Saaukstēšanās, vīrusu un infekciju izraisītu slimību laikā cilvēki arvien biežāk pievērš uzmanību savai veselībai un imunitātes stiprināšanai, bet saslimstot meklē efektīvākos veidus, kā drīzāk kļūt veselam. Lai arī tautas medicīnai mūsdienās sanāk bieži strīdi ar klasisko medicīnu, tomēr medus un bišu produktu ārstnieciskās īpašības ir pierādītas. Tas lietots jau senatnē kā veselības uzlabošanas līdzeklis — stāsta neiroloģe, apiterapeite Maruta Solvita Naudiņa un biškopis Juris Šteiselis.
Zinātniski pierādīts
J. Šteiselis uzsver, ka bišu produkti, jo īpaši medus, noteikti ir labs ārstniecības līdzeklis tautas medicīnā. “Taču, runājot par medu, nevajag pārvērtēt tā lietošanu, uztverot kā brīnumlīdzekli. Protams, tas nav salīdzināms ar zālēm, medikamentiem, kas iegūti ķīmiski,” saka biškopis.
S. Naudiņa pastāsta, ka medus dziednieciskās īpašības ir pierādītas. Tas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību, taču ir noteikums, ka uz iesaiņojumiem nedrīkstot rakstīt “Veselīgs produkts”, bet vairs tikai “Garšīgs produkts”. “Tas gluži neatbilst patiesībai. Medus sastāvs kopumā satur to vērtīgo, ko dod daba: ziedošo augu nektārs un bišu darbs. Ziedi ir bagātīga dabas velte, kas satur ogļhidrātus, olbaltumvielas, vitamīnus. Augu ziedu labumu, tas ir, nektāru, bites pārstrādā, pieliekot klāt savas saražotās bioloģiski aktīvās vielas — fermentus. Ja nebūtu klāt bišu fermentu, medus pēc konsistences tādā gadījumā būtu salds šķidrums. Medus sastāvu veido daļas no visiem zināmākajiem bišu produktiem. Sastāvā ir arī ziedputekšņi, kas visbiežāk alerģiskajiem izraisa nepanesību, vasks, bišu inde, bišu māšu peru pieniņš,” paskaidro mediķe.
Augstai temperatūrai neder
S. Naudiņa stāsta, ka medus ir unikāls produkts, kas nebojājas. Tas atrasts Ēģiptē 2000 gadu vecās kapenēs. Laboratoriski izpētot, secināts, ka tas sastāva ziņā ir tieši tāds pats, it kā ievākts būtu vakar. Medus rada sterilu vidi, baktērijas tajā nespēj dzīvot. “Senatnē zīdaiņiem nebija mānekļu, tā vietā kalpoja rupjmaize ar medu — bērns bija labi paēdis,” viņa norāda.
Medus sastāvā ir daudz ogļhidrātu, kas dod saldumu, tas ir cukurs. Tas ātri uzsūcas un pabaro smadzenes, aktivizē to darbību. Ja ir glikozes nepanesība, medū esošais cukurs var izraisīt alerģiju. Tāpat medus saldums apvienojumā ar vitamīniem un citām aktīvajām vielām dod enerģiju. Viszināmākais medus lietojums, ko nodrošina produkta sastāvs, ir imunitātes stiprināšana, kas savukārt ļauj organismam cīnīties ar infekcijām, vīrusiem. “Medus labās īpašības cīņā ar infekcijām ir pierādījušās, lietojot to kopā ar tēju, dažādiem augiem, augļiem,” uzsver daktere.
Medus sastāvā ir visi vitamīni, kādus ražo augi. Tajā ir visi B grupas, E, A vitamīni, augu hormoni. Piemēram, upenēs ir C vitamīns. Ja bite būs bijusi pie upenes ziediem, medū noteikti būs šis vitamīns. Medus sastāvs un labo vielu koncentrācija ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem. Ja ir mitrs laiks, medus aktīvo vielu sastāvs būs atšķaidīts, sauss laiks medu padarīs stipri koncentrētu.
