Reģionālo mediju pārstāvji Zemkopības ministrijā tikās ar ministru Jāni Dūklavu un vairāku departamentu — Lauku attīstības, Tirgus un tiešā atbalsta, Meža un Zivsaimniecības — vadītājiem, kā arī Lauku atbalsta dienesta (LAD), Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājiem un SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) valdes priekšsēdētāju.
Jānis Dūklavs īsā kopsavilkumā par nozarē notiekošo pieminēja arī Eiropas Savienības līmenī šobrīd aktuālo plānošanas periodu līdz 2020. gadam. Kopējās lauksaimniecības politikas jautājumos Latvijas pamatjautājums kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir tiešmaksājumi. Šobrīd noteiktais mērķis — līdz 2019. gadam maksājumam par 1 ha jāsasniedz 169 eiro. Tas gan nav pietiekami, lai sasniegtu šībrīža Eiropas vidējo tiešmaksājumu līmeni. Līdz ar cerībām uz godīgākiem maksājumiem jāpatur prātā izmaiņas globālajā politikā, piemēram, Lielbritānijas izstāšanos no ES, kas nozīmē arī mazāku kopējo ES budžetu.
Latvija ir uz riska robežas
Madonas puses žurnālisti ministrijas pārstāvjiem jautāja par iespēju lauksaimniekiem, kas līdz šim nodarbojās ar lopkopību, zālājus uzart un pievērsties graudkopībai. Šādu vēlmi izteikuši Madonas puses zemnieki. Interesējoties LAD, speciālisti teikuši, ka to darīt var, bet, ja valstī kopumā zālāju platības samazināsies, zemnieks no LAD saņems vēstuli ar norādījumu atgriezties pie zālāju audzēšanas. LAD direktore Anna Vītola-Helviga, jautājumu komentējot, teica, ka šādi ir ES nosacījumi par kopējās zālāju platības saglabāšanu jeb viens no zaļināšanas prasību elementiem, un katrai dalībvalstij noteiktās platības ir jāsaglabā. Latvija šobrīd pietuvojusies kritiskajai robežai. Pagaidām gan nav kalkulāciju par to, vai 2017. gadā šī robeža tiks sasniegta, kā tas noticis Igaunijā. Kaimiņvalstī zemnieki spiesti daļu no aramzemes atgriezt zālājiem. Ja līdzīga tendence būs arī Latvijā, tas gan vēl nenozīmēs, ka visas uzartās platības 100% būs jāatgriež zālājiem. Tomēr nevajag aizmirst, ka šajā situācijā uzņēmējdarbība ir pakļauta riskam. Precīzus aprēķinus LAD veiks augustā — septembrī.
LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis atgādina, ka šogad mainīts uzņēmuma logo. Ja agrāk uzņēmuma aktualitātes bija saistītas ar šo vizuālo tēlu, turpmāk jāpierod pie jaunā.
Biznesu izfantazēt nevarēs
LLKC vadītājs atgādināja, ka turpinās organizēt apmācības jeb profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumus. Tiem līdz 2020. gadam no Eiropas piešķirti 1,5 miljardi eiro. LLKC ir viens no uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, un šādi apmācīti, tajā skaitā arī tālmācībā, jau 1932 jaunie lauksaimnieki. Iespējamas dažādas apmācību tēmas — bioloģiskās vērtības uzturēšana zālājos, lauksaimniecības pamati, mežsaimniecība, pārtikas ražošana. Apmācāmajiem nodrošina arī prakses vietas 26 saimniecībās Latvijā, kā arī organizē braucienus uz dažādu jomu saimniecībām Eiropā.
