“Vai tu jau nogaršoji saldo zemeņu šķirni ‘Kama’? Ja nē, brauc pie mums, mēs tevi gaidīsim!” šādu sludinājumu Facebook.com vietnē ievietojuši Daudzeses pagasta “Blāzmu” īpašnieki. Pats saimnieks Dainis Dobrovoļskis atzīst, ka zemeņu audzēšana ir viņa vaļasprieks. Skaistā meža ielokā. Pushektāra platībā!
Dainis Dobrovoļskis bilst, ka pērn zemenes tirgojis Aizkraukles tirgū, taču nespējis konkurēt ar negodīgajām cenām, jo daudzi ievestās zemenes tirgojot kā vietējās. “Cilvēkiem nevajag vietējās, vajag poļu, jo tās lētākas,” nosaka viņš. “Es nevaru atļauties pārdot par šādām cenām, tāpēc izlēmu, ka uz tirgu nav vērts braukt.”
Šogad “Blāzmu” saimnieki izvēlējušies zemenes pārdot ar sociālo tīklu starpniecību, taču atsaucība neesot pārāk liela. “Toties cilvēks atbrauc, paskatās, kur ogas aug, un var pats izstaigāt dobes, nogaršot un izvēlēties, kuras grib. Tūlīt viņam salasīsim svaigas ogas tieši no dobes,” saka saimnieks. “Varu zemenes arī aizvest uz Aizkraukli un tuvākajām vietām, par to papildu maksu neprasu.”
Zemenes tuneļos
“Blāzmās” pērn pirmā raža vākta jau 23. maijā, šogad pirmās zemenes ienākušās 6. jūnijā. Tik agri, jo tās audzē “tuneļos”, kas pārklāti ar plēvi. Tikko sniegs nokūst, citas dobes sedz ar agrotīklu. Saimnieks bilst, ka līdz ar to biežās šī pavasara salnas stādiem nav kaitējušas un raža ir laba.
Daiņa ģimene dzīvo Aizkrauklē, bet pirms vairākiem gadiem iegādājušies zemi Daudzevā, skaistā meža ielokā Siliņkalnā. Vietu, kur ģimenei atpūsties dabā. Būdami darbīgi, sprieduši: ja jau zeme ir, kaut kas jāaudzē! Tā pirms četriem gadiem iestādījuši vairākas dobes ar zemenēm. “Domājām: pamēģināsim! Iepatikās,” saka saimnieks. Tagad zemeņu platības meža ielokā aizņem apmēram pushektāru. “Šiem stādījumiem ir ceturtais gads, te paeksperimentēju un pirms diviem gadiem iestādīju retāk, lai saulīte vairāk tiek klāt,” vezdams ekskursijā pa lielo un visas ģimenes loloto zemeņu lauku, stāsta saimnieks.
Vaicāts par audzētajām šķirnēm, Dainis bilst: ‘Kamu’ nopircis tepat, tā esot tikai viņam un “zemeņu Vilnim”. Tā viņš dēvē zemeņu audzētāju, kurš ilgus gadus audzē un tirgo zemenes šosejas malā, braucot uz Skrīveriem. “Viņu varu saukt par savu skolotāju, jo daudzas zinības guvu no viņa.” Ar ko ‘Kama’ atšķiras no citām šķirnēm? “Bet jūs pagaršojiet!” atbild saimnieks. Ļoti saldas un gardas — nav vārdam vietas! Te vēl aug ‘Polka’, tā esot vēlāka šķirne, ‘Bounty’, tās stādi vesti no Liepājas, vēl ražīgā ‘Induka’.
Nodarbe visai ģimenei
Zemeņu audzēšana patlaban aizņem visu brīvo laiku — atzīst Dainis. Viņš strādā par kravas automašīnas vadītāju kādā firmā Koknesē. Maiņu darbā, bet viss brīvais laiks paiet Daudzevā. Lielais zemeņu lauks tiek aprūpēts pašu spēkiem, palīdz sieva Anželika un abas meitas Laura un Sintija. Arī meitenes daudz zina par zemeņu audzēšanu, un nevaru nepamanīt prieku, ar kādu viņas pastaigājas kopā ar mums pa dārzu un vēlāk lasa ienākušās ogas.
Dainis atzīst, ka zemeņu audzēšana prasa ļoti daudz darba. “Piemēram, pērn strādāt iesākām agri pavasarī, vispirms sanesām bruģakmeņus uz lauka. Tos liek dobes malās un galos, lai plēvi nepūš pa gaisu. Tad jāsaliek agrotīkls, jāmēslo. Izmantoju gan tikai dabīgu mēslojumu. Pret kaitēkļiem un smecernieku smidzinu ar skuju un citronu ekstrakta uzlējumu. Citi saka — ja zemenes aug uz plēves, ravēt nevajag. Man vajag, jo nezāles tāpat aug.” Ravēšana vairāk esot meitu pārziņā, lasīšana — visas ģimenes darbs. Toties zāles pļaušana starp zemeņu rindām esot tēta pienākums. Starp citu, lai nopļautu šo platību, vienā reizē esot nepieciešams 20 litru degvielas.
“Pagaidām šis man ir tikai hobijs, jo aizvien strādāju ar mīnusiem,” nosaka Dainis. “Ieguldīto vēl neesmu atpelnījis, taču manu darboties prieku tas vēl nav mazinājis. Turklāt man patīk eksperimentēt. Pats ierīkoju kapilāro laistīšanas sistēmu.” Viņš rāda, ka lauka malā ir ūdens konteineri, bet uz katru rindu ved caurule, tā vijas cauri katrai zemeņu dobei. “Pirmajā gadā iedarbināju, bet caurule ūdens spiediena dēļ vijās ap zemenēm un gāja pa gaisu. Mēģināju nostiprināt ar bruģakmeņiem, nospriegoju. Man patīk pats process, domāju, kā labāk, un prieks, ka ir rezultāts.”
“Brauciet zemenēs!”
“Droši zvaniet, brauciet! Zemenes ir,” saka saimnieks. Viņš atminas, ka pērn kāds ārsts no Rīgas, kurš garām braucis pusdivos naktī, zvanījis: gribot zemenes. “Nav problēmu pie ogām tikt arī naktī,” nosmej saimnieks. Kāds no ģimenes te ir visu laiku, taču iepriekš gan būtu vēlams piezvanīt. Pats Dainis arī nakšņo savā meža ielokā, kur ir tikai vēl jaunbūves pamati un uzbūvēta un pielāgota maza pagaidu mītne. Pērn esot nakšņojis teltī lauka malā. “Nē, cilvēki mani nebaida. Ap zemeņu lauku žogs ir tāpēc, lai sargātu to no meža zvēriem — stirnas joņoja pāri un saplēsa plēvi. Steidzu būvēt žogu,” nosaka viņš. ◆
