Šīs nedēļas jubilāre Dina Kopāne ir pazīstama tiem, kas Aizkrauklē meklējuši manikīra vai pedikīra pakalpojumu vai pirms gadiem desmit iegriezušies skaistumkopšanas salonā “Dīva”. Pārējiem — radiem, draugiem paziņām — viņa ir divu bērnu mamma, sieva, pozitīvā pedante, kas maz guļ, daudz strādā, gatavo gardus saldēdienus.
Varbūt retajam zināms, ka Dina dzimusi Limbažos. Tāpat līdz šim maz zināms fakts ir viņas vēlme jaunībā nopietni pievērsties mikroķirurģijai. Dzīvē gan viss notiek citādi, bet patika pret smalkām, lielu precizitāti prasošām nodarbēm viņai ir joprojām. Tā izpaužas, veidojot dekoratīvo nagu dizainu un arī vaļaspriekā — aukstā porcelāna rotu radīšanā.
Mācās, gaidot meitu
Ar Dinu tiekos viņas darbavietā — manikīra kabinetā Aizkrauklē. Nedaudz distancējamies no šodienas, tā teikt, atgriežoties pie saknēm. Kā vēlāk noskaidroju, mēs ar Dinu esam vienaudži. Viņas vecāki pieredzēja Aizkraukles, toreizējās Stučkas, pirmsākumu. Tētis Viktors Abožins bija fotokorespondents rajona laikrakstā “Komunisma Uzvara”, mamma Silvija Abožina Aizkraukles kolhozā bija agronome, bet kādu laiku strādāja individuālajā uzņēmumā, rīkojot apmācības traktoristiem un kurinātājiem. Tagad Dina liedzas, ka viņu nesaistīja neviena no vecāku nodarbēm un bija sava ceļa gājēja. Tam es negribu piekrist. Šobrīd viņa ir skolotāja SIA “Soneil Studio”, apmāca manikīra mākslā citus, bet viņas otrs lielais darbs — manikīra pakalpojumi — ir tikpat rūpīgs kā fotogrāfa arods.
Lai gan bijis arī kas neraksturīgs pārējiem ģimenes locekļiem — mācījusies par medicīnas māsu Gaiļezera medicīnas koledžā un vēlāk strādāja Aizkraukles poliklīnikā. Pēc reformām veselības nozarē šo darbu uz pieciem gadiem nomainīja pret pilsētas sākumskolas medmāsas virsvalku. Meitas piedzimšana uz visiem laikiem pielika punktu darbam medicīnas nozarē. Gaidot bērniņu, laiku velti nešķiedusi. Kursos padziļināti apguvusi visu, kas patīk — floristiku, interjera dizainu, zīmēšanu. Gaiļezera skolas laikā nedaudz iepazīta arī masiera un manikīra profesija. Salīdzinot abas, izvērtējot savu spēku, padziļinātāk pievērsusies manikīram.
Pieņemti drosmīgi lēmumi
Stāsta turpmāko daļu var saukt “Liktens bij’ lēmis”. Kaimiņiene palūdza Dinu atvaļinājuma laikā aizvietot viņu Aizkraukles autobusu stacijas avīžu kioskā. Agrajiem rītiem, lielo preses izdevumu saiņu transportēšanai no pasta līdz kioskam bija savs mērķis — kādā avīzē izlasīja informāciju, ka pirmā manikīra skola Latvijā uzņem audzēkņus. “Esmu spontāns cilvēks, un, ja galvā nobriedusi kāda doma, tā man obligāti jārealizē,” atzīst jubilāre. Izmācījusies Rīgā, bet atgriezusies Aizkrauklē. Te darbojās viens no pirmajiem skaistumkopšanas saloniem “Agate”, un vēl pirms manikīrskolas Dina bija izvirzījusi sev mērķi tajā strādāt. Pēc trim nostrādātiem gadiem saprata, ka ar to ir par maz, un atvēra savu salonu — “Dīva”. Tā bija arī komanda ar frizieriem, masieri, solāriju un vairākiem manikīra speciālistiem. Atkal jauni mērķi, jauni sasniegumi, bet pēc pieciem darbības gadiem savā biznesā bija sajūta, ka pazaudē sevi. Ka visa dzīve ir tikai rutīnas darbs. Tādēļ pieņēma vēl vienu drosmīgu lēmumu — rūpalu pārdot. Šī piecu gadu pieredze parādījusi, ka Dina nevar, negrib būt vadītāja. Nepatika būt vienlaikus gan taisnīgai, labai, gan pārkāpt sevi un aizrādīt uz citu trūkumiem, kļūdām.
