Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekam jābūt ļoti vispusīgam — pedagogam, psihologam, juristam un pat aktierim. Tādi noteikti bijuši un ir visi tie, kuri saistīti ar Pļaviņu Dzimtsarakstu nodaļu. Šajās dienās tā svinēja 95 gadu jubileju.
Pirmais — zēns
Interesanti, ka Pļaviņu pilsētai šogad ir 90 gadi, bet dzimtsarakstiem par pieciem gadiem vairāk. Pļaviņu Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vija Liepiņa atklāja, kāpēc tā.
— 1921. gada 18. februārī Latvijas Satversmes 3. sesijā pieņemts likums par civilstāvokļa aktu reģistrāciju, ko atbalstīja vairākums deputātu. Tikai daži bija pret, un viņus var saprast, jo jaunais likums ieviesa ļoti lielas pārmaiņas. Līdz tam dzimšanas, laulību un miršanas reģistrāciju veica kristīgās konfesijas, pēc tam jau laicīgās iestādes, ko nodēvēja par dzimtsarakstu nodaļām. Tā paša gada maijā pirmā darbu sāka Rīgā, bet 1922. gada pavasarī — arī Pļaviņu miesta Dzimtsarakstu nodaļa. Pēc gada tā jau kļuva par pilsētas nodaļu, — stāsta Vija Liepiņa.
Pirmais miršanas reģistrs jaunajā nodaļā noformēts 1922. gada 15. jūnijā, bet pirmais dzimšanas reģistrs — 27. jūnijā. Reģistrēta zēna Bernharda Vāvera dzimšana.
Kopš tā laika Pļaviņu Dzimtsarakstu nodaļu skārušas daudz dažādu pārmaiņu. Mainījušies nosaukumi, likumi, adreses, vadītāji, darbinieki, darba ieražas. Tagad arī pašvaldības apvienojušās novadā. Tikai viens palicis nemainīgs — fiksēt datus par cilvēka ienākšanu pasaulē un aiziešanu, kā arī laulībām.
Stingrais balsts
Katras iestādes stingrais balsts vienmēr ir tās darbinieki. Tā tas ir arī Pļaviņu dzimtsarakstos. Turklāt cilvēki, kas ar tiem saistīti, saglabājuši šo saikni visu mūžu. Tas ir sirdsdarbs. Tāds tas bijis toreizējās Pļaviņu rajona Dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Intai Zeltiņai (Kāpostiņa), kura redzama senākajā nodaļas fiksētajā fotogrāfijā 1954. gadā. Tie bija pēckara gadi, kad vajadzēja strādāt grūtos apstākļos. Lai novadītu laulību ceremoniju, par galdu izmantojusi ar linu drānu apklātas kastes.
— Šķetinot vēsturi, nav bijis viegli noskaidrot visus, kas bijuši saistīti ar šo darbu. Daži to darīja īsāku vai ilgāku laiku, bet katrs devis savu ieguldījumu. Svētkos sveiciens visiem! — teica Vija Liepiņa.
Daudzi atminas, kā Pļaviņās laulības reģistrējušas Velta Kreima, Gunta Bērziņa un Anna Knodze, dažu laiku arī citas. Īpašs stāsts ir par ilggadējām pašvaldības darbiniecēm Guniju Žildi un Sarmīti Stakli. Prasīgas pret sevi un citiem. Viņu paveikto laulību reģistrācijā pļaviņieši atceras ar siltumu, jo īpaši domāts par laulību zāles iekārtošanu, kas paveikts ar gaumi. Interesanti, ka dienu pirms Sarmītes un Viļa Stakles laulībām 1965. gadā, ko vajadzēja vadīt Gunijas kundzei, viņai piedzima dēliņš. Vēlāk jau Sarmīte pati veica dzimtsarakstu darbu, tajā aizvadot 25 gadus. Viņas un Gunijas lielais atbalsts bija dzejas lasītāja Anita Bērziņa un mūziķe Valda Šēniņa. Nereti notika vērienīgas laulības kultūras namā, un vajadzēja dekorēt zāli, tad neiztika bez Viļa Stakles, kurš tolaik bija kultūras nama direktors.
