezinām, cik ir laiks. Pa ceļam jau iepriekš noskatījām vēl vienu vietu ekstrēmiem gadījumiem. Ir apzaļumota teritorija starp divām šosejām un zāle aizaugusi. Tātad neviena apsarga. Uzceļam telti un noguļam līdz pat gaismiņai. Te paliksim arī nākamo nakti.
No rīta lādējam visas baterijas “Maķītī” — vienīgā vieta, kur kaut ko var atļauties un dabūt arī internetu, kas strādā, un rozeti.
Daži te arī guļ. Nopērk burgeru, neapēd un aizmieg — te tas populāri. Darbinieki gan ik pa laikam nāk piebakstīt.
Mēs ēdam roltonus, ko kioskos uzreiz var pagatavot. Patiesībā japāņu virtuve kļuvusi ļoti populāra visā pasaulē. Jēla zirga gaļa ir viens no populārākajiem ēdieniem. Gan jau dārga.
Nūdeles, īpaši soba, tiek strēbtas ēšanas laikā. Strēbšana norāda, ka ēdiens ir garšīgs. Mēs tā nedarām, arī ne visi vietējie to dara, bet daži ļoti izbauda ēšanas skaņas. Un strēbšanas procesā ēdiens arī atdziestot.
Japānā gandrīz visās ēdienreizēs lieto rīsus. Arī zivis ir neatņemama sastāvdaļa. Tokijā ir pasaulē lielākais zivju tirgus. Viņiem taču ir arī fugu zivs, kas ir ļoti indīga. Nepieciešami septiņi — desmit gadi intensīvas apmācības, lai to pagatavotu, kā vajag. Esot dažas zivju audzētavas, kas audzē neindīgas fugu zivis.
Sākam Jokohamas izpēti. Sasniedzam vienu laukumu ar daudziem karuseļiem un milzīgu panorāmas ratu, kur viens apgrieziens ilgst 20 minūtes! Jokohama ir pie jūras, līdz ar to braucieni ar laivām un visādas tūristu atrakcijas te ir aktuālas.
Sasniedzam arī ķīniešu pilsētu Japānā. Vēl īsti neatšķiram, vai strādā vietējie vai ķīnieši, bet dzirdam nedaudz atšķirīgu valodu. Ik pa laikam slēpjamies no lietus.
Kad tas pierimst, dodamies uz ārzemnieku kapiem (tas te arī apzīmēts kā apskates objekts). Kapi kā pie mums — nav dēļu ar uzrakstiem. Vēl neesam noskaidrojuši to dēļu nozīmi, jo nevienā infocentrā nerunā angliski vairāk kā pamatfrāzes.
Apskatām vairākus parkus un dārzus ar skatu uz pilsētu un jūru. Kur vien raugāmies, apkārt ir pilsēta. Ielas. Asfalts. Ceļi, tuneļi un pagriezieni. Vienīgi parkos radīta ilūzija, ka esi dabā, jo nedzird skaļo mašīnu rūkoņu. Dārznieki patiešām pacentušies — japāņu dārzi ir apburoši ar skaistām puķēm un interesantiem augiem.
Lietus padara visu nedaudz pelēcīgāku, bet esam pilsētu apgājuši no visām pusēm.
Šodien piektdiena. Apkārt pasākumi. Bet mēs slapji un domājam par naktsvietu.
Noskaidrojam, ka pilsētiņā nav ne autoostas, ne dzelzceļa stacijas. Ir metro, kur mums nav vietas. Dodamies atpakaļ uz savu pārbaudīto vietu.
Pa ceļam ieejam veikalā. Izrādās, jo vēlāk ej veikalā, jo lielākas atlaides gatavajai produkcijai. Tikko ieejam, veikala darbinieki visam piemēro 50% atlaidi. Viss, kas no rīta maksāja eiro, nu ir pieņemamā cenā! Šo to priecīgi sapērkam un domājam — pirms pašas veikala slēgšanas noteikti vēl lielākas atlaides. Ja vēl ir, ko pirkt.
Mūsu teltsvietā sasedzam telti un ceram, ka līdz rītam nebūsim pilnīgi slapji…
(Turpmāk vēl.)