Medus nelielās porcijās kopā ar karstajiem dzērieniem, tēju vai pienu līdzēs saaukstēšanās, gripas laikā, padarot atveseļošanos un slimošanas laiku pārlaist vieglāk. Taču, ja ir augsta temperatūra, pienu ar medu lietot nedrīkst, jo organismam šo kombināciju slimības dēļ pārstrādāt ļoti grūti — piekodina S. Naudiņa, sakot, ka vislabākais sezonālo slimību apkarošanas salikums ir citronūdens ar medu. “Slimošanas laikā cilvēks vispār nevēlas neko smagu, tikai padzerties, tādēļ vislabākie ir dzērieni uz ūdens bāzes,” viņa saka. “Vienlaikus gribu atgādināt, ka medu nevajag pievienot karstā ūdenī, tējā, jo medus karstumā virs 40 grādiem zaudē savas īpašības. Medus jāpievieno remdeniem, viegli siltiem dzērieniem. Tādēļ uzmanīgi ar sterilizēto medu, kas 70 grādu temperatūras karsēšanas laikā kļūst praktiski nevērtīgs. Tas pārvērties par saldvielu un kalpos tikai kā garšas saldinātājs.”
Sveces attīra telpu
S. Naudiņa kā vēl vienu vērtīgu līdzekli saaukstēšanās un gripas laikā iesaka propolisu, ko nereti sauc arī par bišu balzamu. Propoliss pasargā bites no nelabvēlīgas mikrofloras izveidošanās stropā, jo tam piemīt baktēriju iznīcinošas īpašības. “Tas ir dabiskais antibiotiķis, kas bišu stropā rada sterilu vidi, līdz ar to labu darīs cilvēka veselībai,” stāsta mediķe. “Pozitīvais atšķirībā no ķīmisko zāļu antibiotikām ir tas, ka tas ir dabas produkts, organisms pie tā nepieradīs un varēs pilnvērtīgi cīnīties ar baktērijām. Antibiotikas vīrusus neņem, bet gan risina šo slimību sekas, izmainot organisma mikrofloru,” viņa salīdzina. “Ir iegādājams propoliss eļļas šķīdumā, jo šis līdzeklis nešķīst ūdenī. To gripas gadījumā drīkst lietot iekšķīgi trīs līdz četras reizes dienā, pilināt degunā, rīkles galā, dzert un sūkāt,” viņa pastāsta.
Gan mediķe, gan biškopis uzsver arī bišu vaska lietošanu. “Pētījumi par bišu vasku gan nav veikti, bet tā iedarbība ir redzama, īpaši klepus, bronhīta gadījumā. To košļājot, mutes dobums, kakls tiek dezinficēts,” saka S. Naudiņa. “Iesakāmas ir vaska sveces sadzīvē. Tās dedzinot, attīrās telpā gaiss, tā tiek sterilizēta,” viņa norāda uz pozitīvajām īpašībām.
Uzziņa
No vēstures
◆ Senajā Ēģiptē medus lietots, ārstējot ievainojumus, acu, aknu, nieru, kuņģa, zarnu slimības.
◆ Senajā Ķīnā bišu dzēlieni veikti punktos, kuros mūsdienās veic akupunktūru.
◆ Indijā medus lietots kā pretinde augu, dzīvnieku un minerālajām indēm.
◆ Ļoti daudz rakstisku liecību par medus, propolisa, peru pieniņa jeb karaliskās želejas, ziedputekšņu un bišu indes lietojums atrodams Grieķijā.
◆ Latvijā pirmās rakstiskās liecības par bišu produktu izmantošanu ārstniecībā atrodamas jau 16. — 17. gadsimtā.
Kādām kaitēm der?
◆ Liepu medus — aknu un nieru slimību ārstēšanai, angīnai un klepum.
◆ Viršu medus — nieru, prostatas un urīnpūšļa ārstēšanai.
◆ Griķu medus — anēmijas (mazasinības) un neirožu ārstēšanai.
◆ Rapša medus — kuņģa slimību ārstēšanai.
◆ Āboliņa medus — elpošanas ceļu slimību ārstēšanai un kuņģa slimībām.
◆ Poliflorais medus (no pļavu vai meža ziediem savāktais) — augšējo elpošanas ceļu slimību ārstēšanai.
◆ Medus neaizvietojams ir aknu slimību ārstēšanā.
◆ Medu lieto arī ārīgi, īpaši dažādu čūlu un brūču ārstēšanai. Tāpat medu var lietot aplikācijām radikulītu un citu nervu iekaisumu gadījumā, kā arī ārstnieciskām un kosmētiskām masāžām.
No www.medus.lv
