Iesaka Sanita Šiballo, AS “Virši-A” personāla nodaļas vadītāja
Man ir savs nesen redzēto teātra izrāžu TOP 3. Jāsāk ar pirms nepilna mēneša Jaunajā Rīgas teātrī redzēto iestudējumu “Saniknotā slieka”. Stāsts it kā pavisam vienkāršs — par sabiedrību ap mums, to, kādi esam. Darbība notiek padomju laikos, bet, protams, tas, kas attiecībās, cilvēku saskarsmē bija aktuāls tolaik, tikpat akūts ir mūsdienās. Centrālie tēli ir vecāmāte un viņas mazmeita, viņu saskarsmes manipulācijas. Par robežām, kuras mēs katrs sevī novelkam, tajās mokāmies, kā vienā brīdī runājam “pareizi”, bet jau pie pirmās izdevības esam citādi, mainām vērtību sistēmu.
Otra izrāde, par kuru varu teikt — skāra dziļi emocionāli un pamatīgi: Dailes teātra Mazajā zālē — britu dramaturga Pītera Šefera “Equus”. Tā “Spēlmaņu nakts” 2014./2015. gada sezonā saņēmusi skatītāju balvu un nomināciju “Gada mazās formas izrāde”. Izcila Laura Subatnieka aktierspēle. Psiholoģiski smags stāsts par zēnu, kas bērnībā iegūtas traumas dēļ vēlāk izdara noziegumu. Sāpes, bailes, izspēlētas uz skatuves, sajutu arī sevī.
Bet vismīļākā no pēdējā laika izrādēm ir Rīgas Jaunajā teātrī redzētā “Aspazija”. Brīnišķīga Baibas Brokas spēle. Izrāde par Aspaziju kā sievieti, un varbūt tā arī vairāk orientēta sievietēm. Tā runā par viņas izjūtām, spēju pieņemt apstākļus, pieņemt sev līdzās ģēniju, lai arī pati bija ģeniāla.
Nākamajā nedēļā došos uz Intara Busuļa koncertu koncertzālē “GORS” Rēzeknē. Tiem, kas vēl nav bijuši šajā koncertzālē, iesaku pabūt — lieliska atmosfēra, vide, cilvēki. Attāluma ziņā no Aizkraukles, Kokneses tas ir tikai kādas 20 minūtes tālāk nekā Rīga. ◆
