Iesaka Elita Brovacka, laikraksta “Staburags” reportiere
Pavasaris un vasara ir īstais laiks, lai izbaudītu meža un dabas burvību. Lai šīs sajūtas notvertu, īpaši tālu nav jābrauc — tepat līdz Daudzeses pagastam. Tur dabas liegumā “Aklais purvs” izveidota koka laipa, pa kuru pat ar basām kājām var izsoļot pa purvu un mežu, saelpoties svaigo gaisu, “noķert” patīkamas emocijas un pavadīt apmēram pusotru stundu jaukā mierā vai kompānijā. Tieši tik ilgs laiks nepieciešams, lai lēnā solī izstaigātu 1,9 kilometru garo Aklā purva taku. Protams, arī priecātos par elpu aizraujošo skatu, kas paveras pie Ģirupes ezera maršruta vidū, apsēstos uz koka soliem tā krastā un mirkli atpūstos vai apēstu līdzpaņemtās maizītes. Kompānijā ar gulbjiem, kuri esot te sastopami.
Mums gan nelaimējās šos cēlos putnus ieraudzīt, taču diena bija skaista, bērniem ļoti patika un pozitīvu emociju netrūka. Tiešām neparasta un skaista vieta, kur aizbraukt kopā ar bērniem! Arī pavisam maziem, jo laipas platums — 80 centimetru — domāju, ļaus taku mērot arī ar ratiem. Gan ne īpaši maziem riteņiem, jo tie var iesprūst starp takas dēļiem. Bērni izvēlējās pa taku doties zeķītēs — koka dēļi viņiem šķita tik patīkami. Turklāt jāņem vērā: vietā, kur taka sadalās, ejiet vienalga uz kuru pusi — līdz ezeram nonāksiet tik un tā, jo laipa ir apļveida.
Takas ceļvedī teikts, ka Aklajā jeb Jūgu purvā vērts aplūkot purva biotopus un tajā mītošo dzīvo radību. Pieļauju, ka tas varētu būt īpaši interesanti skolēniem, kuri ceļā dotos ar savu ģeogrāfijas skolotāju. Mūsu mazajiem vairāk interesēja priežu čiekuri takas malās, ar tiem bija pilnas kabatas, bet daļa tika izmantota, lai vēlāk rīkotu mešanas sacensības ezerā.
Laipa ved no piemiņas vietas, kas izveidota par godu Otrā pasaules kara laika kaujām. 1944. gada pavasarī Jūgu purvā notika kauja starp vācu karaspēka daļām un krievu izpletņlēcējiem. Padomju karavīru uzdevums bija novērst Ķeguma hidroelektrostacijas uzspridzināšanu. Padomju grupa tika iznīcināta, un par šo kauju vēsta divas piemiņas zīmes kauju vietās Jūgu purvā. Tieši līdz tām gan taka neved, bet virzienu vēsta norādes.
Kā līdz Aklā purva takai tikt? Braucām no Sērenes līdz Daudzevas aplim, nogriežoties Daudzeses pamatskolas virzienā. Ceļa malā ir krucifikss, aiz tā uzreiz nākamajā pagriezienā jābrauc pa labi. Tur ir norāde, ka līdz Aklā purva takai ir 15 kilometru. Jābrauc pa šauru meža ceļu, tas ir diezgan labā kārtībā, bet līkumains gan. Zinātāji stāsta, ka esot arī cits ceļš no Sērenes. Katrā ziņā ceļu zinās arī navigācijas lietotne.
Pie takām ir auto stāvvieta, taču mēs gluži līdz tai netikām — apmēram puskilometru pirms tās uz ceļa bija paliela peļķe (turklāt ceļā vienīgā!), kuru neuzdrošinājāmies šķērsot. Citi riskēja, un neviens neiestiga.
Cilvēki, kuri tur bijuši un taku izstaigājuši, atzina: tiešām vērts turp aizbraukt! ◆
