A. Sv. (10.02.1972.)
Pārņēmu jeb pārtvēru dežūru no A. P. (viņa aizdevās tālēs zilajās). Viss noritēja bez starpgadījumiem. Muļļājos ap saviem rakstiem un cilāju malēniešu jautājumu. (..) Diena priecīga, jo vakarā vairāki iesim meklēt sevi, t. i., uz teātri.
Redaktors: ja rīt atnāk telefonisti vilkt telefonus, redakcijas atslēgas mana galda atvilktnē pa labi.
A. P. (14.02.1972.)
Svarīgākais notikums redakcijas vēsturē — esam paši savā jaunajā mājā. Telefons ir viens un zvana gandrīz nepārtraukti. Kā te lai neievāc informāciju?
Esam apmierināti. Gandrīz vai sajūsmā. Ievākta intervija: kā sākās tava pirmā darba diena jaunajā redakcijā?
Pazudis pasts ar visu pastnieci. Laikam aizbraukusi uz Ogri mūs meklēt. Pusdienās ejot, atcerējāmies, ka kādreiz strādājām Ļeņina 16.
A. St. (01.10.1975.)
Dežurantam no rīta vajadzēja piedalīties rajona profesionālās orientācijas padomes sēdē. Pa to laiku cītīgi palīdzēja lasīt korektūras pats redakcijas galva. Pārējais gāja kā pa taukiem. Ja burtlice nebūtu plēnumu nosaukusi par “plēnnumu” un Zaksu par “Zuksu”, tad pēdējās lapas būtu varējuši parakstīt minūtes 10 agrāk.
S. S. (15.10.1975.)
Diez kas nav — otro reizi pēc kārtas dežurēt avīzes dienā. Man, kā vienmēr, neveicas.
Tā pūlējos dabūt gatavu savu materiālu, bet beigās pasaka — nevajag. Tāda šaudīšanās jau līdz kaklam. Pa to laiku varēju padarīt citu darbu. Visu laiku čīkst, ka nav, ko likt iekšā, bet, kad ir — tad nav vietas.
Avīze kavējas. Parakstu tikai 17. Antons purpina. Man vienalga. (..)
A. L. (19.11.1975.)
Dežūra — cik interesanti! Gandrīz bezdarbība. Žurnālista grūtums — strādāt radoši. Bet šodien to nespētu. (..)
Lai nu kā, brauciens bijis efektīgs. A. P. nopirkusi svaigu cūkgaļu, A. L. — sviestu, L. L. — 2 pakas “Herkulesa”. Par Silvu nekas nav zināms, ko nopirkusi.
Rītā sāka snigt. Pirmoreiz!
A. P. (17.12.1975.)
Urrā! Urrā! Plāns izpildīts! Konferences materiāli nodoti. Varētu iet uz restorānu, ja: 1) kāds izmaksātu; 2) ja Stučkā būtu restorāns.
Avīze? Vienīga un, kā šās saka, pēdīga, lapu parakstīju 16.30. No visas avīzes atceros kaut ko no Līvzemnieka, Kokaiņa un sakarnieku uzvaras.
Lai nodrošinātu normālu darbu pirms nākamās konferences, ierosinu iegādāties vēl vismaz divas “Optimas” (rakstāmmašīnas — red.) un vismaz divus mēnešus iepriekš organizēt treniņus šādos sporta veidos:
a) ātrrakstīšanā,
b) ātrdomāšanā,
c) ātrrunāšanā pa telefonu,
d) ārštatnieku disciplinēšanā,
e) mēles turēšanā aiz zobiem. ◆
