Līdz pašvaldību vēlēšanām atlikuši trīs mēneši, arī Skrīveru novadā pieaugusi interese par pašvaldības darbu. Par deputātu kandidātu sarakstiem domā esošie deputāti, un, visticamāk, pašvaldību vēlēšanās būs arī kandidātu saraksts, kurš vienos jaunus biedrus.
Pirms četriem gadiem Skrīveru novada pašvaldību vēlēšanās varēja balsot par vienu no trim sarakstiem.
Starp daudzajiem solījumiem ir šādi: Vēlētāju apvienības “Par diženu novadiņu!” priekšvēlēšanu programma paredzēja, ka tiks ievērots atklātības princips novada pārvaldē, akcentējot vienkāršību, pieejamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem. Tika solīts veicināt ES fondu, valsts investīciju un citu finansēšanas avotu piesaisti novada attīstībā. Tika solīts izveidot jauniešu centru un “Skrīveru mūzikas balvas” attīstību līdz festivāla līmenim. Diemžēl centra nav un arī festivāla vairs nav. Tika solīts izbūvēt veloceliņu maršrutā Skrīveri—Klidziņa un atjaunot pārceltuves darbību.
Arī “Kopā Skrīveriem” vēlējās piesaistīt ES fondu projektu līdzekļus, lai uzbūvētu brīvdabas estrādi un turpinātu atjaunot kultūras centra ēku. Veicināt pašvaldības darba atklātību — novada sēžu norisi audioformātā un videoformātā atspoguļot novada mājaslapā.
Vēlētāju apvienība “Mēs Skrīveriem” solīja turpināt paplašināt ūdens un sadzīves notekūdeņu apsaimniekošanas projektu. Rast risinājumu bibliotēku paplašināšanai, sekmēt jauniešu politiku un risināt sociālos jautājumus.
Veidojas pozīcija un opozīcija
2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās skrīverieši nobalsoja šādi: vēlētāju apvienībā “Par diženu novadiņu” visvairāk balsu atdeva uzņēmējam Jānim Brokānam, mūzikas un mākslas skolas direktorei Ivetai Biķerniecei, kura vēlētāju uzticību iemantojusi vairākkārt, bijusi deputāte arī citos sasaukumos. Ievēlēja arī uzņēmējus Denisu Vigovski un Udo Pērsi. Abi deputāti domē iekļuva pirmo reizi. No vēlētāju apvienības “Mēs Skrīveriem” visvairāk balsu ieguva uzņēmēja un iepriekšējā sasaukuma priekšsēdētāja Gunta Rīdūze, skolotāja Ināra Dika, individuālā darba veicējs Andris Zālītis. Vēlāk Guntai Rīdūzei mandātu noliekot, viņas vietā nāca Arnis Zitāns. No vēlētāju apvienības “Kopā Skrīveriem” nobalsoja par lauku attīstības speciālisti un agronomi Sarmīti Jansoni un skolotāju, pasniedzēju, projektu autoru un handbola spēļu tiesnesi Uldi Dzērvi, kurš vēlētāju uzticību bauda jau kopš 2005. gada. Par Skrīveru novada domes priekšsēdētāju, apvienojoties “Mēs Skrīveriem” un “Kopā Skrīveriem”, tika izvirzīts mazākuma pārstāvis Andris Zālītis. Kāds bijis šis laiks?
Sākti daudzi darbi
Šajā laika posmā lielu darbu, kas būtu realizēti līdz galam, nav, bet daudzi ir iesākti. Jāņem vērā vēl tas, ka šis sasaukums savā ziņā izvilcis tukšu lozi, jo strādā periodā, kad nav iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus, viens darbības periods beidzies, bet jaunais vēl nav sācies. Tomēr labā ziņa, ka daudzi būvniecības procesi sākti. Piemēram, uz jaunām telpām tiks pārcelta mūzikas un mākslas skola, tādējādi atbrīvojot vietu, visticamāk, jauniešu vajadzībām; sakārtots mazais sporta laukums pie skolas, iesākta Dzelzceļnieku ielas pārbūve, mēģināts sakārtot iepriekšējā sasaukuma laikā nekvalitatīvi izbūvēto Ziedu ielu. Ir palielināti sociālie pabalsti daudzbērnu ģimenēm un grūtdieņiem. Pārstrādāti un papildināti pašvaldības iestāžu statūti, izstrādāta budžeta pieņemšanas procedūra un izdarīti citi darbi. Tomēr daļai līdz galam padarīta darba sajūtas nav. Katrs lēmums nācis lēni. Piemēram, deputāti vienojās, ka ik gadu sakārtos vienu ielu Skrīveros. Pirmajai bija jābūt Dzelzceļnieku ielai, tomēr tās izbūves darbi iekavējās. “Lēna ir pieņemto lēmumu izpildes gaita. Iespējams, tāpēc, ka darbi sākti periodā, kad mainījās būvniecības likumu tiesiskā bāze. Otrkārt, iesāktos darbus kavē liela personāla mainība,” par iemesliem spriež Sarmīte Jansone. Ir arī objektīvi lēmumi, piemēram, Dzelzceļnieku ielas izbūve kavējās arī projekta kļūdu dēļ — uzsver Andris Zālītis.
