(39. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
324. diena
No rīta mūsu draugs Aleksandrs ir darbā, un mēs kārtojam somas, mazgājam drēbes un gatavojamies tālākajam ceļam. Jau laikus.
TV fonā skan interesanta filma — par dzintaru. Tā gan ir vērtīga lieta. Lielākās ieguves esot Polijā jūras krastā. Bet Latvija arī to noteikti varētu padarīt populārāku. Šī ceļojuma laikā tikāmies ar cilvēkiem — īpaši vienu turku, kurš interesējās par dzintaru un sauca mums cenas, par kādām to iespējams iegādāties Turcijā. Jā! Jādomā biznesiņš.
Pēcpusdienā dodamies uz centru. Tik jauki atkal atgriezties brīnišķīgajā pilsētā. Sibiu noteikti ir vietiņa, kas Rumānijā jāredz. Mājām jumtos tādi lodziņi kā acis, tas ir raksturīgi Sibiu — ej, un liekas, ka tevi vēro.
Mūsu draugi saka, ka Sibiu attīstījies tūrisms — cenas kļūst arvien augstākas. Tā ir dārgāka kā citas pilsētas Rumānijā kopš 2007. gada, kad tā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Laine šeit pavadīja pusgadu, mācoties universitātē “Erasmus” apmaiņas programmā. Un tā jau ir — ja kaut kur nodzīvots tik ilgi, vieta kļūst kā otrās mājas.
Sibiu centrs pilns atpūtniekiem. Ārā daudz vairāk ir terases. Izrādās, tas tāpēc, ka no šī gada iekštelpās Rumānijā vairs nav atļauts smēķēt. Jā, iepriekš visi restorāni un bāri bija piedūmoti, bet nu dūmošana notiek ārā. Uzzinām gan, ka daži bāri šī noteikuma dēļ bankrotējuši — ja nevar atļauties terasi vai tai vienkārši nav vietas, cilvēki izvēlas citu iestādi, kur atpūsties, jo smēķētāju ir daudz.
Pa ceļam ieejam jaunajos veikalos sasveicināties ar draugiem, kas tur strādā. Un ieejam arī mīļākajā kafejnīcā — tur viesmīļi mūs jau pazīst. Pasūtām tradicionālo Transilvānijas zupu. Transilvānija ir ļoti skaists reģions Rumānijā. Un te ēdiens ir lielisks.
Tad tiekamies ar draugiem. Viens mūsu draugu pāris Sibiu dzīvo jau ilgi, un pagājušajā gadā viņiem piedzima mazulis — superaktīvs puika. Tomēr daudz ko nācies piedzīvot, lai bērnu piereģistrētu Rumānijā — pāris ir no Sīrijas, un tur piereģistrēšana nav iespējama. Te tas neesot viegli.
Uzzinām arī šo to interesantu. Piemēram, ļoti izplatīta nu ir sīriešu pasu pirkšana. Kāpēc? Nopērc pasi, pārtaisi bildi un dodies uz Vāciju pēc pabalstiem. Tā tiešām daudzi dara. Nav nemaz jābūt bēglim, lai dabūtu naudu. Jā, un nu apgrozībā, īpaši te, esot ļoti daudz viltotās naudas. Arī mūsu draugi ar to saskārušies. Ko darīt, ja tāda nonāk makā? Jātērē. Benzīntankos un tirgos naudu nepārbauda.
Draugi mūs sagaida restorānā ar vīnu. Brīnāmies, ka tik daudzi tomēr lasa mūsu emuārus un seko līdzi mūsu piedzīvojumiem.
Naktī, mājās ejot, jāieēd lētā, nesen atvērtā kebabu tirgotavā. Tur gan pārdevēji pavisam dīvaini — nevēlas mūs apkalpot, jo viņi nesaprotot angļu valodu. Un apkalpo nākamos cilvēkus, kas stāv aiz mums rindā. Jā, arī tā var notikt.
Apvainojamies un ejam meklēt citu vietu. Bet nav nevienas citas, kas būtu atvērta, tāpēc jāiet atpakaļ. Tas ir smieklīgi.