Par katru darbinieci, protams, ir īpašs stāsts, un nereti dzīvē tā iznācis, ka tajā dzimtsarakstu nodaļā, kur pašai bijušas laulības, vēlāk iznācis arī strādāt. Tāds atmiņu stāsts ir klintainietei Mirdzai Rullei, kuru laulāja Ārija Jansone. Vēlāk viņa pati to darīja, un šo pienākumu veica arī Vija Ārnese, pagasta padomes priekšsēdētāji Veneranda Lazdiņa, Andrejs Kačkāns, Ainārs Arnītis, Jānis Daģis un citi. Arī klintainiete Gunta Lazda laulības gre-
dzenus mija savā pagastā, bet vēlāk pati ģimenes ievadīja jaunajā dzīvē un kā pagasta kultūras darba organizatore piedalījusies daudzu kāzu svinību rīkošanā. Līdzīgi ir pļaviņietei Veltai Kaņepējai, kuras laulību reģistrēja Gunija Žilde, un vēlāk pati kuplināja laulības ceremonijas ar dzeju. Šo pienākumu ar atdevi veikuši daudzi, bet spilgtāk atmiņā palikušas Anita Bērziņa, Regīna Šimkeviča, Gunta Grandāne, Ināra Upeniece, kura to darīja 15 gadus. Muzikālo pavadījumu ceremonijās pēdējos gados nenogurstoši nodrošinājušas ne tikai Valda Šēniņa, bet arī Daina Peņģerote, Sarmīte Ambaine, Kristīne Rulle ar dēlu Arnoldu. Vija Liepiņa atzīst — ja kādu lūdz palīdzēt, neviens neatsaka un dara to no sirds.
Pirms apvienošanās novadā laulību ceremonijas notika pagastos. Svētku sveiciens par paveikto darbu Aiviekstē Skaidrītei Jurkinai un Astrīdai Davidovai, kura laulību ceremoniju vadīšanā iesaistījās pēc Kultūras darbinieku tehnikuma beigšanas. Vietalvā daudzu pāru kāzu svinības rīkojusi ilggadējā pagasta kultūras darba organizatore Zigrīda Pavloviča, kura nu jau aizgājusi mūžībā, Lidija Eiduka, Dina Ivanovska, kā arī tagadējā Vietalvas pagasta pārvaldes vadītāja Rita Zaharāne. Šo sarakstu vēl var turpināt.
Uguns un ūdens “kristības”
No 1999. gada Pļaviņu pilsētas un vēlāk novada dzimtsarakstu nodaļu vada Vija Liepiņa. Viņas pirmais laulājamais pāris bija pļaviņieši Elita un Dainis Kaņepēji. Vija atminas, ka satraukums bija milzīgs, jo kāzas bija lielas, ceremonija notika kultūras nama lielajā zālē, ko vajadzēja atbilstoši iekārtot. Tagad pašai brīnums, kā no daudzajām svecēm kādam tērps neaizdegās!
2010. gadā Tradīciju zāle, kur notiek ne tikai laulības, bet dažādi svinīgi ģimeņu godi, izveidota Klintaines pagasta pārvaldes ēkā “Kūlīšos”. Tās apkārtne īpaši iepriecina kāziniekus, kuri tur labprāt uzkavējas fotografēties. Arī darba ritms dzimtsarakstu nodaļu darbiniecēm ir mainījies. Laulību ceremonija var notikt arī ārpus telpas, un cilvēki nereti to izmanto. Tā Vijai Liepiņai iznācis laulāt pārus laivā uz ūdens, salā un pat gaisa balonā! Šovasar plānotas kāzas pie ūdens saullēktā. Vēlāk ar ģimenēm viņa tiekas kūmu reģistrācijā, ikgadējā pasākumā “Esi gaidīts, mazais Pļaviņu novadniek!”, pāru godināšanā, kuri laulībā nodzīvojuši 50 un vairāk gadu. Viņas pienākums ir tikties skumjos brīžos, kad jāreģistrē cilvēka miršana. Vijas Liepiņas vietniece ir Pļaviņu novada domes juriste Zīlīte Sūruma, aizvietojot Ilgu Visocku, kura ir bērna kopšanas atvaļinājumā.
Vērojot Pļaviņu Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekus gadu gaitā, var droši apgalvot, ka viņas ir izcilas savā darbā un apveltītas ar lielu iejūtību un takta izjūtu. ◆