Lielo personāla mainību Skrīveru novada domē kā negatīvu faktoru min arī citi deputāti. Šo četru gadu laikā nomainījušies izpilddirektori — Aigars Orups, Inese Sala, tagad strādā Ansis Martinsons, sabiedrisko attiecību speciāliste ir ceturtā, mainījušies arī vides pārvaldes speciālists, kurš četru gadu laikā ir trešais, un domes juriste.
Kāpēc Skrīveros ir tik liela darbinieku mainība? Katram ir savi aiziešanas iemesli — situāciju komentē S. Jansone: “Neiedziļinoties speciālista darbā, tūlīt un tagad prasa rezultātu, bet tas nav sasniedzams īsā laika periodā, rodas nepārtraukta stresa situācija, kas mazina darba produktivitāti.” Arī Uldis Dzērve norāda, ka daži cilvēki iet prom, jo grib mieru.
Ja nesaskaņas, strādā labāk
Deputātu nesaskaņu pamatā ir vēlēšanas. Toreiz vislielāko atbalstu saņēmusī vēlētāju apvienība “Par diženu novadiņu” palika opozīcijā, lai gan lielāko skaitu vēlētāju balsu saņēmušais, piemēram, Jānis Brokāns, kuram apvienībā bija pirmais numurs, par novada vadītāju nekļuva. Pirmo reizi Skrīveru novada domē radās tik izteikta opozīcija. Lai gan pēc būtības strīdi, nesaskaņas vai domu apmaiņa nav par lielajiem jautājumiem, deputāti balsojumos tomēr ir vienoti, domstarpības vairāk ir par procedūru, kā to darīt. Iespējams, sava nozīme ir arī dažu deputātu personīgajām antipātijām. “Katram no deputātam ir dažāds skatījums un pieredze, kā lietas jādara. Tāpat ir atšķirīgs izpratnes līmenis par to, kā jādarbojas valsts struktūrai, jo procesus nevar risināt kā privātpersonai, valsts struktūrā tomēr ir likumi, kuri gribot negribot jāievēro,” situāciju raksturo U. Dzērve. Savukārt opozīcijā esošais Udo Pērsis ir tiešs un teic, ja pašvaldībā būtu draudzīgi deputāti, nebūtu progresa, jo, viņaprāt, “pozīcija grib veģetēt komforta apstākļos. Ticiet man, pēc asām diskusijām visi strādā labāk.” Ir vēl kas, ar ko dažiem deputātiem un domes priekšsēdētājam nācies saskarties šajos gados, — konfrontācijas. Piemēram, pēdējā finanšu komitejas sēdē negaidīti ieradās kāds cilvēks, piesakoties kā uzņēmējs no Rīgas, sāka sarunu par to, kādus “bonusus” pašvaldība var piedāvāt, ja viņš gribētu atvērt uzņēmumu. Sarunas audioieraksts ar uzņēmēju pēc tam tika nopludināts internetā, lai gan finanšu komitejas sēžu ieraksti netiek publiskoti.
Ieguvums un trūkums
U. Pērsis atzīst, ka šajā sasaukumā labāk sevi iedzīvotājiem tomēr parādījusi pozīcija. “Apzināmies, ka esam sev iešāvuši kājā, cilvēkiem kašķi un negācijas nepatīk, jautājumi bija jārisina citādāk,” komentējot opozīcijas runu domes sēdēs — atzīst U. Pērsis. Savukārt Iveta Biķerniece domā, ka tik mazā novadā opozīcijas nav un tā nemaz nevar būt: “Katru balsojumu pieņemam individuāli. Ja mēs būtu partija, kur vienam otra priekšā ir gan materiālā atbildība, gan citādas saistības, man šķiet, ka būtu jāuzņemas atbildība par katru kolēģi, bet šobrīd vēlētājiem jāvērtē katrs deputāts individuāli. Katrs balso pēc savām zināšanām un lietu izpratnes.”
