“Staburags” jau informēja, ka tiltam pār Maizītes upi Skrīveros nokritušas margas. Nosūtījām vēstuli VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļai ar lūgumu izskaidrot situāciju, un šodien saņēmām tās pārstāves atbildi:
“Skrīveros, uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32), 73,18 km, tiltam pāri Maizītes upei 21. aprīlī nokrita tilta ietve kopā ar malējo siju. Uzreiz pēc šī notikuma tiltu apsekoja VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) speciālisti un tika secināts, ka transporta satiksme pāri tiltam var notikt, tilta malas tika norobežotas. Arī papildu piesaistītie eksperti ir atzinuši, ka satiksmi pāri tiltam nav jāslēdz, tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.
Patlaban tilta pusē, kur nokrita ietve, ir uzlikti norobežojoši betona bloki, pie tilta ir izvietotas arī ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Tuvākajā laikā bloki tiks novietoti arī tilta otrā pusē, kurā ir ietve. Drošības apsvērumu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.
Tiltu papildus ir apsekojuši pieaicinātie eksperti, kuri ir snieguši atzinumu: tilta sijas nogāšanos izraisīja savienojošo detaļu korozijas bojājumi sijas diafragmās. Konstrukciju savienojošās detaļas bija stipri sarūsējušas, un transporta radītās vibrācijas rezultātā ietve nokrita. Eksperti devuši atzinumu, ka tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.
Ekspertu gala atzinums tiks sagatavots līdz maija beigām, tajā būs ietvertas rekomendācijas tālākajām darbībām – veikt tilta atjaunošanu vai jaunas konstrukcijas būvniecību. Atbilstoši tām tiks uzsākta projektēšana, savukārt būvniecības darbus varēs plānot tad, kad tam būs pieejams finansējums. Tilts pār Maizītei ir būvēts 1958. gadā no saliekamajām stīgbetona sijām un atrodas ekspluatācijā jau 59 gadus.
Pēdējās nedēļas laikā tika izvērtēta 47 uz valsts autoceļiem esošo šāda tipa stīgbetona siju tiltu inspekciju dokumentācija, un LVC speciālisti devās klātienē apsekot sliktākajā stāvoklī esošos tiltus. Tika secināts, ka, lai izvērtētu tilta pār Rītupi (Latgalē) stāvokli, ir papildus jāpieaicina eksperti. Pārsvarā šie tilti ir būvēti vairāk nekā pirms 45 gadiem un savu normatīvo laiku būtībā ir nokalpojuši. Šonedēļ tiltu izvērtēšana un apskate turpinās.
Lai noteiktu tiltu galveno konstrukciju bojājumus un defektus, reizi gadā tiek veiktas tiltu ikgadējās inspekcijas, bet, lai pārbaudītu tiltu tehnisko stāvokli un to funkcionēšanas spēju, reizi 5 gados tiek veiktas tiltu galvenās inspekcijas.
Tiltu inspekciju datu apstrādes rezultāti liecina, ka no 971 tilta, kas ir Latvijas valsts ceļu tīklā, gandrīz pusei tiltu tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts (35,0 %) un ļoti slikts (13,1 %), bet pie 16 tiltiem ir uzstādītas transporta līdzekļu masu ierobežojošas ceļa zīmes.
Šogad tiltu atjaunošanai un pārbūvei ir atvēlēti 6,4 milj. EUR, kas ir par maz, lai plānveidīgi samazinātu uzkrāto tiltu remonta deficītu. Pēc 2016. gada aprēķinu datiem un izmaksām, lai veiktu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts autoceļu tiltu (48,1 % no kopējā tiltu skaita jeb 467 tiltu) pārbūvi un atjaunošanu, nepieciešami vismaz 166,4 miljoni eiro. Ja netiks veikti nepieciešamie tiltu pārbūves un atjaunošanas darbi, tiltu tehniskais stāvoklis turpinās pasliktināties un ir paredzami dažādi satiksmes ierobežojumi uz tiem.”
