Aizkraukles novada dome nolēma izbeigt zemes nomas līgumu ar SIA “Aizkraukles krāces”, kuras pārstāvji pirms pieciem gadiem domē vērsās ar ideju būvēt ūdens krāču centru Aizkrauklē, Dzelzceļa ielā 10, bijušās Dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā, netālu no Pļaviņu HES.
Rīgā reģistrētā firma “Aizkraukles krāces” tika nodibināta ar mērķi Aizkrauklē uzbūvēt unikālu ūdens sporta, rekreācijas un tūrisma centru atbilstoši mākslīgu krāčūdens trašu starptautiskajiem standartiem, kurā varētu rīkot starptautiskas sacensības. Bija plānots izmantot Daugavas upes ūdeni un apkārtnes reljefu. Firmas dibinātāji nebija aizkrauklieši, bet saskatīja šeit biznesa iespējas.
Firmas pārstāvji toreiz vēlējās likvidēt degradētajā teritorijā esošo naftas produktu piesārņojumu, zemesgabalu labiekārtot un attīstīt, nodrošināt 34 jaunas darba vietas un piesaistīt Latvijas un ārvalstu tūristus.
Aizkraukles novada dome 2012. gadā vienbalsīgi nolēma atbalstīt SIA “Aizkraukles krāces” ieceri, un 2013. gada maijā tika noslēgts 8,88 ha liela zemesgabala nomas līgums 12 gadiem. Toreiz dome, apsverot lietderību, zemes iznomāšanu uzskatīja par atbalstāmu, jo cerēja, ka tiks sakārtota pilsētas degradētā teritorija un veikta uzņēmējdarbība. Taču projekts nav īstenots, uzņēmums “Latvenergo” nedeva vajadzīgās atļaujas. Pašvaldības pārstāvji viesojās pat Ekonomikas ministrijā, lai vecinātu vajadzīgo atļauju iegūšanu, tomēr “Latvenergo” bija noraidoša nostāja, projektam sakot “nē”.
Šī gada februārī SIA “Aizkraukles krāces” domē vērsās ar iesniegumu izbeigt zemes nomas līgumu, kā arī piedāvāja dzēst parādu, pretī saņemot izstrādāto tehniski ekonomisko pamatojumu zemesgabala attīstībai. Nekustamā īpašuma nodokļa parāds februāra beigās bija 185,75 eiro, bet nomas maksas parāds — 248 eiro. Parāds izveidojies par 2016. gadu, iepriekš firma saistības pildīja. Turpmāk firma vairs nevēlas nomāt zemi.
Novada domes deputāti sprieda, ka lietderīgāk būtu firmai pieprasīt parāda samaksu, nevis saņemt tehniski ekonomisko pamatojumu, kuru pašvaldībā neviens nav redzējis un kas arī nav vajadzīgs, jo pašvaldība ūdens krāču trasi noteikti nebūvēs un diez vai tuvākajos gados atradīsies kāds investors, kas projektu gribētu īstenot. Līdz ar to pašlaik tam ir nulles vērtība. Ja piedāvājumā būtu ģeoloģiskās izpētes rezultāti, tie pašvaldībai noderētu, taču tehniski ekonomiskais pamatojums paredz aprēķinus, kas pamato biznesa idejas dzīvotspēju.
Pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs izteica izbrīnu, kā gan deputāti savulaik varēja atbalstīt tik utopisku ideju. Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums norādīja, ka toreiz piedāvājums šķitis interesants un pašvaldība nolēma tam nepretoties, nelika šķēršļus — lai mēģina, darbojas un pierāda idejas dzīvotspēju, taču tagad megaieceri var nolikt muzeja plauktā ar norādi, kādas ambīcijas kādreiz bijis iecerēts īstenot Aizkrauklē. Arī mērs krāču izveidošanas un laivošanas projektu tagad dēvē par utopisku, par pasaku.
Dome nolēma izbeigt zemes nomas līgumu un risināt jautājumu par parāda samaksu. ◆
