Pirmdien beigsies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām. Tikmēr mana dzīve atkal būs nemierīga kā koka laiviņai milzīgā okeānā — tiec nu gudrs, cik sarakstu iesniegs un kas kandidēs?! Labi pašvaldībās, kur čakli kandidāti — sarakstus iesniedza jau Lielajā Piektdienā. Var redzēt — cilvēki gatavojušies, un arī vēlētājs jau var gatavoties, bet mūsu novadā gan vēl klusums. Taču es arī neesmu vakarējā — veicu pirmsvēlēšanu spiegošanu un noskaidroju iespējamos sarakstus, kā arī to, ka mūsu pagastvecis atkal kandidēs. Tā jau ir — labāk zināma nelaime nekā nezināma laime. Es jau labprāt ietu tajos deputātos, bet nezinu, kāpēc neviens mani neuzaicināja savā sarakstā. Tomēr ceru līdz pēdējam. Varbūt vēl varu paspēt ielēkt pēdējā vagonā. Nesaprotu, kas man vainas? No manis taču dvesmo stabilitāte! Lai sasniegtu savu mērķi, pēdējā laikā diezgan bieži apgrozījos pagastmājā, izteicu pilsonisko nostāju dažādos jautājumos — gan par nelabotajiem ceļiem, gan par apgaismojumu ielās, gan par atkritumu savākšanu, bet laikam biju par šerpu. Es jau tā tikai pirms vēlēšanām — man galvenais mērķis tikt deputātos, lai paceltu pašvērtējuma latiņu.
