Nesaprotu cilvēkus, kuri sūrojas, ka jūtas vientuļi. Es jau sen visiem esmu teikusi: “Ņemiet ātros kredītus, un jūs nekad nebūsiet vientuļi!” Vienmēr tālrunī “atauļos” kāda īsziņa ar superizdevīgu piedāvājumu, vienmēr kāds piezvanīs un piedāvās naudu.
Man aizvadītās nedēļas beigās bija tādi telefoniski uzlidojumi, ka nebeidzu vien uzklausīt visus piedāvājumus, galvenais — visi labumi bija spēkā tikai līdz 31. janvārim. Saņēmu piedāvājumus pat no tādām iestādēm, kas mani jau divas reizes bija “atšuvušas”, jo es neatbilstot viņu kritērijiem (laikam man svars par lielu), bet šoreiz mani zvanītāji mierināja, ka esot izstrādāti jauni noteikumi. Nu ļoti aizdomīgi. Un tad es sapratu, kāpēc pēkšņi tik liela interese: viņi taču laikam izsniedza pabalstu pasaules gala sagaidīšanai, ko šogad sola 10. februārī. Un es, muļķe, atteicu kredītu — vismaz būtu nosvinējusi šo notikumu ar vērienu. Bet to gan zinu droši — lai kur arī es būtu — paradīzē vai ellē —, kreditori mani atradīs un parāds būs jāatdod.
