— Kā pašvaldībai veiksmīgāk nodrošināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem? Cik daudz un kā vajadzētu skaidrot lēmumus un citus jautājumus? Vai šobrīd domes saziņa ar iedzīvotājiem ir pietiekama?
Silga Stučka, Jēkabpils Reģionālā partija
— Lai nodrošinātu veiksmīgu pašvaldības informācijas apmaiņu ar iedzīvotājiem, nepieciešama savlaicīga informācijas ievietošana mājaslapā, publicēšana masu saziņas līdzekļos un vietējā mēroga informatīvajos izdevumos. Ja iedzīvotāji jāinformē par kādu notikumu vai pasākumu, papildus minētajiem jāizmanto arī informatīvie stendi novada teritorijā.
Mājaslapā jābūt saprotamai informācijas aprites sistēmai, sadaļām, meklēšanas funkcijām, kas atvieglo informācijas atrašanu. Visefektīvākā tomēr ir tās iegūšana klātienē, tādēļ pašvaldības darbinieku pieņemšanas laikiem jābūt pieejamiem gan elektroniski, gan papīra formātā publiskā vietā. Pašvaldības uzdevums ir saprotami skaidrot lēmumus, ja to papildus publicētajiem pieprasa lēmumā iesaistītās personas. Iedzīvotāju iesniegumi jāskata Iesniegumu likumā paredzētajā kārtībā. Pļaviņu novada domē aktīvu darbību sācis klientu apkalpošanas centrs, kas sniedz iedzīvotājiem dažāda satura informāciju. Izveidota sistēma un noteikumi dokumentu, tai skaitā iesniegumu, apritē. Strādājot un risinot iesniegumos minētās problēmas un jautājumus, piesaistīti domes speciālisti, gatavotas atbildes, starpatbildes, taču reizēm dažādu objektīvu iemeslu dēļ iespējama kavēšanās atbilžu sniegšanā. Runājot par aktuālas informācijas apriti, domāju, mājaslapā to publicē laicīgi un izsmeļoši.
— Viens no būtiskākajiem aspektiem novada attīstībā ir nodarbinātība. Ko esat paredzējuši šajā jomā, un vai vispār pašvaldība to var ietekmēt?
Aigars Lukss, “Vienotība”
— Pašvaldība tiešā veidā nevar ietekmēt uzņēmējdarbību. Tomēr tā var veicināt un atbalstīt uzņēmējdarbības attīstību novadā. To var darīt dažādos veidos, un Pļaviņās šis darbs lielākoties jau notiek. Pašvaldība rīko un paredzējusi finansējumu biznesa ideju konkursam “Es varu būt uzņēmējs”, kā arī projektu konkursiem dažādām iedzīvotāju grupām, ir sadarbība ar novada uzņēmējiem un Pļaviņu uzņēmēju biedrību. Sadarbību veicina arī pēc iespējas plašāka komunikācija gan par aktualitātēm novadā, gan par finanšu piesaistes iespējām. Svarīga ir labi uzturēta un attīstīta novada infrastruktūra, kur vēl daudz darāmā. Tāpēc pamatā orientēsimies uz šo aktivitāšu kvalitatīvu un efektīvu izpildi.
— Esat jauns kandidāts pašvaldību vēlēšanās, kuram nav pieredzes deputāta darbā. Tādas nav arī pārējiem partijas sarakstā, izņemot vienu kandidāti. Ar kādu domu nākat politikā un piesaistīti citi gados jauni cilvēki?
Aigars Romulis, “Latvijas attīstībai”
— Par politiku interesējos jau skolas laikā, kad iesaistījos kādas partijas dibināšanā. Tomēr tā ātri beidza pastāvēt, un tad veidojās “Latvijas attīstībai”, kur esmu no tās pirmsākumiem. Vadu partijas Pļaviņu reģionālo nodaļu, un arī no vadības bija pamudinājums startēt pašvaldības vēlēšanās. Lai arī dzīvoju Madonas novadā, tomēr ļoti tuvu Pļaviņu novadam, kur arī četrus gadus strādāju. Tāpēc kandidēju tieši tur, jo novads ir iepazīts. Vēlos iesaistīties pašvaldības darbā, lai labāk izprastu, kāpēc daudzas lietas notiek tieši tā. Arī līdz šim esam sekojuši līdzi šīm norisēm.
