Raugoties uz piena produktu cenu pieaugumu veikalu plauktos, varētu šķist, ka piensaimniekiem sākusies laba dzīve. Taču paši lopkopēji apgalvo: lai gan, salīdzinot ar pagājušo gadu, par pienu maksā vairāk, pagaidām tā ir tikai izdzīvošanas cena, par peļņu un attīstību vēl pāragri runāt.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš nupat paudis: ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā, tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. Piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. “Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem — gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā vēlētos,” paudis Lazdiņš.
“Varbūt no bedres piena lopkopībā esam ārā, taču labas nākotnes prognozēs esam piesardzīgi,” apgalvo vairāku Aizkraukles puses zemnieku saimniecību īpašnieki. Piena iepirkuma cena, kaut nedaudz, tomēr svārstās, turklāt vasarā parasti novērojama tās lejupslīde.
Aizvien nepelna
“Salīdzinoši piena cenas ir augstākas, taču mēs aizvien strādājam “pa nullēm”. Sanāk tikai piena ražošanas pašizmaksa, jo pagaidām neko nenopelnām un arī par savu darbu algu nesaņemam,” saka Seces pagasta zemnieku saimniecības “Keidas” īpašnieks Uldis Kaktiņš. “Latvijā lielās piensaimniecības balstās uz mazo rēķina, jo pārstrādes uzņēmumi mazajām piensaimniecībām maksā mazāk nekā lielajiem piena piegādātājiem. Arī mums kooperatīvā piena cena atkarīga no piegādātā piena daudzuma.”
Uldis atklāj: pirms gada, kad piensaimniecība piedzīvoja vislielāko pagrimumu, par piena litru saņēma apmēram 14 centu, patlaban viņa saimniecība saņem 26 centus, ieskaitot PVN. “Toties veikalā piens maksā ap eiro, un tagad medijos lasu: zemniekiem piena iepirkuma cenas pieaugušas, arī veikalos tas kļūs dārgāks. Kur jūs bijāt pirms gada un diviem? Kad mums aizvien samazināja piena iepirkuma cenas, veikalā tās tāpat nekritās. Zemnieki vienubrīd saņēma pat 11 centus par litru piena, taču veikalā piena cena visu šo laiku palika nemainīga…”
Zemnieks uzskata: tie piensaimnieki, kuri krīzes laikā izdzīvoja, turpinās saimniekot. Par to liecinot arī statistika: kopējais lopu skaits valstī nav samazinājies, bet palielinājies lopu skaits saimniecībās. Tā noticis arī Secē — viens zemnieks saimniecību likvidējis, cits govis no viņa nopircis. “Ko lai citu te, laukos, darām? Zeme ir, jāstrādā,” uzskata Uldis. “Man nav tādu lauku, kur var audzēt graudus. Apsaimniekoju apmēram 70 hektāru zemes, bet tie sadrumstaloti daudzos mazos lauciņos tālu viens no otra. Tālākais lauks, ko pērn pļāvu, bija pat vairāk nekā divdesmit kilometru no mājām.”
Zemnieku saimniecībā “Keidas”, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par pāris govīm vairāk. Patlaban tajā ir 17 slaucamas govis, bet kopā saimniecībā ir 45 lopi, arī astoņi gaļas šķirnes. “Mēģinu pārstrukturizēties, paralēli sāku audzēt zīdītājgovis, bet īpaši šajā jomā neveicas. Ja savulaik uzskatīju, ka ar gaļas lopiem darba mazāk, pārliecinājos, ka toties problēmu vairāk,” saka Uldis Kaktiņš.
Kurš par tādu naudu strādā?
Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Lejasgravas” saimniece Līga Piliena atklāj, ka piena cenas pieaugums ir redzams, taču viņas saimniecību tas daudz neietekmē. “Lielāko daļu piena paši pārstrādājam un pārdodam tirgū, mūsu produkcijai cena nav mainījusies.” Saimniecība pienu pārdod par 50 centiem litrā, veikalā tas maksā eiro. “Man neveras mute pateikt, ka tagad būs dārgāk, jo zinu, ka cilvēkiem ir naudas tik, cik ir,” saka saimniece.
“Mēģinām piesaistīt projektu līdzekļus, saimniekojam modernāk, bet piensaimnieki vēl nevar runāt par uzplaukumu. Piena cena nedaudz palielinājusies, bet tā aizvien nav adekvāta,” uzskata viņa. “Neesmu liela rēķinātāja, bet esmu sapratusi, ka ir daudz apstākļu, kas šo nozari iespaido. Jaunieši bieži saka: neatmaksājas strādāt! Vai arī — kurš par tādu naudu strādā? Manos gados cilvēki tā vairs nedomā, jo kaut kas jau ir jādara!”
“Lejasgravās” ir vairāk nekā 20 slaucamu govju, bet kopā saimniecībā apkopj 50 lopiņu.
Saimnieko piesardzīgi
“Ar peļņu aizvien ir tā, kā ir,” atzīst Sandra Bērziņa, zemnieku saimniecības “Kvieši” Kurmenes pagastā īpašniece. “Nav tā, ka piena cena būtu stabila un turpinātu augt. Nupat par piena litru sāka maksāt par diviem centiem mazāk, maijā cenu sola vēl samazināt. Patlaban par piena litru saņemam 23 centus bez PVN. Nav tik daudz, cik gribētos. Nevar apgalvot, ka piensaimniecībā krīze ir garām, jo situācija šķiet ne visai stabila. Vismaz es uz to visu skatos diezgan piesardzīgi.”
Saimniece bilst, ka krīzes laikā slaucamo govju skaitu samazināja apmēram par trešdaļu — agrāk “Kviešos” bija 36 slaucamas govis, patlaban ir 27. Kopā saimniecībā ir 52 lopi, un pamazām iecerēts sākt audzēt arī gaļas liellopus. “Ar pienu vien izdzīvot nevar,” saka Sandra Bērziņa. “Gribam nodrošināties, jo visi prasa savu — kredīts jāmaksā, nodokļi arī, un nevienai iestādei neinteresē, vai tev ir vai nav.” Viņa atklāj, ka vienu brīdi klājies ļoti smagi — bijuši spiesti pārdot vienu zemes gabalu, lai varētu nomaksāt kredītu.
“Brīnos, kādas ir piena produktu cenas veikalos, bet mēs tādu kāpumu nejūtam,” saka saimniece. “Krīzes laikā bijām šokēti — mums iet smagi, bet pat tautai nav no tā labuma, jo veikalā cenas pienam nemainās. Paradokss!”
Sandra Bērziņa bilst: piensaimnieki vēl nevar runāt par kaut kādu attīstību vai saimniecības paplašināšanu, jo aizvien jādomā, kā izdzīvot. ◆
Uzziņa
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem gada laikā piena iepirkuma cena pieaugusi par 42,6 procentiem:
pērn martā piena iepircēji par tonnu piena maksāja 207 eiro, šogad martā — vidēji 295,10 eiro.
Taču, salīdzinot ar februāri, kad pienu iepirka vidēji par 300 eiro tonnu, martā tā nedaudz kritās.
Šī gada martā zemnieku nodotā svaigpiena apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi gandrīz nav mainījies un bija 63 374 292 kilogrami. Turpretī slaucamo govju skaits turpina samazināties: 2016. gada martā Latvijā bija reģistrētas
162 110 govis, šogad martā šis rādītājs bija par 4,75 procentiem mazāks — 154 412 slaucamas govis.
