Apgādā “Jumava” iznākusi autoru kolektīva veidota, Ievas Jātnieces sastādīta grāmata, kas vēsta par Sēliju — “No Sēlijas pūra…”.
“Grāmatā ietvertais ir tas, ko mēs paši, pašlaik dzīvojošie un rakstošie, esam atzinuši par svarīgu, — mūsu Sēlijas simboli,” raksta grāmatas veidotāja Ieva Jātniece. “Arī autoru kolektīvs bagātīgs — septiņu Sēlijas novadu skolotāji, novadpētnieki, muzeju darbinieki, pašvaldību speciālisti, bibliotekāri, savas zemes un vēstures mīlētāji.”
“Grāmatas saturs ir iedalīts deviņās sadaļās — Daba; Tautas tradīcijas; Piemiņas vietas; Arhitektūra; Zinātne un izglītība; Literatūra; Māksla; Mūzika; Personības. Un, tā kā visi šie dārgumi ir tikai daļa no Sēlijas pūra, tad katrai sadaļai ir izraudzīts savs simbols, kuru iepazīstot rūpīgāk atklājas pārējā materiāla bagātība.”
Sadaļu apraksti kārtoti Daugavas plūduma virzienā — Ilūkste, Jēkabpils, Aknīste, Viesīte, Nereta, Sala, Jaunjelgava, un katrs no tiem atzīmēts ar konkrētā novada vai novadu ģerboni. Tādējādi varēs atpazīt, kuram no septiņiem Sēlijas novadiem pieder tieši šis pūra dārgums.
“Turot rokās šo grāmatu, ir vērts padomāt, ko jums nozīmē Sēlija,” grāmatas ievadā raksta Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs. “Vienkārši maznozīmīgs vārds vai kaut kas daudz vairāk. Man personīgi tā ir daļa no manas zemes, kur es dzīvoju. Tā ir daļa no manai dzīvei piederošām sastāvdaļām, es ar to lepojos un citu nevēlos. Sēļu zeme ir daļa no mūsu Latvijas. Nevienam nevar atņemt to, ko viņš mīl un ciena. Nevar atņemt šos senču pilskalnus, dzidros ezerus, krāsainos rudeņus, unikālos tautas dainu dziedājumus, kas ir tikai sēļiem, cilvēkus, ar kuriem mēs lepojamies. Viss tas ir šajā grāmatā.”
“Ar šo grāmatu Sēlija ieiet Latvijas vispārnacionālajā apritē,” raksta profesors Jānis Stradiņš, “bet vismaz dabas vērtību un kultūras vērtību apzināšanā aizsāktais turpinās un padziļinās ar atsaucību vietējā vidē. No grāmatas satura izriet, ka Sēlija vairs nesajūtas kā piemirsta un pamesta Latvijas pameita, bet kā mātes meita ar diženu pūru, kuru tā turpina darināt un ar kuru pietiekami lepni var iziet tautās.” ◆
