Jaunjelgavas vidusskolai šis ir vairāku nozīmīgu jubileju gads. Tās svinēja kopā ar savējiem — bērniem, kuri jau izauguši lieli, darbiniekiem un visiem, kuri šo skolu sauc par savējo. “Ja tu nemīli savas mājas, savu skolu, tad runas par Latvijas mīlēšanu ir tikai tukša skaņa,” teiks viens no skolas absolventiem.
Šis Jaunjelgavas vidusskolai ir apaļu jubileju gads: 370 gadi, kopš Jaunjelgavā ir skola, 70 gadi — Jaunjelgavas vidusskolai, 40 gadi — jaunajai skolas ēkai Uzvaras ielā 1. Tikpat ilgi skolas gaitenī aug vecais labais gumijkoks. Divdesmit gadu pagājuši, kopš skolai ir sava himna. Dzejnieks Jāzeps Osmanis Jaunjelgavas vidusskolai veltījis dzejoli “Bērnības sala”, bet 1997. gadā mūziķis Juris Ozols to ietērpa melodijā, tad arī dziesma kļuva par skolas himnu “Veltījums skolai”. Divi gadu desmiti ir arī skolas karogam, to veidojušas Maruta Možeika un Ginta Purena.
Absolventi atgriežas
Sagaidot savus audzēkņus un darbiniekus skolā, skanēja gan apsveikuma un pateicības vārdi, gan skaists koncerts. Tajā piedalījās tagadējie un bijušie skolas audzēkņi, vēlreiz apliecinot, ka te ir talantīgi bērni — to vēlāk sarunā teiks arī absolventi, kurus dzīves ceļi aizveduši prom no Jaunjelgavas puses.
Vidusskolēni Krista Siliņa un Valts Censonis iejutās vakara vadītāju lomā, izstaigājot atmiņu takas un sveicot visus skolotājus un darbiniekus, kuri šajos 70 gados strādājuši skolā. Šķiet, viena no pieredzes un audzēkņu bagātākajām, kura šajā dienā te viesojās, bija skolotāja Ausma Grundmane. Viņa Jaunjelgavas vidusskolu absolvējusi 1956. gadā, bet viņas pirmā izlaiduma klase šo skolu beidza 1962. gadā. Skolēni savā ziņā turpina audzinātājas iesākto — arī tagadējo skolas darbinieku vidū ir tādi, kuriem Ausma Grundmane savulaik bijusi klases audzinātāja.
Arī Vija Rudzīte absolvējusi Jaunjelgavas vidusskolu un vēlāk te atgriezusies kā sporta skolotāja. Te viņa nostrādājusi 33 gadus — no 1976. līdz 2009. gadam. “Jaunjelgavā allaž bijis jauks skolotāju kolektīvs un ļoti labi bērni,” saka Vija. “Un kā te allaž gaida savējos! Vairs nedzīvoju Jaunjelgavā, taču man te vienmēr ir prieks iegriezties.”
No izcilas klases
Pēc aptuveniem datiem, Jaunjelgavas vidusskolu beiguši 1505 absolventi. Viņu vidū ir daudzi pazīstami cilvēki, kurus varēja sastapt salidojumā.
Pirms 46 gadiem Jaunjelgavas vidusskolu absolvēja tagadējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš atminas, ka tolaik tik skaistas skolas Jaunjelgavā nebija. “Zīmēšanas un rasēšanas skolotājs Egons Grietiņš, kurš tolaik bija arī mācību daļas vadītājs, mums rādīja, kur kādreiz būs jaunā skola. Tagad, esot šajā skolas ēkā, man allaž jādomā: kā laiks traucas uz priekšu,” saka ministrs.
“Mums bija daudz labu skolotāju, piemēram, mūsu klases audzinātāja Ausma Grundmane, kura allaž iestājās par mums,” atminas Jānis Dūklavs. “Mēs bijām izcila klase, jo stipri izcēlāmies uz vispārējā fona. Klasē bijām 18 skolēnu, un, ja atmiņa neviļ, divi bija teicamnieki, bet 12 mācījās uz “četri” un “pieci”. Taču tas nenozīmē, ka izpalika visas ēverģēlības, kas skolas gadiem piederas.”
Ministrs piebilst: “Satikt savus klasesbiedrus — tas vienmēr ir interesanti un patīkami. Allaž salidojumā esam kuplā skaitā, jo, tāpat kā skolas gados, mums ir labs kolektīvs. Izcils!”
Viņš atzīst: kopš mammīte mirusi, Jaunjelgavā vairs nenākas būt tik bieži. “Strādāju Rīgā, dzīvoju citur un pēdējā laikā lielākoties šurp atbraucu tikai sakopt tuvinieku kapus,” saka Jānis Dūklavs.
