Laura Arnicāne vienmēr tiekusies pēc saiknes ar dabu un ikdienā bieži aizdomājas par to, ka mūsdienu dzīvesveids daudz kaitē dabai. Pirms dažiem mēnešiem Laura un viņas vīrs Andis radikāli mainīja savu dzīvesveidu un savās mājās ieviesa “Zero Waste” jeb dzīvi bez atkritumiem. Lai iedrošinātu cilvēkus vairāk padomāt par to, kā ierobežot piesārņojumu pasaulē, Laura radīja savu blogu jeb interneta dienasgrāmatu, kurā apraksta, kā viņas ģimene veic tālo ceļu uz “zaļāku” dzīvi.
Stāsts par ierasto atkritumu šķirošanu Lauras un Anda dzīvē sācies pirms vairākiem gadiem, kad abi studējuši Amsterdamā. Nīderlandē atkritumu šķirošana ir obligāta un tiem, kuri to nedara, piemēro sodu. Šādu soda kvīti reiz saņēmis arī Arnicānu pāris. “Jau gadiem domājam līdzi, ko, kā un kāpēc pērkam, tomēr “Zero Waste” bija radikāls lēmums,” stāsta L. Arnicāne.
Iemesli, kāpēc viņas ģimene sāka ceļu bezatkritumu dzīvei, bija divi. Pirmais — Laura un Andis jau ilgi domājuši par to, ka mūsdienās kaut ko iegādāties un lietot, neradot kaudzi atkritumu, ir ļoti grūti. Otrais — Laura redzējusi kādu video, kurā mūsdienīga pilsētas sieviete, kurai ir bērni, māja, darbs un visi citi materiālās pasaules labumi, stāstījusi par ikdienu, kuru piekopj viņas ģimene — nerada atkritumu kalnu un atstāj aiz sevis tīrību. Pēc video noskatīšanās Laura sapratusi, ka dzīvot vēl tīrāku dzīvi un rūpēties par dabu nenozīmē dzīvot kā stereotipos pieņemtajiem dabas draugiem. “Nav jābūt hipijam, kas dzīvo treilerī, neskuj paduses un staigā ar nemazgātiem matiem,” smejas Laura. Viņa pārliecinājusies, ka dzīvot “zaļi” var jebkurš pilsētnieks.
Jaunā sieva piedāvājusi vīram sākt “Zero Waste” kustību, bet Andis, kaut arī sievu atbalstījis, lūdzis, lai sākumā viņam neko neuzspiež un ļauj tikai pamēģināt. “Viņš, piemēram, sākumā negribēja mazgāt maisiņus. Teicu: labi, nemazgā, atstāj un es izmazgāšu, galvenais — nemet ārā! Tagad Andis ir daudz entuziastiskāks nekā es un pie “Zero Waste” pieradis,” priecājas sieva.
Ēdienkarte — nedēļai uz priekšu
Jaunajam dzīvesveidam Arnicānu ģimene pievērsusies pagājuša gada novembrī un uzskata, ka drīzumā būs pietuvojušies pilnīgai dzīvei bez atkritumiem. Taču ko īsti nozīmē šāds dzīvesveids? Laura stāsta, ka kustība aicina dzīvot tā, lai pēc sevis atstātu pēc iespējas mazāk gružu, pārstrādājot, lietojot atkārtoti un ierobežojot nevajadzīgu atkritumu rašanos. Piemēram, nedrīkst izmantot plastikāta maisiņus, labāk lietot auduma maisus, kas ir izmazgājami un lietojami daudz ilgāku laiku. Tāpat jāšķiro atkritumi, papīrs, stikls, metāls un komposts.
Arnicānu ģimenē ēdienkartei ir īpaši nosacījumi — lai ierobežotu iesaiņojumu izplatību, visi produkti tiek pirkti tirgū, kur katram pārdevējam var palūgt neiesaiņot produktus. Strādājošiem cilvēkiem uz tirgu ikdienā pagūt gan sarežģīti, tāpēc, lai ietaupītu laiku un dzīvotu saskaņā ar “Zero Waste”, Arnicāni plāno savu ēdienkarti nedēļu uz priekšu. Brīvdienās, kad saplānotas visas nākamās nedēļas ēdienreizes, Laura un Andis dodas uz tirgu, kur nopērk precīzu daudzumu produktu, un mājās tos jau sagatavo, lai ēst gatavošana ikdienā ritētu raitāk. Tiek savārīts, piemēram, buljons, sacepti cepumi vai izsautēta gaļa. “Iepērkoties gan reizēm nākas padiskutēt ar kādu pārdevēju, kurš ļoti grib ielikt pirkumu maisiņā. Ir arī tādi pārdevēji, kuri jau mūs pazīst un kuriem esam izstāstījuši par savu dzīvesveidu,” stāsta L. Arnicāne.
Laura un Andis pierādījuši, ka tādā veidā ne tikai ierobežo lielo atkritumu daudzumu, kas rodas pēc iepirkšanās lielveikalā, bet arī ietaupa aptuveni 30% no pārtikai paredzētās naudas un mazāk ēdiena tiek izmests ārā, jo netiek veidotas liekas ēdienu rezerves.
