Braucot no veikala, vecā Antiņa auto apturēja ceļu policists un sauc savu amatu:
“Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Bērziņš.”
Antiņš atbildēja:
“Dēliņ, labi ātri drāz uz Sarkandaugavu! Varbūt tur tev vēl var līdzēt! Kamēr tu skaitīji garo penteri, ir notikušas divas avārijas! Pa kuru laiku tu domā strādāt?”
Mazdēls: “Vecotēv, ļaužu pulcēšanās vietās visvairāk ir jāsargā kabatas.”
Vectēvs: “Dēliņ, jebkurā vietā cilvēkiem visvairāk ir jāsargā gods!”
Mazdēls: “Kas tas tāds?”
Mazdēls: “Vecotēv, mīkla: kas ir no augšas līdz apakšai sapuvis?”
Vectēvs: “Dēliņ, par tādu runāšanu tevi savāks drošībnieki!”
Mazdēls: “Bet vecotēv! Sapuvis ir mūsu vārtiņu stabs!”
Mazdēls: “Vecotēv, virtuvē iet skaļi! Plīst trauki.”
Vectēvs: “Tas tāpēc, ka tavs tētis pārgulēja ar kaimiņieni.”
Mazdēls: “Brīnums! Es visu laiku guļu kopā ar kaķi, bet mani nelamā…”
Guntis Gailītis
***
Dzīve ir kā tramvajs, kur daudzi izkāpj, bet nepareizajā pieturā.