Uz rokām iznēsāts
Mūziķis Ivo Grīsniņš-Grīslis, kuru daudzi pazīst kā puisi ar jauko balsi no šova “Es mīlu tevi, Latvija!”, Jaunjelgavas vidusskolu beidza 2004. gadā. “Šodien biju mazliet satraucies, jo sen nebiju Jaunjelgavā dziedājis,” atzīst Ivo. “Kad uz tevi skatās skolasbiedri un skolotāji, satraukums ir tieši tāds pats kā 2004. gadā. Tas ir pavisam citādāk — dziedāt savējiem savā skolā.”
Mūziķis stāsta, ka patlaban viņam vairs nav saistības ar Jaunjelgavu, taču savulaik mamma te ilgus gadus bijusi pamatskolas skolotāja.
Kas šajā skolā ir īpašs? “Es teiktu: šīs skolas spēks ir skolotāji!” saka Ivo Grīsniņš-Grīslis. “Droši vien katras skolas audzēkņi saka, ka viņa skolā ir labi skolotāji, taču Jaunjelgavā es tiešām jutos uz rokām iznēsāts.
No pirmās skolas dienas līdz pat izlaidumam! Te skolotāji strādā nevis algas dēļ, bet ar misijas apziņu. Viņi ar sirdi kalpo Jaunjelgavas vidusskolai, un viņu dzīves mērķis vienkārši ir padarīt šo skolu par labāko. Tieši tāpēc man te allaž prieks iegriezties un sajust, ka sagaida kā savējo.”
“Arī tev jādod”
Salidojumā Jaunjelgavas novada Goda pilsoņa nosaukumu saņēma uzņēmējs Juris Lapa, to viņam piešķīra jau pirms gada. Juris Lapa jau vairākus gadus labākajiem Jaunjelgavas vidusskolas absolventiem, kuriem vidējais vērtējums ir virs septiņām ballēm, dāvina starta stipendiju studiju sākšanai. Viņš savai skolai piešķīris līdzekļus arī citu ieceru īstenošanai.
Juris Lapa skolu absolvēja 1966. gadā. Viņš atminas, ka viņa klase bija “nelaimīgā eksperimentālā”, kura skolu absolvēja jau 10. klasē. Togad Jaunjelgavas vidusskolā bija divas izlaiduma — 10. un 11. — klases, savukārt 1967. gadā izlaiduma nebija. “Neesi ne fiziski gatavs, ne īsti noskaņojies skolu beigt,” saka viņš. Vēlāk gan valdība atzina, ka tas esot bijis nelaimīgs eksperiments, un to atcēla.
Uzņēmējs bilst, ka tolaik, kad viņš absolvēja vidusskolu, nauda nespēlēja tik lielu lomu un līdz ar to studēt nebija tik sarežģīti, kā tas ir patlaban. “Tad vajadzēja vairāk uzņēmības, zināšanu, un ar to pietika,” saka viņš.
“Pēc izglītības esmu filozofs, taču veiksmīgi attīstīju biznesu, līdz ar to varu palīdzēt savai skolai,” saka Juris Lapa. “Cilvēkam kaut kādā vecumā nāk apjausma, ka arī tev ir jādod. Ja redzi, ka cilvēks cenšas un dara, man nav žēl, bet esmu no tiem, kuri iedos makšķeri, bet zivtiņa būs jānoķer pašam. Tāpēc man prieks, ka lielākoties visi, ko esmu atbalstījis, iestājušies augstskolā.”
Juris Lapa bilst: šoreiz salidojumā nav tik daudz klasesbiedru kā citus gadus, tomēr vairāki atbraukuši. “Turamies kopā,” saka viņš. “Ja tu nemīli savas mājas, tad runas par Latvijas mīlēšanu ir tikai tukša skaņa. Viss sākas ar mājām, ar dzimto sētu, un tad vari droši iet tālāk pa dzīvi. Jo vecāks paliec, jo vairāk tevi velk pie savām saknēm. Savā skolā vienmēr atgriežos ar labām sajūtām — te ir skaistas bērnības atmiņas, te ir mana skola.”
Viņš piebilst: skumji, ka Jaunjelgavas vidusskolai vairs neklājas tik spoži un jādomā par vidusskolas klašu saglabāšanu, jo trūkst skolēnu. “Taču prieks redzēt, cik ļoti cilvēki cenšas — salidojumā skanēja skaists koncerts, apkopoti vēstures materiāli. Prieks šādiem cilvēkiem palīdzēt.”
