Iesaka Žanna Ozoliņa, bijusī skrīveriete, atpūtas kompleksa “Aļņi” īpašniece
Mana pēdējo mēnešu lasāmviela ir japāņu autora Haruki Murakami romāni. Esmu uzveikusi grāmatu “Aitas medīšanas piedzīvojumi”, un pašlaik pavisam svaiga manās rokās kopā ar tējas tasi ieguļ triloģijas “1Q84. Pirmā grāmata”. Kaut kas dīvains, citādāks, varbūt ne visiem patiks, bet noteikti ļoti intriģējošs darbs. Tāpat kā visi pārējie viņa radītie. “Aitas medīšanas piedzīvojumi” bija pirmā Haruki Murakami grāmata, ar kuru sāku iepazīt viņa daiļradi. Toreiz, kad to izlasīju, man šķita, ka neko nesaprotu, ka to sarakstījis cilvēks, kas salietojies narkotikas. Biju dusmīga uz sevi — kā es tā varu nesaprast! Lasīju otru reizi un biju pārsteigta — kā varēju nesaprast? Tāpēc nopirku triloģijas pirmo grāmatu. Tā brīžiem lasās, bet brīžiem to nav iespējams uztvert. Murakami varētu saukt par Džoannas Roulingas, Harija Potera grāmatu autores, un krievu klasiķa Fjodora Dostojevska krustojumu. Šokējoša, mistika, fantāzija, kas “brauc” ārpus cilvēka pieņemtajai loģikai. Ļoti interesants literārs darbs ar labi pasniegtu intrigu. Pilnīgi atšķirīgs no standarta literatūras darbiem. Sižetu grūti izstāstīt, vienkārši jālasa. Ko šis darbs dod? Noteikti paplašina literāro redzesloku. Palīdz ieraudzīt, paskatīties citādāk. Ir brīži, kad gribas grāmatu mest pa gaisu, un tādi, kad aizraujos. Citādi tēli, mistika, kurai jāļaujas, aizverot acis un lidojot līdzi. ◆
