Sākušās pensionāru organizāciju tradicionālās pavasara konferences. Zemgales pensionāri tikās aprīļa sākumā Jelgavā. Starp delegātiem bija arī Pļaviņu novada nevalstisko organizāciju “Daugavas rīts”, “Ābeļziedi”, “Pļaviņu pļavēji” pārstāvji. Piedalījās arī citu pagastu pensionāri — kopā bijām
19 cilvēku.
Konferences tēma bija “Sociālā taisnīguma politika un nodokļi no pensionāra”.
Kā ziņotāji bija uzaicināti labklājības ministrs Jānis Reirs, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos Ilze Rudzīte. Pirms konferences ziņotājiem bija iesūtīti jautājumi, uz kuriem tās laikā tika lūgts atbildēt.
Konferenci organizēja, vadīja un atklāja Latvijas Pensionāru federācijas Pensiju komisijas vadītājs un Zemgales Pensionāru apvienības vadītājs Jānis Felsbergs.
Par lauku novada pensionāru situāciju ziņoja Skrīveru novada pensionāru organizācijas vadītāja Ilga Ušaka. Tas bija skumjš stāsts par apzināto 116 pensionāru materiālās situācijas rezultātiem. Tas norādīja uz nepietiekamiem pensionāru ienākumiem, kas neļauj uzlabot dzīves līmeni, labiekārtot mājokļus, nodrošināt veselības pakalpojumu sasniedzamību. Nepietiek līdzekļu transportam, lai nokļūtu pie ārstiem speciālistiem uz izmeklējumiem.
Gaidāma lielāka indeksācija
Labklājības ministrs Jānis Reirs atzīmēja, ka uzlabojusies sadarbība ar Saeimu, tās Sociālo un darba lietu komisiju, Latvijas Pensionāru federāciju. Vairāk tiek domāts par to, kā palīdzēt, ne noraidīt. Saeima atbalstīja lielāku pensiju indeksāciju jau no šī gada. Tā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī — jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Šobrīd gada inflācija ir 3,4%. Pensiju indeksācijai pakļautas ne vien valsts vecuma pensijas, bet arī invaliditātes, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensijas. Visi tika mierināti, ka sociālais budžets ir neaizskarams. Diemžēl trešdaļa strādājošo nepiedalās tā veidošanā, neveic sociālās iemaksas, jo strādā ārzemēs. Un ir jau saprotams — valstī šobrīd ir 8,3% bezdarbs. Arī pašvaldībās sociālais atbalsts diemžēl ir dažāds. Ministrs aicināja tomēr novērtēt izdarīto un kritizēt neizdarīto ar domu — lai būtu labāk.
Būs nodokļu konsultants
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš pastāstīja, ka Pensionāru federācijā drīz sāks darboties konsultants nodokļu jautājumos. Turpināsies darbs jautājumā par pensiju piemaksas palielināšanu tiem, kas pensionējušies līdz 1996. gadam. Tiek gaidīts lēmums par pensiju neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 300 eiro. Abi šie jautājumi ir saistīti ar jauno nodokļu koncepciju, tāpēc LPF prasa noteikt prioritāti pensionāru jautājumu risināšanai.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos Ilze Rudzīte akcentēja problēmas, kas skar trūcīgās personas, runāja par garantēto iztikas minimumu, maznodrošināto personu statusa noteikšanu, pabalstu sistēmu valstī. Šobrīd diemžēl 23% strādājošo saņem minimālo algu vai pat mazāk. Pusei strādājošo nākotnē draud zemākās pensijas. Taču jau šobrīd tās ir niecīgas — vidējā pensija vien 283 eiro, kas ir mazāka par minimālo algu valstī.
LPF Pensiju komisijas vadītājs Jānis Felsbergs veicis aprēķinus par prognozējamo pensijas pieaugumu pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā 2017. gada 1. martā pensiju organizāciju atbalstītiem koeficientiem un Labklājības ministrijas indeksācijas koeficientu prognozēm 2018. gadam. Delegāti tika iepazīstināti ar solījumu un iespējamās realitātes kliedzošo kontrastu.
Katrs runātājs nokļuva jautājumu krustugunīs. Tika uzdoti daudzi jautājumi, taču uz daudziem atbilžu nebija. Domāju, apzināta sabiedrības maldināšana beigsies vien tad, kad mēs vēlēšanās nobalsosim par godīgiem, darboties spējīgiem tautas pārstāvjiem, ne tiem, kas apzināti mums melo priekšvēlēšanu kampaņās.
Pieņem rezolūciju
Konferencē vienbalsīgi tika pieņemta rezolūcija, kurā ir pamatota delegātu prasība visas Latvijas pensionāru vārdā — kategoriski pieprasīt noteikt kā valsts prioritāti pensionāru nabadzības pieauguma apturēšanu.
Tika nolemts paplašināt valdes sastāvu, tajā pievienojot aktīvos Skrīveru un Jēkabpils novada pensionāru organizāciju vadītājus.
Pieņemts lēmums par 25 gadu jubilejas starptautiskas konferences par pensijām sagatavošanas sākšanu. Tās mērķis — apturēt pensionāru grimšanu nabadzībā, jo valstī pārāk daudzi jau ir uz nabadzības riska robežas.
Paldies visiem, kas organizēja un atbalstīja Zemgales pensionāru reģionālo pavasara konferenci! ◆