Koknesē, pie Pērses upes, kādas Krasta ielas mājas saimnieki un viņu kaimiņi Lieldienām gatavojas laikus. Šajā mājā visus tradicionālos svētkus — ziemas saulgriežus, Lieldienas, Līgo dienu — svin kopš valsts neatkarības atgūšanas, bet pēdējie seši gadi ir īpaši krāšņi. Lieldienās top dekorācijas — pūpolu vainagi un sūnu ligzdiņas.
Mājas saimniece man piekodina, ka viss, ko redzu apkārtnē, istabās, ir tikai pašu priekam, un, sargājot šīs mājas ģimeņu mieru, lūdz, lai neminu mājinieku vārdus.
Lieldienas, Ziemassvētki un Jā-ņu diena ir svētki, kuri šajā mājā nepaiet nepamanīti.
Lai godam sagaidītu un pavadītu Lieldienas, jau laikus sakopta mājas apkārtne.
Pļavā pie mājas uzslietas lielas šūpoles, lai tiem, kas šūposies, visu vasaru odi nekostu. Te ir upe, kurā Lieldienu rītā pirms saullēkta pasmeļ ūdeni. Trauku vēlāk noliek uz sliekšņa pie ārdurvīm, un katrs nācējs vai mājinieks, jauns vai vecs, tajā mazgā muti. Lai visu gadu būtu spirgti un veseli. Mājā un tās apkārtnē ik uz soļa redzama Lieldienu atribūtika. Virtuvē gaumīgas krūzes ar cālīšu attēlu, krējuma krūze ar vistas siluetu. Uz galda košās krāsās apaļas kā olas rindojas sveces, dekoratīvi putni, vāzītēs — pūpolu pušķīši. Liela rosība sākšoties nedēļas beigās. Tad klās galdus, krāsos olas, ceps maizi, pīrāgus, magoņmaizītes un citus kārumus. Olas krāso sīpolu mizās vai melleņu ievārījumā, bet, lai krāsas paspilgtinātu, noder sviests vai žāvētas gaļas ādiņa. Svētku dienas rītu aizvada ar kopīgām brokastīm. Gados vecākie sev gatavo īpašo Lieldienu dzērienu — olu liķieri. Tam rūpīgi kopā jauc olu dzeltenumus, viskiju vai degvīnu, pūdercukuru un vanilīnu. ◆
