Ministru kabinets apstiprināja Valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. — 2021. gadam. Pamatnostādnes pēc būtības paredz veselas nodokļu likumu paketes reformu. Jau no 2018. gada visu Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumu un ieņēmumu ikdiena mainīsies, atliek tikai grozījumus pieņemt likumos.
Komentēt nodokļu reformu aicināts Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, kura pienākumos ietilpst Finanšu ministrijas ieceru izklāstīšana Saeimas deputātiem.
Nodokļu reforma, kuras pamatjēga aprakstīta dokumentā “Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018. — 2021. gadam”, ir vērienīgākais Latvijas valsts projekts nodokļu jomā tās jauno laiku pastāvēšanas vēsturē, jo paredz principiālas izmaiņas teju visās sfērās, ne tikai atsevišķu nodokļu celšanu. “Valsts nodokļu politika ir vienlaikus saistīta ar visiem nozīmīgiem valsts procesiem. Tā būtiski ietekmē oficiālo nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti,” tā sākas Finanšu ministrijas stāsts par nodokļu reformu Latvijā.
Līdz šim visas Latvijas valdības izvēlējušās pārbaudītas metodes — trūkuma gadījumā izgudrot kādu jaunu nodokli vai nodevu vai arī palielināt kādu no esošajiem nodokļiem. Pašreiz iecerētās nodokļu reformas jēga ir nodokļu slogu pārlikt no darbaspēka uz patēriņu, tādējādi mēģinot sasniegt kopējos nodokļu ieņēmumus 1/3 no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šobrīd nodokļu slogs nesasniedz pat 30% no IKP. Atbilde uz jautājumu — kā tas izdosies, sastāv no divām daļām. Pirmajā sadaļā ir visi tie labumi, kurus saņemsim uzreiz, bet otrajā, kas ir mazāk skaidra, — plāns, kā valdība beigās iekasēs vairāk naudas.
Pirmkārt, ir plāns palielināt minimālo algu līdz 430 eiro. “To varētu paveikt divos, iespējams, pat trīs gados. Jāskatās pēc apstākļiem, jo minimālās algas palielināšana pat par dažiem desmitiem eiro izraisījusi darba vietu sarukumu reģionos,” komentē E. Putra. Jāpiebilst, ka Nodokļu politikas pamatnostādnes ir vispārīgs dokuments par izmaiņām, kuram tikai sekos konkrēti likumi, kā ieceri ieviest dzīvē.
Otra tieši uz strādājošiem cilvēkiem vērsta lieta ir ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana līdz 250 eiro. Šī pati summa iecerēta par apgādājamo. Jautāts, ja māmiņai apgādībā ir bērns, vai neapliekamais minimums viņai būs 500 eiro, E. Putra atbild apstiprinoši. “Šīs izmaiņas būs vērstas tieši uz ģimenēm,” uzsver Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Treškārt, iecerēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3%, un turpmāk tas būs 20%. Pieaugums dažādām algām būs dažāds.
Peļņu neapliks ar nodokli
Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir uzņēmēju ilgi gaidītais lēmums par reinvestēto peļņu. Tas nozīmē: kamēr vien uzņēmējs iegulda nopelnīto biznesa attīstībā, viņam nodokļi nav jāmaksā. Tad, kad grib saņemt dividendes, uzņēmuma ienākuma nodoklis ir jāmaksā. “Ilgi gaidītais”, jo par šīs normas ieviešanu jau gadiem cīnās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kā arī citas uzņēmēju organizācijas.
Ieguvums no konkrētās izmaiņas būs uzņēmumu spēja attīstīties straujāk un audzēt kapitālu, kas līdz šim bija neizdevīgi. Savā veidā norma motivēs peļņu vispār uzrādīt, jo nav noslēpums, ka uzņēmēji Latvijā pēc iespējas izvairās no jēdziena “peļņa”, mēģinot kādu daļu ieņēmumu ne-uzrādīt.
“Reforma pēc būtības veicinās iedzīvotāju motivāciju sākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uzņēmumos. Tāpat tiks veicināta iedzīvotāju vēlme atgriezties darba tirgū, vienlaikus vienkāršojot valsts kontroles mehānismu un pašu nodokļu iekasēšanu,” uzsver E. Putra, norādot, ka tas ir pamats cerībām pēc laika palielināt iekasējamo nodokļu apjomu, kas nepieciešami valsts nodrošināmo vajadzību apmierināšanai.
Kurš maksās rēķinu?
Gan finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, gan premjers Māris Kučinskis oficiāli pauduši, ka pirmajā gadā iztrūkums valsts budžetā realizējamās reformas dēļ var sasniegt simtiem miljonu eiro. Tādēļ vietā ir jautājums: kur celsies trūkstošie miljoni eiro un kur radīsies klāt vēl papildus?
“Nodokļu sloga pārcelšana no darbaspēka uz patēriņu nozīmē izmaiņas auto tirdzniecībā, būvmateriālu cenās, metāla un transporta nozarēs. Tas nozīmē arī akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Tas nozīmē arī mazo uzņēmumu likumdošanas reformēšanu. Piemēram, pašnodarbinātajiem likme palielinās līdz 25%. Būs jāmaksā arī sociālais nodoklis no autoratlīdzībām,” stāsta E. Putra. Pēc būtības nodokļu pārcelšana no darbaspēka uz patēriņu nozīmē, ka no mums prasīs mazāk, bet par daudz ko maksāsim dārgāk.
Visbeidzot par vienu no prioritātēm tiek izvirzīta ēnu ekonomikas apkarošana. Ir jāpanāk Eiropas Savienības vidējais līmenis — 18,3%. Latvijā ēnu ekonomika ir teju ceturtdaļa no kopuma. Jāteic, ēnu ekonomikas apkarošana ir bijis sauklis arī visu iepriekšējo valdību mutēs. Eiropas Komisija, veicot prognozes par Latvijas ekonomiku, neņem vērā, ka šeit kaut kas izdosies no solītajiem pasākumiem. Tas rada atšķirību Latvijas ekonomikas novērtējumā Eiropas Komisijā un pašu mājās. Tieši šī iemesla dēļ Nodokļu politikas pamatnostādnēs tika ieviesta īpaša atruna, tirgojoties ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (“Vienotība”) un D. Reizniecei-Ozolai (ZZS). “Ir nepieciešams Latvijas ekonomikas novērtējuma atšķirību ievērot, jo, pēc Eiropas Komisijas metodikas, iznāk, ka mūsu ekonomika pārkarst un to nepieciešams atdzesēt, bet tā nav,” atrunu pamatnostādņu tekstā komentēja Finanšu ministrijas fiskālās politikas direktors Nils Sakss.
Visu rakstu lasiet 23. maija “Staburagā”.
