Pēc mācību gada beigām dažādās interneta vietnēs tika izplatīts video ar tekstu, ka Aizkraukles mazie narkomāni osta gaisa atsvaidzinātāju, svinot mācību gada beigas. Noskaidrots, ka visi seši pusaudži, tajā skaitā divas meitenes, ir ne vecāki par
15 gadiem.
Autors filmējis no kādas daudzdzīvokļu mājas un pēc tam sižetu ievietojis internetā, ne policiju, ne kādu citu institūciju par to neinformējot. Nofilmētajā materiālā redzams, ka pusaudžiem rokās ir plēves maisiņi, kuros viņi iepūtuši gaisa atsvaidzinātāju, un viņi neadekvāti uzvedas, īpaši daži pusaudži, kuri streipuļo, grīļojas, jo kājas vairs neklausa.
Mediķi skaidro, ka gaisa atsvaidzinātāju, dezodorantu, līmes un citu vielu ostīšana ir ļoti kaitīga, tas var atstāt paliekošas sekas uz visu mūžu, kā arī apdraudēta ir ne tikai veselība, bet pat dzīvība. Pagājušajā gadā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nogādāts 41 bērns, kas bija saindējies, tajā skaitā ar alkoholu. Cietušo vidū ir bērni, kuri alkoholu lietojuši vai apreibinājušies kādās kompānijās, bet ir arī bērni, kuriem no toksiskām vielām izveidojusies atkarība.
Valsts policijas pārstāve Ieva Sietniece “Staburagu” informē, ka Aizkraukles policija ir operatīvi reaģējusi un noskaidrojusi visu pusaudžu personības, sākta administratīvā lietvedība saistībā ar vecāku pienākumu nepildīšanu.
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile stāsta, ka pēc video noskatīšanās sociālie darbinieki pusaudžus pazinuši, tādēļ nekavējoties izveidota darba grupa, kurā ir sociālā dienesta, bāriņtiesas, skolas, policijas pārstāvji, sociālais darbinieks, speciālists bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, tajā pašā dienā tikuši informēti vecāki.
Tika nolemts, ka bāriņtiesas darbinieki runās ar visiem bērniem un vecākiem, pieprasot paskaidrojumus. Tikšanās notika otrdien, un notikušais ar bērniem un vecākiem ir pārrunāts. Vecāki ir dažādi — vieni jau bija informēti par šādu problēmu, citi par to uzzināja pirmoreiz. Piemēram, iepriekš divreiz ticis konstatēts, ka vienā ģimenē pusaudži divreiz lietojuši alkoholu, jautājums divreiz izskatīts administratīvajā komisijā. 30. maijā ģimene kopā ar sociālo darbinieku ieradās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas konsultatīvajā nodaļā Rīgā, kur tika izveidota individuālā atbalsta programma bērniem.
“Tas ir jauns un pozitīvi vērtējams Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pasākums. Tika noteikti konkrēti uzdevumi, kas jāveic vecākiem, skolai, izglītības iestādei, sociālajam dienestam,” stāsta Ināra Gaile. “Situācijas ģimenēs ir dažādas — bieži māte bērnus audzina viena, uzturlīdzekļus nesaņem, tādēļ spiesta daudz strādāt, lai nopelnītu iztiku, bērni jūtas pamesti, atstumti. Ir ģimenes, kurās konstatēta vecāku alkohola vai kāda cita atkarība. Bērni ir viegli ietekmējami, dažkārt viņi pakļaujas citu pusaudžu aicinājumam lietot alkoholu vai darīt ko citu. Vecāki apmeklē atbalsta un izglītojošās nodarbības, kurās tiek stāstīts, kā tikt galā ar pusaudzi, kā veicināt sociālās iemaņas, kā audzināt bērnus bez pēriena. Svarīgi, lai visi vecāki spētu un vēlētos pieņemt to, ko mācām, ir svarīgi, kā viņi dzirdēto izmanto ģimenē. Galvenais, lai vecāki atzītu savas personīgās kļūdas, atkarības, problēmas un izrādītu vēlēšanos kļūdas labot,” uzsver Ināra Gaile. “Ir vecāki, kas savas kļūdas atzīst un sāk pusaudžus audzināt, taču viņi, pieraduši pie citāda dzīvesveida, izrāda pretestību, un atkal rodas problēmas. Strādāt ar pusaudžiem viņu vecuma īpatnību dēļ nav viegli.”
Sociālā dienesta vadītāja arī uzsver, ka nedrīkst rīkoties tā, kā izdarījis video autors, ievietojot sižetu internetā — likums nosaka, ka jāziņo policijai, sociālajam dienestam vai bāriņtiesai. Video autors par to var pat saņemt sodu.
Sociālā dienesta vadītāja arī uzsver, ka problēmas ar bērniem un pusaudžiem ir visā Latvijā. Aizkrauklē ir 8,5 tūkstoši iedzīvotāju un divi sociālie darbinieki, kas strādā ar ģimenēm un bērniem. Visas ģimenes, protams, nav sociālā dienesta redzeslokā, taču abiem sociālajiem darbiniekiem slodze ir liela. Aizkraukles novadā nodrošinājums ar speciālistiem gan ir labāks nekā citviet valstī, jo skolās ir sociālais pedagogs un psihologs, var konsultēties ar bērnu tiesību aizsardzības speciālistu, citviet skolās nav ne sociālā pedagoga, ne psihologa.
“Šādi gadījumi, kad Aizkrauklē pusaudži apreibinās ar toksiskām vielām, pēdējos gados nav konstatēti, sociālajam dienestam par tādiem nav zināms. Ir gan pieķerti pusaudži alkohola reibumā. Neviens sociālais vai bāriņtiesas darbinieks nevar būt klāt visiem pusaudžiem brīdī, kad viņi dara ko neatļautu, neapzinoties bīstamās sekas,” saka Ināra Gaile. “Nevaram būt klāt arī tad, kad notiek vardarbība pret bērniem vai veciem cilvēkiem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība par to ziņotu policijai vai mums, lai mēs operatīvi varētu reaģēt.” ◆
