Aizsardzības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem. Šobrīd piedāvātais variants paredz valsts aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Pamatskolēniem skaidrotu teoriju bez praktiskas ieroču apguves. Vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un jaunieši apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp rīkoties ar ieroci. Skolēni apgūtu, piemēram, starptautisko kara likumu prasības un karavīru pienākumus, uzzinātu par karavīru nozīmi valsts aizsardzībā un apgūtu nepieciešamās prasmes, tostarp, iemācītos taktiski pareizi pārvarēt šķēršļus, iegūt uguni, izvairīties no mīnām utt. Šobrīd
18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības jaunsardzē. Vidusskolēnam apgūstot valsts aizsardzības mācību, jaunietis papildinātu rezerves karavīru rindas. Izmaiņu ieviešana būs atkarīga no politiskās gribas un pašvaldību attieksmes, ņemot vērā skolu ciešo saistību ar vietējo varu. Vai šāda programma nepieciešama vispārizglītojošajās skolās?
Anita Jegorova, sporta skolotāja Jaunjelgavas vidusskolā
— Tā kā mūsu valstī ir tikai profesionālā armija, šīs apmācības ir vajadzīgas, lai katrs, kurš vēlas, varētu iegūt labu zināšanu un iemaņu bagāžu. Kā skolotāja, kā pilsone un māte uzskatu, ka tas mūsu jauniešiem ir vajadzīgs. Mūsu skolā vidusskolas klasēs šāds piedāvājums kā izvēles priekšmets ir jau otro gadu, un ir vairāki audzēkņi, kuri to izvēlējušies apgūt. Pagājušā gada absolventi arī pirmo gadu to mācījās, un zinu, ka tieši tas palīdzējis atrast darbu militārajā jomā. Pat ja jaunietis nedomā nākotni saistīt ar militāro jomu, iemācās ļoti daudz laba — gūst izpratni par ierindas mācību, reglamentu, apiešanos ar ieročiem, disciplīnu, topogrāfiju, orientēšanos pēc kartes utt. Tas viņiem vēlāk ir pamats visam — veselībai, darbam, drošībai. Manuprāt, šādam piedāvājumam būtu jābūt katrā vispārizglītojošajā vidusskolā. Par teorijas integrēšanu pamatskolēnu izglītības programmās — ja tāda iecere ir, var mēģināt īstenot, kāpēc ne! Tikai šajā vecumā teorija varbūt nav tas, pēc kā bērni ilgojas. Pamatskolas vecuma bērniem ir iespēja darboties jaunsargos, viņi labprātāk darbojas praktiski. Kad es mācījos skolā, mums bija jāapgūst gan civilā aizsardzība, gan militārā apmācība. Turklāt mums tas bija obligāti, tagad to plānots piedāvāt kā izvēles priekšmetu, un tas ir pozitīvi — ja kāds ir pārliecināts pacifists, var mācīties ko citu. ◆
Artūrs Paugurs, Aizkraukles novada ģimnāzijas absolvents, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) doktorants,
EEF Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta laboratorijas vadītājs
— Manuprāt, lietderīgi būtu aprunāties ar to izglītības iestāžu mācībspēkiem, kurās sagatavo militārās jomas speciālistus. Ja izglītības iestādes norādītu, ka šāda sagatavošana nepieciešama, tad to varētu arī īstenot. Viņu viedoklis ir ļoti būtisks un ļauj izvērtēt, vai tie jaunieši, kuri dodas studēt uz šādām skolām, ir pietiekami labi sagatavoti. Arī vidusskolā, pat ja tāds priekšmets būs, to izvēlēsies tie, kuri savu nākotni un profesiju plāno saistīt ar šo jomu. Ja man savulaik būtu bijusi tāda iespēja, mācoties apgūt militārās prasmes, nebūtu to izmantojis, jo man vienmēr bijušas citas intereses. Bet pieļauju, ka vismaz divi mani klasesbiedri būtu to izvēlējušies. Jebkurš priekšmets, kas jau vidusskolā aizved soli tuvāk izvēlētajam studiju virzienam, ir vērtīgs. Protams, ja tas ir izvēles, lai nav visiem piespiedu kārtā. Par ieviešanas izmaksām — tas ir atsevišķs jautājums, un jāsaprot, cik liela nepieciešamība ir šādai priekšsagatavošanai. Noteikti būtu jāaptaujā vidusskolēni, viņu viedoklis ir svarīgs, lai izprastu, ko vēlas jaunieši. Ja nav intereses no galvenā klienta, kas ir pats skolēns, tad jau tas būtu bezjēdzīgi. Izglītot pamatskolēnus, integrējot teoriju dažādos priekšmetos, noteikti par ļaunu nebūtu. ◆
Aldis Labinskis, Aizkraukles novada vidusskolas direktors
— Pati ideja ir laba, atbalstu tās īstenošanu. Cik zināms, tad mācīs ne jau tikai par ieročiem, būs iekļautas arī dažādas citas noderīgas prasmes — sniegt palīdzību, apgūt pašaizsardzību utt. Šis virziens pašlaik ir atstāts novārtā, tāpēc jauniešiem būtu noderīgs. Ja kaut ko jaunu pieliek klāt, tad kaut kas jāņem nost, un pagaidām neredzu, kuru priekšmetu varētu “sašaurināt”, jo stundu skaits jau ir noteikts un tas ir optimāls. Taču tas noteikti ir risināms jautājums. Bažījos, vai būs cilvēki, kas drīkstēs un varēs mācīt šādu priekšmetu. Lielajās pilsētas skolās pedagoga jautājums varētu atrisināties, bet lauku vidusskolās tā varētu būt problēma, jo skolotājam pedagoģiskā izglītība ir obligāta. Lai varētu vērtēt sīkāk, pagaidām par šo ieceri trūkst informācijas. Manuprāt, vēl būtu noderīgi veikt pētījumu potenciālo skolēnu vidū, lai varētu saprast, cik daudzi no viņiem šādu mācību priekšmetu būtu gatavi izvēlēties. ◆