Mums ir tas gods būt rekordistiem novadā ar visvairāk kandidējošiem jauniešiem. To uzskatu par pozitīvu faktu, jo tā viņiem ir reāla pieredze politikā, būt zinošākiem pašvaldības darbā. Mūsu partija mērķtiecīgi strādā, lai piesaistītu jauniešus, jo esam pārliecināti, ka tieši viņi ir liels ieguvums. Dodot šo iespēju, jauni cilvēki paliks Latvijā.
Tieši saistībā ar jauniešiem ir vēlme aktivizēt skolēnu mācību uzņēmumus. Tas nereti ir pamats vēlāk pašam veidot savu uzņēmumu. Pļaviņas ir tik izdevīgā vietā, bet nezin kāpēc uzņēmējdarbība te neattīstās. Lēni notiek arī māju siltināšana, un gribas izprast, kāpēc ir tā un vai neko nevar mainīt?
— Apvienības programmā paredzētas daudzas konkrētas lietas, tostarp budžeta palielināšana ceļu, ielu un gājēju celiņu sakārtošanai. Kā plānojat to īstenot?
Pēteris Kalniņš, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”—“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
— Salīdzinot ar citiem kandidātiem no mūsu saraksta, uz daudzām lietām raugos piesardzīgāk, jo man jau ir liela pieredze pašvaldības deputāta darbā. Šajā laikā esmu sapratis, ka ne vienmēr mana balss ir izšķirīgā un tieši manu viedokli pārējie ņems vērā. Ir jābūt neatlaidīgam, lai saņemtu atbalstu kādam ierosinājumam, un par to nepārtraukti citiem jāatgādina. Ne vienmēr piekrītu vairākuma viedoklim un mēģinu piedāvāt citu risinājumu, bet ir reizes, kad manī tomēr neieklausās. Viens no piemēriem ir peldbaseina atjaunošana pirmsskolas izglītības iestādē “Bērziņš”. Projekts jau bija izstrādāts, bet darbi tomēr nenotika. Tādu gatavu projektu, kuri nav īstenoti, ir vairāki. Nesaprotu arī Eiropas Savienības atbalstītā projekta grants ceļu remontam līdzekļu lietderīgu izmantošanu Pļaviņu pilsētā. Viens no posmiem, kas būtu jāsakārto, ir iebraucamais ceļš pilsētā no apvedceļa līdz krustojumam ar Vietalvas ielu, kas būtu labs atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ir valsts ceļš, bet noskaidroju, ka pašvaldība to var pārņemt. Tomēr pārējiem deputātiem šķita svarīgāk remontēt Stacijas laukumu, nevis kaut vai to pašu Raiņa ielu. Daudz kas notiek kaut kā ačgārni. Tomēr paveicams tas ir, tikai daudz jāstrādā.
— Programmā paredzat palielināt dažādus pabalstus. Cik reāli tas ir, un vai visu iespējams īstenot četros gados? Ar ko Pļaviņu novadā vajadzētu sākt vispirms?
Ainārs Arnītis, Vidzemes partija
— Palielināt pabalstus plānojam, izstrādājot nākamā gada pašvaldības budžetu, iekļaujot tos sociālajos izdevumos. Runājot par to, ar ko sākt, vispirms tās ir pilsētas ielas un pagastu ceļi. Aktuāli ir arī siltināšanas projekti daudzdzīvokļu mājām. Protams, visa infrastruktūras uzturēšana, jo šajā sasaukumā daudz ir renovēts un atjaunots, atliek vien uzturēt kārtībā. Jādomā arī par demogrāfisko situāciju novadā. ◆
Fakti no Centrālās vēlēšanu komisijas statistikas
Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās piecos sarakstos pieteikušies 86 kandidāti. Vecākajam ir 78 gadi, bet jaunākie ir divi 18 gadus veci jaunieši, kuri vēl mācās Pļaviņu novada ģimnāzijā. Visvairāk kandidātu ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem. 77 kandidāti dzīvo Pļaviņu novadā, septiņi tajā strādā, bet diviem ir tikai īpašums. Uz pašvaldības deputāta vietu kandidē divi rīdzinieki, tikpat jēkabpiliešu, koknesiešu, krustpiliešu un viens Madonas novada iedzīvotājs.