325. diena
Ārpus pilsētas nevar braukt, jo rallija, kas tagad notiek pilsētā, dēļ daudzi ceļi slēgti un ir satiksmes ierobežojumi. Šodien, plānojot savu maršrutu tālāk, uzzinām arī to, ka daudzas vietas mums ir teju nesasniedzamas. Ceļi ir mazi, tie ir kalnu ceļi, kur neviens tāpat vien nebrauc. Ja nu vienīgi pilna mašīna, lai apskatītu objektu. Autobusi nebrauc, mašīnas nav — atliek doties kājām. Bet to šoreiz nevaram atļauties — zinām, kā ir iet 50 km, un tas nav viegli.
Viena no tādām vietām ir Sarmizegetusa. Tā ir svētvieta starp pieciem kalniem, kur cilvēki dodas gūt enerģiju. Esam pārsteigti, ka patiesībā katrā valstī ir kāda īpaša vieta, kur ir spēcīga enerģija.
Ļoti skaists ir Vidraru ezers kalnos. Bet tas mums nav pa ceļam. Tomēr tie ir nelieli ieteikumi jūsu ceļojumam Rumānijā.
Tā nu paši atstājam daudzas vietas nākamajai reizei. Rumānija ir skaista valsts, te ir daudz, ko redzēt, un daudz jauku cilvēku, ko satikt. Tāpēc te noteikti atgriezīsimies.
Tiekamies ar Adi — vienu citu draugu. Viņš mums ar mašīnīti atbrauc pakaļ, un dodamies pasēdēt bāriņā. Runājam par daudzām interesantām lietām. Liela daļa sarunu ir par ceļošanu, tiešām brīnāmies, visi zina, ko darām pašlaik.
Jau rakstījām par “Ryanair” un tā pilotiem. Tagad uzzinām, ka daudzas aviokompānijas pārdod vairāk biļešu, kā ir sēdvietu patiesībā — vairumā gadījumu vienmēr ir kāds, kas dažādu apstākļu dēļ nelido. Un viņi nopelna vairāk. Bieži ir tā, ka “turp—atpakaļ” biļete ir lētāka nekā vienvirziena. Tāpēc arī var redzēt daudz brīvu sēdvietu. Bet ir reizes, kad ierodas visi. Un tad, izrādās, notiekot balsošana. Tiem, kuri ļoti nesteidzas, piedāvā citu reisu, viesnīcu un kompensāciju 200 eiro vērtībā. Protams, noteikumi atšķirīgi katrā kompānijā. Kopumā sistēma viena. Vakarā dodamies pie mūsu draugiem — ģimenes ar mazuli. Tur mūs sagaida ar sīriešu vakariņām. Mūsu draugiem patīk gatavot, un ēdiens ir lielisks. Protams, pikants. Vēl viena lieliska diena galā. Rīt pastaigāsim pa pilsētu.
(Turpmāk vēl.)
Fakts
Rumānija
◆ Iedzīvotāju skaits — 21 miljons.
◆ Devītā lielākā vīna ražotājvalsts pasaulē.
◆ Rumānijas naudas vienība ir leja. Leja iedalīta 100 banos. 10 banu banknote, izdota 1917. gadā, ir mazākā izdotā papīra banknote pasaulē (2,7 x 3,7 cm!).
◆ Peles pils Rumānijā bija pirmā Eiropas pils, kam bija elektriskais apgaismojums un centrālā apkure.
◆ Scarisvāras jeb Albas ledus alās ir ieeja iespaidīgā alas caurumā 45 m diametrā, plašajās alās ir otrais lielākais pazemes ledājs Eiropā, un tā apjoms ir 75 000 kubikmetru. Tas ir vairāk nekā 3500 gadu vecs!
◆ Rumāņu valodai ir 1700 gadu, un tā ir līdzīga nedaudz spāņu un nedaudz itāļu valodai.
◆ Melnajā baznīcā Brašovā ir lielākās ērģeles Austrumeiropā ar 4000 stabulēm un aptuveno svaru 6,3 tonnas.
◆ Rumānijā ir vienīgais zelta muzejs Eiropā.
◆ Lielākais brūno lāču skaits Eiropā ir Rumānijas teritorijā.
