Daina Vagoliņa no Kokneses
— Neesmu par to neko dzirdējusi un mani personīgi šī slimība neuztrauc, jo lietojam ūdeni no akas savās lauku mājās. Lai pārliecinātos par ūdens kvalitāti, veicam analīzes, un nekādas novirzes no normas tajā nav konstatētas. Īpaši neuztraucos par slimībām, kas ik pa laikam plosās Latvijā — kas būs, tas būs!
Gatis Tauriņš no Ādažiem
— Par šo slimību esmu dzirdējis. Kad savā mājā tīrīju radiatorus, zināju, ka baktērijas, kas var izraisīt šo slimību, var būt arī tajos. Ievēroju drošības pasākumus, piemēram, ūdeni nelēju, kur var tikt klāt bērni, un tamlīdzīgi. Mani šī slimība uztrauc, un kādam par šādiem gadījumiem, kad saslimst cilvēki, īpaši jau bērni, jāuzņemas atbildība. Mums vajadzētu ieviest tādu sistēmu kā Sanktpēterburgā un lielākajās Krievijas pilsētās — tur ūdeni un ūdensvadus pārbauda ar gliemežiem. Ja tie neizrāda dzīvības pazīmes, ūdens padevi pārtrauc un nekavējoties veic dezinfekcijas pasākumus.
Dana Kelmane, aizkraukliete
— Esmu dzirdējusi traģisko ziņu, ka Aizkrauklē bērns inficējies ar leģionāru slimību, un tas patiešām ir briesmīgi! Lasīju, ka ne vienmēr šai slimībai ir smagas izpausmes, var būt tikai augsta temperatūra un pēc dažām dienām viss ir kārtībā. Man ir mazi bērni, dzīvojam daudzdzīvokļu mājā pilsētā, bet, tāpat kā līdz šim, zobus mazgājam tekošā krāna ūdenī un nekādus profilakses pasākumus neesam veikuši. Īpašas panikas pagaidām par to nav. ◆