Deputāti spriež, ka domes priekšsēdētājs Andris Zālītis savā ziņā ir šī sasaukuma veiksmes stāsts, jo, neraugoties uz provokācijām un saspīlēto situāciju domē, visus četrus gadus spējis noturēties krēslā, kurā iekļuva bez administratīvās pieredzes. A. Zālīša mierīgais raksturs ir gan viņa pluss, gan arī viņa lielākais trūkums. Ja viņš spētu pateikt kādu skarbāku un stingrāku vārdu, iespējams, provokāciju būtu mazāk, spriež deputāti.
Domā par jauniem sarakstiem
Lai arī līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām vēl ir apmēram trīs mēneši, vēlēšanu gaisotne novadā jūtama, atzīst skrīverieši. Tiek domāts par jauniem sarakstiem un cilvēkiem, kas tajos varētu būt. Piemēram, domes priekšsēdētājs Andris Zālītis uzrunājis savus kolēģus pozīcijā veidot sarakstu 2017. gada vēlēšanām. Arī opozīcijas pārstāvji spriež, ka vēlēšanās piedalīsies. Iveta Biķerniece atklāj, ka ir cilvēki, kuri paši viņu uzmeklē, un šogad neraksturīgi ir vēstule ar jautājumu, kā iestāties vēlētāju apvienībā. Kāds avots, kurš vēlējās palikt anonīms, vēsta, ka cīņa par domes krēslu būs stratēģiska. Iespējams, lai neatkārtotos 2013. gada vēlēšanu scenārijs Skrīveros, kad divas mazāk balsu ieguvušās apvienības “uzvarēja”, tiek pieļauta doma, ka opozīcija veidos divus sarakstus, jo “viens saraksts nekad nevar uzvarēt”.
Būs jauni spēki
“Staburagam” tapis zināms, ka pašvaldību vēlēšanās sevi pieteiks arī jauni spēki. “Esošo situāciju domē var mainīt tikai jaunas vēlēšanas un jauni cilvēki. Vienā sarakstā gribu vienot jomas speciālistus, bet pagaidām atsaucība maza. Man nav daudz pārmetumu šim sasaukumam, bet pats daudz ko darītu citādāk. Nepatīk, ka šo četru gadu laikā novads nav apguvis ES naudu. Piekrītu, ka novadam nepieciešams arī stadions, bet bažīgu dara tas, ka, lai to uzceltu, tiks ņemts aizņēmums. Kāpēc? Iespējams, tam ir labs pamatojums, bet man kā iedzīvotājam tas nav zināms. Domē notiekošajiem procesiem jābūt caurspīdīgākiem. Gribētu, lai tiešraidē ir ne tikai domes, bet arī finanšu komisijas sēdes, lai vieglāk saprast, kāpēc tiek balsots tā un ne citādi,” saka skrīverietis, kurš veido sarakstu, lai pieteiktu sevi šī gada pašvaldību vēlēšanām. Arī citi domes deputāti norāda — tas, ka domes sēdes vērojamas tiešraidē, kuras skatās diezgan daudzi, daļēji veicinājis “tukšu salmu kulšanu”. Domes sēdes ir kopsavilkums par jautājumiem, par kuriem diskutēts finanšu komitejas un citās sēdēs. Lai varētu redzēt deputātu attieksmi visos jautājumos, vērtīgi būtu tiešraidē redzēt arī finanšu un kultūras komisiju sēdes — vienoti ir uzrunātie deputāti.
Problēmas, kuras Skrīveru novadā būtu jāatrisina:
Ielu un ceļu kārtība — Daugavas, J. Purapuķes ielā un ielās ar grants segumu;
zaļo zonu iekopšana, centra, peldvietas, atpūtas vietu iekārtošana;
ir nepieciešamība pēc moderna stadiona un kvalitatīvākiem kultūras pasākumiem;
nepieciešami uzlabojumi deputātu darbā un komunikācijā;
nepieciešamība pēc labākām telpām Skrīveru Mūzikas un mākslas skolai;
drošības paaugstināšanas pasākumi (ātruma ierobežojumi, “guļošie policisti”);
nepieciešams uzlabot ūdensapgādi, attīstīt tūrismu novadā, piesaistīt jauniešus un attīstīt uzņēmējdarbību.
Avots:
Skrīveru novada domes iedzīvotāju aptaujas rezultāti
