Pagājušās nedēļas nozīmīgākais notikums man bija Ēnu diena, ko rīko biedrība “Junior Achievement — Young Enterprise Latvija”. Es ēnoju Ārlietu ministrijas Vēstures un diplomātisko attiecību nodaļas vadītāju. Man bija ļoti draudzīgi ēnu devēji, kopā četri kolēģi, un tas bija darbs ar arhīviem. Viņi mani iepazīstināja ar starpvalstu līgumiem, ko Latvijas noslēgusi. Klātienē varēju apskatīt arhīvu, kur glabājas nozīmīgie dokumenti. Tikāmies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, un bija iespēja uzdot viņam jautājumus. Tā bija ļoti interesanta diena, un es ļoti daudz uzzināju par ministrijas un ministra darbu, kā arī citām lietām. Iespējams, Ārlietu ministrija ir viena no darbavietām, kur vēlētos strādāt. Par to veidojās labs priekšstats.
Tā bija pirmā reize, kad piedalījos Ēnu dienā, un esmu par to priecīga, jo tas bija ļoti interesanti. Tagad domāju — kāpēc gan to nedarīju iepriekš? Lai varētu ēnot Ārlietu ministrijā, laikus bija jāpiesakās un jāuzraksta motivācijas vēstule, un esmu gandarīta, ka man piedāvāja šo iespēju. Šo ēnu devēju izvēlējos, jo mani interesē politika un vēsture, ko plānoju arī studēt.
Šogad beigšu vidusskolu un par studiju vietu esmu izvēlējusies augstskolu Vācijā. Biju turp aizbraukusi uz atvērto durvju dienām, un tā mani ieinteresēja. Apzināju arī Latvijas piedāvājumu, bet domāju, ka studijas ārzemēs man dos lielāku iespēju sevi pilnveidot. Lai to darītu, jābūt pietiekamām vācu valodas zināšanām un augstām atzīmēm, beidzot vidusskolu. Šajā ziņā esmu tam sagatavojusies.
Domāju, ka, mācoties vidusskolā, jauniešiem ir plašas iespējas iegūt informāciju par turpmākajām studijām un kur strādāt. Skola rīko tikšanos ar dažādu profesiju pārstāvjiem, tā ka ikviens var izlemt, ko un kā labāk darīt. Arī mani klasesbiedri jau izdomājuši, ko vēlas darīt nākotnē. Protams, svarīgas ir finansiālās iespējas, tāpēc jauniešiem būtiski iekļūt budžeta grupās.
Skolas laikā daudz izmantoju iespēju darīt kaut ko papildus mācībām, tāpēc ar skolotāju atbalstu labprāt piedalījos dažādos konkursos un olimpiādēs. Tas viss ir tikai palīdzējis sagatavoties studijām. Papildus vēl bija dažādi pulciņi, bet bija arī brīdis, kad visu tomēr nevarēja apvienot un no kaut kā vajadzēja atteikties. Īpaši pēdējos gados mācību slodze ir liela. Tagad daudz diskutē, ka Latvijā jauniešiem vidusskola jābeidz agrāk, un es tam piekrītu.
Pārmaiņas notiek arī augstskolu jomā, un šobrīd lemj par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas likvidēšanu. Neuzskatu, ka Latvijā augstskolu būtu par daudz un kāda jālikvidē, jo studētgribētāju pietiek visām. Īpaši svarīgi tās saglabāt reģionos, lai jaunieši var mācīties tuvāk savai dzīvesvietai.
Man interesē politika. Ikdienā labprāt skatos ziņas televīzijā un izlasu aktuālāko interneta portālos. Joprojām būtisks ir bēgļu jautājums un situācija Ukrainā. Tā kā tieši ar to nesaskaramies, mums par to nav pilnīga priekšstata un vairāk uzzinām no ziņām. Katrā ziņā nevar visu vērtēt — labs vai slikts, jo šādā situācijā var nokļūt katrs. Arī man, studējot Vācijā, būs iespēja šo bēgļu jautājumu iepazīt tuvāk, jo šajā valstī tas ir ļoti aktuāls. Šī iemesla dēļ gan nav radusies nedrošības sajūta, jo domāju, ka plašsaziņas līdzekļi daudzviet pārspīlē, mēģinot radīt sensāciju.
Šobrīd viena no apspriestākajām ziņām ir Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums. Daļa to atbalsta, daļa kritizē. Domāju, jebkurš starptautisks līgums Latvijai var dot tikai labumu, jo tās ir jaunas iespējas. Esmu pārliecināta, ka mūsu valstij ir visas izaugsmes iespējas, jo te dzīvo gudri un uzņēmīgi cilvēki. Vajag tikai darīt, un viss izdosies.
Pagājušajā nedēļā pagāja gads, kopš premjera amatā ir Māris Kučinskis. Viņa darbu dēvē dažādi, bet par to negatīvi izsakās arī tie, kuri par to nekā nezina. Lai par kaut ko spriestu, katram vispirms jāizvērtē situācija. Skolā esmu iesaistījusies politklubā, un tā ir laba iespēja vērtēt un analizēt politiku. Nesen mums bija diskusija par Amerikas Savienoto Valstu jauno prezidentu Donaldu Trampu. Viedokļi ir dažādi, bet tikai laiks parādīs, kā viss izvērtīsies. Saistībā ar to radās iecere tuvākajā laikā pašiem noorganizēt vēlēšanas, lai izanalizētu šī procesa plusus un mīnusus.
Politkluba biedri iesaistījās arī janvāra barikāžu atceres pasākuma organizēšanā skolā, un tas viss ir interesanti.
Labprāt sevi izpaužu dramatiskajā pulciņā. Gribas izmēģināt spēkus, jo manā ģimenē vairāki ir saistīti ar teātri. Man patīk dziedāt, un iesaistos korī, labprāt lasu grāmatas. Kad ir brīvais laiks, rakstu dzeju. Tā mani aizrāvusi jau kopš astoņu gadu vecuma, kad pirmo reizi mani sacerējumi publicēti Pļaviņu pilsētas 80 gadu jubilejai veltītajā grāmatā “Treju novadu gaiļi dzied” un ‘‘Fantāzijas pilis”, kā arī divreiz Pļaviņu novada ģimnāzijas literārajā žurnālā “Solis”. Tuvs vienmēr bijis arī sports. Savulaik trenējos biatlonā un ziemā labprāt izmantoju iespēju paslēpot. Pļaviņu novadā tam ir ļoti labas iespējas. Tagad skolai ir moderns stadions, un tas ir patīkami. Pavisam cita sportošana. Tā ka jāķer ziema!
Tomēr tagad viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir labi sagatavoties eksāmeniem, kas sāksies jau martā. Domāju, tas ir labi, ka vismaz daļu pārbaudījumu var nokārtot agrāk, lai jau kaut kas ir paveikts. Tas gan nemazinās spriedzi, jo paralēli piedalīšos arī vairākās mācību olimpiādēs. Šogad jaunums ir arī politikas olimpiāde, kurā esmu nolēmusi piedalīties.
