Diezgan regulāri publiskajā telpā izskan divi maģiski vārdi: meklējam naudu! Kam tik tā meklēta — skolotāju algām, ceļu remontiem, pensionāru pensijām, bērnu pabalstiem utt. Tagad atkal meklē naudu veselības aprūpes nozarei. Tā ir viena no daudzajām jomām valstī, kur kārtībā nav pilnīgi nekas — pie speciālistiem ir garas rindas, trūkst darbinieku, atalgojums medicīnas nozarē strādājošajiem ir neadekvāti zems utt. Maija sākumā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. — 2021. gadam, tomēr dažiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājumu šī reforma nepiedāvāja un tas vēl tiek meklēts.
Nupat premjera Māra Kučinska vadībā sāka darboties komisija, kurai jāatrod, kur ņemt līdzekļus veselības aprūpei. Scenāriji pagaidām ir dažādi. Viena no iecerēm paredz, ka ikviens iedzīvotājs būtu apdrošināts, un, ja valdība negrib pazaudēt Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstu, koalīcijai tiks piedāvāts variants apdrošināšanas polises summu noteikt konstantu, piemēram, 20 eiro mēnesī. Darba grupa sliecoties atbalstīt priekšlikumu apdrošināšanas polisei noteikt konkrētu summu, taču tas nenozīmējot, ka šo summu nevarēs diferencēt. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola joprojām uzskata, ka varētu veidot sasaisti ar esošo nodokļu nomaksu, bet jaunu maksājumu noteikt tiem, kuri nemaksā nodokļus. Šāds maksājums varētu neattiekties uz dažām iedzīvotāju grupām, kuri ir attaisnotie nodokļu nemaksātāji. Savukārt veselības ministre Anda Čakša ieviest valsts veselības apdrošināšanu uzskata par vienu no sliktākajiem variantiem un piedāvā veselības nozarei nepieciešamo finansējumu novirzīt 1% apmērā no pašreizējā sociālā budžeta.
Daudzās jomās Latvijai priekšā aizsteigušies igauņi, arī šī nav izņēmums. Igaunijā veselības aprūpes nozarei no iekšzemes kopprodukta (IKP) atvēlēts finansējums aptuveni 6%, kamēr Latvijā tas ir uz pusi mazāks. Finansējums veselības aprūpei OECD valstīs svārstās no 5,1 līdz 16,4% no IKP. Latvijā tas ir 2,9% no IKP. Latvijā finansējums veselības aprūpei ir būtiski mazāks pat par pašu mazāko, kāds ir jebkādā no OECD valstīm. Grūti saprast, kurp virzās mūsu medicīnas nozare — vai šis ir ceļa gals vai arī tuneļa galā saskatāma gaisma? Kamēr meklē naudu, cilvēkiem pašiem jātiek galā ar problēmām, ko rada mazās pensijas, algas, dārgās zāles, dramatiskām situācijām, kad jālūdz līdzcilvēku atbalsts — ziedojumi.