Kas tu esi? Skolotāja vai pasniedzēja?
Tagad jau daudzus gadus viņas ikdiena paiet darbā Rīgā, apmācot topošos manikīra speciālistus. “Rīga, darbs tur, jaunieši — tas palīdz neieslīgt rutīnā,” saka Dina. Viņas audzēkņi strādā visā pasaulē — Indijā un Gruzijā, Norvēģijā un Amerikā, bet pati nekad nav vēlējusies doties darbā ārpus Latvijas, lai arī tur nopelnītu daudz vairāk. “Esmu savas zemes patriote, man šeit patīk!” ar neviltotu pārliecību saka Dina.
“Kāda audzēkne man uzdeva jautājumu: kas jūs esat — skolotāja vai pasniedzēja? Ilgi domāju, bet viņa man atbildēja — skolotājs mācās visu mūžu, pasniedzējs uzskata, ka visu jau zina. Esmu skolotāja, jo nemitīgi mācos no saviem audzēkņiem.
Ja man jautātu — kā tu jūties? — teiktu fantastiski. Tagad ir tas vecums, kad varu teikt — man ir viss, un esmu kaut kas sev, sabiedrībai. Esmu izaugusi tik tālu, kad parādās viedums, saprotu, ka esmu tikai cilvēks, kurš spēj pozitīvi izturēties pret kritiku. Jaunībā uz to ļoti asi reaģēju.”
Pietiek ar dažām miega stundām
Otra nedēļas daļa paiet Aizkrauklē savā salonā. “Sievietes un arī vīrieši pie manis nāk uzlabot garastāvokli, ne tikai sakopt rokas. Savukārt es bez saviem tiešajiem pienākumiem esmu arī kā psihoterapeite, kura uzklausa, dažkārt arī palīdz risināt problēmas.
Maz guļu, pietiek ar trim četrām stundām, lai justos labi, nenogurusi, dzīvespriecīga. Tāpēc ir laiks arī vaļaspriekam — aukstā porcelāna dekoru veidošanai.” Trīs mēnešus rūpīgi lasījusi dažādus ieteikumus ķīmiķu forumos internetā, līdz nonākusi pie savas, unikālas porcelāna receptes. Te noderējušas arī zināšanas ķīmijā, kas skolas laikā nav patikusi, bet, studējot medicīnu, nepatiku pret šo sarežģīto zinātni nomainījusi interese. Ziedi, eņģelīši, bet pirms nacionāliem svētkiem auseklīši no porcelāna top tad, kad ir labs garastāvoklis, bet pēc pasūtījuma strādāt esot grūti. Viena rota, piemēram, ziedu vainags, top aptuveni divas nedēļas.
Atceroties studiju laiku, Dina teic — toreiz bija mīlestība, vīrs, ar kuru kopā šogad svinēsim 25. kāzu jubileju. Ja toreiz apstākļi iegrieztos citādi, ļoti iespējams, ka Latvija par vienu labu ķirurgu būtu bagātāka. Medicīna Dinā dzīvo joprojām, un ar smaidu viņa atceras laiku, kad kopā ar citiem studentiem sēdējusi anatomikumā uz vannas, kurā formalīna šķīdumā peldēja līķi, bet tas netraucējis baudīt līdzi ņemtās pusdienas.
Top pārsteigums
Dina nodarbina sevi arī nedēļas nogalēs, jo ne mirkli nevar nosēdēt dīkā. Šī iemesla dēļ ģimene atteicās no televizora. Visu nepieciešamo var sameklēt, izlasīt, redzēt internetā. Ja ir labs laiks, kopā ar vīru dodas kilometriem garās pastaigās.
Vēl viens vaļasprieks ir ēdienu, īpaši saldo, gatavošana. Svētku dienās, nedēļas nogalē top smalki gardumi.
Tuvojas svētdiena, 30. aprīlis, Dinas dzimšanas diena, un no bērniem saņemta vēstule, kurā smalki aprakstīts, kas šajā dienā jādara. Skaidrs, ka top liels pārsteigums. Kāds tieši, to šobrīd pat nevar nojaust, jo vēstules nobeigumā teikts — jāņem līdzi ērti apavi, jo nakts būs gara… ◆