No 1. līdz 30. jūnija būs atvērta Mazo lauksaimnieku programmas otrā kārta. Pirmajā kārtā pieteikti ap 1300 projektu, bet atbalstu saņēma nepilni 800, kas nu ir LLKC uzraudzībā. Mārtiņš Cimermanis teic, ka šāda uzraudzības metode devusi labu rezultātu, projekta līdzekļus saņēmušās saimniecības tos veiksmīgi realizē un attīstās. Lielākoties šīs saimniecības ir ar mazu zemes platību, bet lielu apņemšanos strādāt. Būtiska daļa projektā iesaistīto nodarbojas ar dārzkopību, tajā skaitā audzēšanu siltumnīcās, kā arī brokoļu, sparģeļu audzēšanu. Latgales puses saimniecībās vērojama liela interese par šo projekta kārtu, bet vairākiem interesentiem pietrūkstot konkrētu mērķu. Nereti jāsaskaras ar gadījumiem, kad mazās saimniecības īpašnieks sarunā ar konsultantu kaut ko mēģina izfantazēt par to, kur liks 15 tūkstošus eiro.
Noderīgs ir LLKC izveidotais interneta rīks: esatbalsti.llkc.lv. Tajā nelauksaimnieciskās darbības veicēji, piemēram, tūrisma jomā strādājošie, lauksaimnieki, mežsaimnieki vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu īpašnieki, var atrast viņiem iespējamo ES atbalsta programmu.
Piens jāražo efektīvāk
Tā kā žurnālistu sarunās ar ministrijas pārstāvjiem bieži izskanēja jautājums par piena ražošanu un pārstrādi, Mārtiņš Cimermanis, to komentējot, teica, ka piena iepirkuma cena Latvijā joprojām atpaliek no citu Austrumeiropas valstu cenām, bet šajā ziņā vainojama arvien zemā ražošanas efektivitāte, kā arī saimniecības ir ļoti atkarīgas no subsīdijām. Ja saimniecība bez atbalsta no malas strādā ar negatīvu bilanci, tad nevar būt runas arī par bankas aizdevumu. Pat ja iesniegtais biznesa projekts šķiet dzīvotspējīgs un uzņēmuma ienākumi atbilst nosacījumiem. Pašlaik piensaimniecības eksperti ir ļoti piesardzīgi arī ar prognozēm tuvākajiem trim gadiem. Šobrīd, kad ES vidēji piena cena ir stabila, Latvijā tā samazinās. Martā atšķirība bija 5 centi par litru. Piena cena veikalos Latvijā gada laikā augusi par nepilniem 12%.
Pašvaldības var, ja grib
Pagājušajā gadā vērā ņemama kustība sākusies pašvaldību un vietējo pārtikas produktu ražotāju sadarbībā. Pašvaldības savu iestāžu pārtikas produktu iepirkumiem arvien biežāk līgumus slēdz ar vietējiem uzņēmumiem, un šo uzņēmēju skaits visā Latvijā pagājušajā gadā bija 84. Pagaidām gan ir grūtības ar uzņēmēju spēju savā starpā kooperēties. Tā kā vairākām pašvaldībām iepirkumos joprojām būtisks nosacījums ir “zemākā cena”, tad bez kooperācijas šādos iepirkumos uzvarēt pagrūti.
Konfidencialitāti garantē
No lauku attīstības programmas joprojām iespējams 1500 eiro atbalsts dažādu ar saimniecisko darbību saistītu konsultāciju saņemšanai par savstarpējās atbilstības prasībām, vides aizsardzību, higiēnu, dzīvnieku labturību un labiem lauksaimniecības un vides apstākļiem, videi draudzīgām saimniekošanas metodēm, meža apsaimniekošanas jautājumiem, klimata pārmaiņu ietekmi, par saimniecības, uzņēmuma vai ieguldījuma ekonomisko un ekoloģisko rādītāju uzlabošanu, kā arī nekaitīgumu klimatam un noturību pret klimata pārmaiņām. LLKC aicina zemniekus nepieciešamības gadījumā vērsties konsultāciju centros un sola nodrošināt datu konfidencialitāti, ja tas būtu nepieciešams. ◆