Ir problēmas ar kompostu
Ļoti daudz atkritumu rada ikdienas higiēnas preces, šampūni, krēmu tūbiņas un citas lietas, tāpēc skaistumkopšanas līdzekļus Laura izgatavoto pati. Sākumā gatavojusi tikai ziepes un dušas želejas, bet tagad jauc sejas, acu un ķermeņa krēmus, mutes skalojamo līdzekli un pat balinošu zobupastu. Kā Laura un Andis to pagūst? “Ir cilvēki, kas nodarbojas ar dažādiem hobijiem un tam laiku atrod, ir cilvēki, kas dodas uz sporta zāli un arī tam laiku atrod. Tā es laiku atrodu savām nodarbēm,” stāsta Laura, kura neiebilst vakaru pavadīt virtuvē, lai saplānotu ēdienkarti un izgatavotu dabiskus kosmētiskos līdzekļus.
Arnicāni uzskata, ka vēl nav sasnieguši pilnīgu bezatkritumu ikdienu, jo ir dažas problēmas ar pareizu atkritumu apsaimniekošanu. Laura un Andis dzīvo Rīgas centrā, tāpēc atkritumu šķirošana ir sarežģītāka. Pie viņu mājas nav šķiroto atkritumu konteineru, taču Laura izstaigājusi tuvāko apkārtni un atradusi nepieciešamos konteinerus un, vienojoties ar tās mājas iedzīvotājiem, savus atkritumus nes tur. Mājās ierasto atkritumu spaini nomainījuši auduma maisiņi, kuros tiek saliktas metāla bundžiņas un papīra kārbiņas, kas vairs nav nepieciešamas.
Lielā bļodā tiek sasaldēts komposts, kuru pagaidām neizdodas pārstrādāt. Laura noskaidrojusi, ka komposts izgāztuvēs nemaz nepūst, tas vienkārši krājas kaudzēs un gaisa trūkuma dēļ nesapūst. Šobrīd Arnicānu pāris iztiek ar to, ka reizi pa reizei aizved komposta atkritumus pie vīra vecākiem uz lauku īpašumu. Šovasar tiek plānots izveidot pašiem savu komposta kaudzi ar sliekām, kas atkritumus ātri pārveidos atkal izmantojamā materiālā.
Tāpat mājās ir kastīte, kurā glabājas daži atkritumi, ko pagaidām viņa neprot pieskaitīt pie kāda noteikta veida, jo tie ir dažādi plastmasas un folijas sakausējumi, tāpēc tos neizmet. Situācija tikšot labota — Laura sazināsies ar atkritumu apsaimniekotājiem, lai noskaidrotu, ko ar tiem darīt.
Jāsāk ar dažiem principiem
“Negribu teikt, ka citi dzīvo slikti, mēs tikai gribam parādīt, ka var dzīvot arī savādāk,” savu un vīra izvēli dzīvot pēc “Zero Waste” principiem skaidro jaunā sieviete, Tādēļ sākusi sava bloga jeb interneta dienasgrāmatas rakstīšanu. Tajā viņa stāsta par savas ģimenes ikdienu, dzīvojot šādu dzīvi, un pat to, kā “Zero Waste” dzīvei pielāgojās ģimenes četrkājainais draugs kaķis Žaks.
Jautāti, kā uz ikdienas pārmaiņām reaģēja abu jauniešu vecāki, draugi un paziņas, Laura atbild, ka pozitīvi. Gados jauni cilvēki izrādot interesi, jautājot un daļa arī grib iesaistīties. Grūtāk ir ar vecākās paaudzes cilvēkiem, kuri nesaprot, kā Laura un Andis brīvprātīgi var atgriezties pie maisiņu mazgāšanas, kas reiz bijusi spiesta lieta. “Reizēm šādi cilvēki runā caur ironiju, sakot: nu, nu, paskatīsimies, kā jums tas izdosies! Daudzi cilvēki atzīst, ka jau bija dzirdējuši par “Zero Waste”, taču trūcis praktiska piemēra. Mums ir draugi, kas, piemēram, no 150 idejām aizņēmušies četras, un tas jau ir ļoti labi,” par to, ka izdevies ieinteresēt arī citus cilvēkus, priecājas Laura.
Kāds ir nākotnes plāns? Varbūt Laura un Andis ir gatavi atteikties no vēl kaut kā, lai palīdzētu dabai? “Esam nosprieduši, ka nākotnē jāveido interneta veikals, kurā visu pārdosim bez iesaiņojumiem. Parādīsim, ka parasto vates tamponu vietā var izmantot mazgājamos tamponus. Blogā vairāk dalīšos ar ēdienu receptēm. Piedalīsimies konferencēs, kur stāstīsim par savu pieredzi, būs sadarbība ar skolu jauniešiem, kam parādīsim, kas ir “Zero Waste”. Man šķiet, ka pats svētīgākais ir piesaistīt jaunos vecākus, kas šos principus iemācīs saviem bērniem,” par nākotnes ievirzēm runā Laura. Viņa uzsver, ka nav uzreiz jāmetas galējībās un pilnībā jāatsakās no visa, kas veido atkritumus. Iesākumā var aizstāt mazāk vajadzīgas lietas, censties iztikt bez plastmasas, un arī tas dos lielu pienesumu dabas saudzēšanā. ◆
◆ “Zero Waste” kustība radusies pagājušā gadsimta 60. gados, un tās vīzija ir pasaule bez atkritumiem. Mainot savus ikdienas ieradumus — labojot, pārveidojot, lietojot vēlreiz un šķirojot pārstrādei, var būtiski samazināt poligonā nonākošo atkritumu kalnus.
◆ Lauras Arnicānes blogu par “Zero Waste” var lasīt
http://www.seekthesimple.com/.
