Kādas ir izredzes sagaidīt lielākas pensijas, un ko seniori var paši darīt, lai viņu ikdiena būtu labāka un aktīvāka — par šiem un citiem jautājumiem, tiekoties ar Pļaviņu novada pensionāriem, runāja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš, sarunā piedalījās arī viņa vietniece Dzintra Žilde. Pasākumu rīkoja Aiviekstes pagasta senioru biedrība “Ābeļziedi”.
Gaidīt nevar
Vispirms federācijas vadība apsveica “Ābeļziedus” ar uzņemšanu šajā organizācijā un darba sākšanu tās domē. Savukārt Dzintra Žilde vēlreiz pateicās aiviekstiešu senioru ansamblim par muzikālo dalību ikgadējos rokdarbu tirdziņos Rīgā, kuros ik reizi ar saviem darbiem pārstāvēti arī Pļaviņu novada pensionāri.
Andris Siliņš, kurš ir arī Saeimas deputāts, pastāstīja par vairākiem jautājumiem, kas skar pensionārus, tostarp aktuālo pensiju problēmu. Viņš uzsvēra, ka Saeimas balsojumā viņš ir tiesīgs pārstāvēt Latvijas Pensionāru federācijas viedokli.
— Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bet izskatīšanai Saeimā sagatavots jautājums par pensiju indeksāciju tiem, kuriem darba stāžs ir virs 30 gadiem. Viens no priekšlikumiem ir, ka pensiju indeksācijā izmantos 60 procentus no algu pieauguma indeksa tiem, kuriem darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, kuriem 40 un vairāk gadu — 70 procentu. Lemts pavirzīt uz priekšu arī jautājumu par lielāku pensiju smagos un kaitīgos darba apstākļos strādājošajiem, kuri pensionējušies priekšlaikus, — teica Siliņa kungs.
Viņš atzina, ka lielākais panākums ir jau šī gada oktobrī gaidāmā pensiju indeksācija, kurā ņems vērā 50 procentus no algu pieauguma indeksa, kas nozīmē 10 līdz 15 eiro pieaugumu pensijām no 250 līdz 300 eiro. Sagatavots arī otrs priekšlikums, ka tie cilvēki, kuri pensionējušies līdz 2012. gadam, saņem viena eiro piemaksu par katru nostrādāto gadu. Rosināts, ka lielāku piemaksu varētu saņemt tie, kuri pensionējušies līdz 1996. gadam. Par šiem jautājumiem gan daudzkārt lauzti šķēpi, bet, cik tas viss ir reāli, šobrīd paredzēt nevar. Arī Andris Siliņš piebilda, ka senioru vajadzības nereti atkāpjas citu aktualitāšu priekšā, piemēram, gaidāmās nodokļu reformas.
— Nodokļu koncepcija svarīga arī pensionāriem, bet paredzētās izmaiņas ne visus skars labvēlīgi. Latvijā 60 procentu cilvēku saņem pensiju līdz 235 eiro, un uz viņiem neattiecas noteikumi par nodokļu neapliekamo minimumu. Bija iero-
sinājums šo robežu paaugstināt līdz 300 eiro, bet pagaidām domāts to darīt pakāpeniski. Pensionāru federācija pret to nopietni iebilst, jo tādējādi naudu paredzēts ņemt no tiem, kuri jau tā dzīvo zem nabadzības robežas. Par šiem jautājumiem nopietni runāsim ar Saeimas frakciju vadītājiem, lai tos risinātu tālāk, — teica Siliņa kungs.
Par vienu no sasniegumiem viņš nosauca to, ka valstī pārrēķina pensijas, kas piešķirtas no 2010. gada — krīzes laikā.
Noteikti jāiesniedz deklarācija
Par to nav šaubu, ka Latvijā pensijas ir ļoti zemas un daudzi dzīvo uz nabadzības robežas. Tas viss atkarīgs no valsts ekonomikas, kas diemžēl neattīstās tik strauji. Tomēr, neraugoties uz to, ka visu laiku atgādina — naudas nepietiek, federācijas vadība atgādināja, ka par savām tiesībām katram jācīnās un jāatgādina biežāk, jo seniori nav tie, kuri var ilgi gaidīt. Arī sanākušie aicināja to darīt aktīvāk, izvēloties tādas metodes, ko var atbalstīt vairākums.
Tikšanās laikā pārrunāti arī citi jautājumi — par īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, kas veiksmīgi jau atrisināts Lietuvā un Igaunijā, pensiju līmeņiem un to, vai izdevīgāk savu pensiju uzkrāt pašiem, Eiropas Savienības direktīvām un ieteikumiem, kurus Latvijas ierēdņi pārspīlēti cenšas izpildīt, nerēķinoties ar reālo situāciju. Izskanēja arī jautājums par strādājošajiem pensionāriem, kuriem nodokļi jāsāk maksāt no algas pirmā eiro. Siliņa kungs atgādināja, ka strādājošajiem pensionāriem noteikti katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz deklarācija, tādējādi iespējams saņemt atpakaļ pārmaksāto nodokli. Tas jādara arī tiem, kuriem pensijas ir mazākas par summu, ko neapliek ar nodokli. Turklāt strādājošajiem pensionāriem katru gadu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā jāiesniedz iesniegums pensijas pārrēķinam.
Seniorus interesēja, cik reāls ir nesen izskanējušais priekšlikums ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Siliņa kungs skaidroja, ka, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, to pagaidām nedarīs, bet ir vienošanās, ka ik gadu būs naudas palielinājums medicīnai. Tomēr arī šajā jomā esot diezgan liels “bardaks”.
Cilvēkiem gados aktuāls bija arī medikamentu jautājums.
— Problēma ir tā, ka pie mums nav atļauts ievest alternatīvos medikamentus, jo tas samazina farmāciju kompāniju peļņu. Konkrēts piemērs — Latvijā šobrīd atvērta programma C hepatīta ārstēšanai, kas vienam cilvēkam izmaksā 36 000 eiro. Protams, ka cilvēkiem tādas naudas nav, un viņi vēršas pie valsts. Savukārt valsts var atļauties ārstēt tikai tos, kuri ir ļoti slimi, bet tiem, kuri nav tik smagi slimi, jāgaida. Tajā pašā laikā no Indijas ar interneta starpniecību var pasūtīt zāles pilnam trīs mēnešu izārstēšanās kursam par 600 eiro. Kāpēc valsts nevar tādas iepirkt? Komentāri lieki, — teica Andris Siliņš.
Noslēgumā Siliņa kungs atgādināja, ka Latvijas Pensionāru federācija šoruden svinēs 25 gadu jubileju un saistībā ar to būs starptautiska konference par Latvijas pensiju sistēmu un svinīgā sanāksme, kurā piedalīsies arī novadu senioru organizāciju pārstāvji. Ir doma simtgadē sarīkot sadziedāšanos senioru ansambļiem, kādu Latvijā ir ap 90. ◆