Skolas būtība nav zudusi
Daudzo absolventu pulkā sastopu divas dāmas labākajos gados, kuras izstaigā skolas gaiteņus, spriež un vērtē. Rita Strauta (tolaik — Žukova) Jaunjelgavā pabeidza 8. klasi, savukārt viņas klasesbiedrene Marija Ābelīte (dzimusi Volujeviča) ir 1970. gada vidusskolas absolvente. “Bijām bērni, un pamatskolas laika atmiņas nesaistās nedz ar pirmās mīlestības laikiem, ne ar jaunības trakumu,” smej Rita Strauta. Kundzes atzīst: “Salidojums allaž raisa feinas sajūtas. Taču žēl, ka vairs nevienu savu klasesbiedru šovakar neesam sastapušas. Esam tikai divas.”
“Noklausoties šodienas koncertu, jāsāk nožēlot, ka šajā skolā nepalaidu savu dēlu,” saka Ritas kundze. “Jo te viss notiek! Nav kā Rīgā, kur bērns jāvadā uz dziedāšanu, dejošanu, mākslu. Te viss ir skolā. Ideāli!”
“Skolas laiks bija vislabākie un visinteresantākie gadi. Mēs varējām piedalīties visur — dziedājām, dejojām, spēlējām teātri, apmeklējām izstādes,” piekrīt Marija Ābelīte. “Tagad salidojumā, klausoties koncertu, šķiet, ka nekas no Jaunjelgavas vidusskolas būtības nav zudis — te aizvien ir aktīvi un talantīgi bērni, kuri dzied, dejo, un te viss notiek. Otra lieta, kas ir unikāla Jaunjelgavā — skaistā daba, Daugavas tuvums. Izstaigājām jaunības takas un priecājāmies par izveidoto promenādi Daugavmalā. Vēlam Jaunjelgavai, lai te ir bērni, lai jaunie nemūk prom!”
Ritas kundze piebilst: kad pēc mammītes nāves ieradusies Jaunjelgavā un apsvērusi ideju pārcelties šurp, pašvaldībā dzirdējusi: “Zini, mīļā, brauc atpakaļ uz Rīgu! Jo darba te nav, nekā nav…” “Taču Jaunjelgava allaž aicinājusi mūs atpakaļ,” nosaka viņa. “Mums te aizvien ir mājas, un aizvien ir saikne ar šo pusi.”
“Tā ir mūsu skola! Mēs te mācījāmies. Te viss ir labs — sākot ar koka durvīm un beidzot ar mūsu skolotājiem,” saka vairākas 2007. gada absolventes, kuras sastopu skolas gaitenī. Viņas stāsta, ka ik pēc pieciem gadiem jau otro reizi esot savā skolā. “Šāds sešnieks te staigājām pirms desmit gadiem un klīstam arī šodien. Meklējam savējos!” nosmej Inga, Eva, Maija, Kristīne un divas Daces. ◆
No skolas vēstures
◆ Skolai Jaunjelgavā ir tikpat sena vēsture kā pilsētai — 370 gadu. 1646. gada pilsētas plānā iepretim luterāņu baznīcai atzīmēta skola, tā bijusi tagadējā Jelgavas ielā pretī parkam.
◆ 1914. gadā Jaunjelgavā, kura bija tirgotāju un plostnieku apmetne, bija 7300 iedzīvotāju. Šajā laikā pilsētā bija deviņas mācību iestādes, kurās mācījās vairāk nekā 700 audzēkņu.
◆ 1944. gada 1. novembrī Jaunjelgavā darbu atsāka divas skolas: latviešu septiņgadīgā skola un ekonomiskais tehnikums.
◆ 1946. gada 31. augusta Latvijas PSR Izglītības ministrijas pavēlē teikts: reorganizēt Jaunjelgavas ekonomisko tehnikumu par vidusskolu, par tās direktoru iecelt Kārli Krūmiņu. Tā 1946./1947. mācību gadā darbu sāka Jaunjelgavas vidusskola. Apmēram 30 gadu skolas darbs ritēja septiņās skolas vajadzībām pielāgotās ēkās.
◆ 1977. gadā Ķekavas PMK uzcēla tagadējo Jaunjelgavas vidusskolas ēku Uzvaras ielā 1.
Jaunjelgavas vidusskolu beiguši 1505 absolventi. Salidojumā piedalījās apmēram 300 dalībnieku, arī absolvente no pirmā skolas izlaiduma
Fakts
◆ Patlaban Jaunjelgavas vidusskolā mācās 196 skolēni — 101 zēns un 95 meitenes — no 12 novadiem.
◆ Skolā strādā 26 pedagoģiskie un 17 tehniskie darbinieki.
◆ Ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus, Jaunjelgavas vidusskola pagājušajā gadā novadu vidusskolu vidū ir 12. vietā valstī (63,86 procentu apguves rādītājs). Savukārt labāko skolu topā tā ierindojās 67. vietā Latvijā.
