Aizkraukles novada vidusskolā notika kursi “Bērns ar uzvedības traucējumiem skolā”. Savā pieredzē dalījās klīniskā psiholoģe Kristīne Dūdiņa. Viņa iepazīstināja ar situācijām un risinājumiem, kad nācies sastapties gan ar reāliem, gan šķietamiem uzvedības traucējumiem.
Lektore akcentēja, ka ir būtiski iepazīt skolēnus, jo, pazīstot viņus, iespējams saprast uzvedības traucējumu raksturu. Tas ir nepieciešams, lai veiksmīgāk izstrādātu individuālo uzvedības korekcijas plānu, lai uzvedību transformētu formā, kas ļautu skolēnam, kam ir uzvedības traucējumi, to darīt viņam atbilstošā formā, gan pārējiem audzēkņiem apgūt mācību programmu.
Pedagoga darbs ir komplicēts, nepietiek tikai ar mācību vielas izklāstu, ir jāmāca arī uzvedības principi, ņemot vērā klases kopējās tendences, katra skolēna individuālās vajadzības, turklāt tas jādara, ievērojot personīgos principus un vērtību sistēmu. Tas ir process, kas prasa laika un intereses ieguldījumu, elastīgu uztveri, kas ļauj veiksmīgi sasniegt rezultātu. Mācību procesā jāiekļauj inovatīvas pieejas, bet jāsaprot, ka visas jaunās idejas automātiski nenozīmē, ka tās ir piemērojamas jebkurai skolēnu grupai un sniegs cerēto efektu.
Akcents lektores stāstījumā bija arī par pozitīvas vides veidošanu, ar to saprotot skolēnu iesaisti mācību procesa īstenošanā, piemēram, kopīgi izstrādājot klases iekšējos noteikumus, tādējādi veidojot cieņu vienam pret otru. Savstarpējās attiecības lieliski palīdz veidot uzslavas par padarīto, veidojot patīkamu mikroklimatu un ļaujot skolēnam sajust, ka, ievērojot sistēmas principus, viņu sagaida ne vien negatīvas lietas, kā aizrādījums vai sods, bet arī patīkamas.
Antuāns de Sent-Ekziperī teicis: “Būtiskais nav ar acīm saredzams”, tas ir jāsajūt ar sirdi. Sajūtot otru, mēs viņu varam iepazīt, iepazīstot — saprast, saprotot palīdzēt tikt galā ar uzvedības traucējumiem, kas patiesībā traucē ne vien apkārtējiem, bet dara nelaimīgu arī pašu skolēnu. ◆
