Eksāmenu laikā arī šogad izskanējušas ziņas par eksāmenu darbu noplūdi. Valsts izglītības satura centra amatpersonas šonedēļ vērsušās policijā par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, atklāšanu, jo kādas personas izplatījušas diezgan ticamu vēstures eksāmenu viltojumu. Savukārt maija beigās Valsts policija sākusi kriminālprocesu par domrakstu tematu noplūdi pirms latviešu valodas centralizētā eksāmena.
— Kā jūs šādus gadījumus komentētu, un kas būtu jādara, lai tā nenotiktu?
Žanna Miezīte, Neretas novada izglītības un kultūras darba speciāliste
— Ir divas iespējas, kā eksāmenu darbu noplūde var notikt: Valsts izglītības satura centrā, kura eksperti sagatavo pārbaudes darbus, vai skolās tajā brīdī, kad mācību pārziņi kopē darbus. Ja to dara negodīgi, šādi gadījumi notiek. Lielās skolās, kur vajadzīgs ļoti daudz pārbaudes darbu, līdz ar to tiek iesaistīti vairāki cilvēki, informācijas noplūde var notikt. Mums kā mazai lauku skolai šādu problēmu nav bijis, un nekad nav bijis arī nekādu nelikumību — pielabošanas, vērtējuma paaugstināšanas vai citas negodīgas rīcības. Savulaik pārbaudes darbus diktēja televīzijā, bet uzskatu, ka tas nav labākais variants, jo bērni var kļūdīties, jau norakstot. Īpaši matemātikā, kur ciparu kombinācijas ir sarežģītas, uzdevumu daudz. Pašreizējā sistēma nav slikta, taču var nevainojami darboties tad, ja cilvēki ir godīgi. Katrā skolā ir viens cilvēks, kurš atbild par to, lai pārbaudes darbi būtu konfidenciāli, pieejami tikai noteiktajā laikā un īstajiem cilvēkiem. Parasti gan informācijas noplūde notiek iepriekšējā dienā, un, ja godīgi, tad tā ir Valsts izglītības satura centra atbildība. Skolās darbus saņem eksāmena dienā pulksten astoņos rītā, un līdz eksāmena sākumam apmēram pulksten desmitos konfidencialitāte ir skolas atbildība. ◆
Valdis Puida, Daudzeses pamatskolas direktors
— Manuprāt, šādi gadījumi ir saistīti tikai un vienīgi ar cilvēku godaprātu, principa lietu. Mēs savā skolā pārbaudes darbus atveram apmēram pusstundu pirms eksāmena, atdodam darba vadītājam, lai var sakopēt. Mācību priekšmeta skolotājs tos neredz līdz eksāmena beigām, kad darbi jālabo. Tāpat ar skolotājiem esam vienojušies, ka eksāmena laikā nepalīdzēs, nenorādīs uz kādu kļūdu, taču nevaru apgalvot, ka tā simtprocentīgi vienmēr notiek.
Mana nostāja ir: skolēnam jāsaņem tas, ko pelnījis. Citādi — kāda jēga mācīt vai mocīt bērnus deviņu gadu garumā, iedodot tik milzīgu informācijas apjomu, un beigās pateikt visu priekšā? Tad nemaz nav jēgas strādāt. Aiztaupām nervus sev un bērniem un palaižam dzīvē ar desmitnieku atestātā! Uzskatu, ka izglītības dokumentam jābūt kaut kādai vērtībai, kuru nopelna. Ja esi puslīdz mācījies deviņus gadus, eksāmenu vismaz uz četrām ballēm nav problēmu nokārtot, turklāt vēl taču ir iespēja iegūt atbrīvojumu. ◆
Liene Lakstīgala, Pļaviņu novada ģimnāzijas 12. klases absolvente
— Visticamāk, eksāmenu darbu un atbilžu publiskošana pirms paša pārbaudes darba ir darbu sastādītāju vaina. Cilvēki, kuri var atļauties saviem bērniem pārbaudes darbu atbildes nodrošināt, reizē nodara sliktu savējiem, jo ne vienmēr dzīvē kāds visu pateiks priekšā. Es uzskatu, ka viss jāsasniedz saviem spēkiem un arī eksāmens jānokārto, kā pats spēj. Mūsu valstī ir gandrīz neiespējami šādu tendenci kontrolēt. Mums diemžēl ir attīstīta ēnu ekonomika, blēdības valsts amatpersonu līmenī — tā ir bijis un būs, un neredzu veidu, kā to ierobežot. Viss atkarīgs no tā, cik godīgi cilvēki tiek pie informācijas. Es personīgi neesmu pirms laika interesējusies par pārbaudes darbu saturu. Zinu gan, ka saistībā ne ar eksāmenu, bet kontroldarbiem skolas laikā ir bijis, ka skolēni jau zina atbildes. Skolotājs paslinko, izvēlas uzdot darbu, kas ņemts no interneta mājaslapas, bet bērni jau zina atbildes no galvas. Šī gada vidusskolas eksāmeni nebija viegli, īpaši sarežģīta bija matemātikas eksāmena trešā daļa. Ceru, ka mani rezultāti būs virs vidējā līmeņa, esmu iecerējusi arī stāties augstskolā. ◆
