Aizkraukles reģionā ir četras mūzikas skolas, tuvu arī skola Jumpravā, Jēkabpilī un Vecumniekos. Kuru izvēlēties? Kas jāņem vērā, stājoties skolā, un cik maksā iespēja izglītot bērnu mūzikas instrumenta spēlē?
Profesionālās ievirzes izglītībai, kas iegūstama mūzikas skolā, ir trīs galvenie uzdevumi: sagatavot bērnu nākamajai izglītības pakāpei — mūzikas vidusskolai, tātad sagatavot profesionālus māksliniekus; sagatavot izglītotus klausītājus koncertzālei; trešais — sagatavot amatierkolektīvu dalībniekus. Tomēr skolu direktori atzīst, ka ne visiem audzēkņiem ir Dieva dots talants un motivācija mūzikas izglītību iegūt tālāk. Daļa bērnu mācās savam priekam un redzesloka paplašināšanai. Tradicionāli iesaka izvēlēties to mūzikas skolu, kas tuvāk dzīvesvietai, jo katras mūzikas skolas latiņa ir augsta — izglītot. Arī skolas finansējums, ko piešķir valsts, ir atkarīgs no audzēkņu panākumiem.
Cik maksā?
Latvijā ir unikāla iespēja par samērā mazu vecāku līdzfinansējumu mācīties mūzikas skolā. Savā ziņā tas ir ekskluzīvs piedāvājums, ko ne vienmēr vecāki novērtē — spriež Pļaviņu Mūzikas skolas direktore Dita Ārgule. Viņa rēķinājusi, ka viena bērna apmācībai mūzikas skolā būtu jātērē ap 600 eiro mēnesī, tomēr vecākiem ir iespējams izglītot atvases mūzikas skolā ar mazu līdzfinansējumu. Tas, cik liels ir maksājums par mūzikas skolu, ir katras pašvaldības ziņā. Pļaviņās vecāku līdzfinansējums ir 10 eiro mēnesī. Ja mūzikas skolā mācās divi bērni no vienas ģimenes, tad par vienu jāmaksā 10 eiro, par otru — puse no summas — pieci eiro.
Aizkraukles Mūzikas skolā vecāku līdzfinansējums ir 11 eiro mēnesī, no maksas atbrīvotas daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kurām ir kādi sociālie atvieglojumi.
Kokneses Mūzikas skolā vecāki par bērnu izglītību maksā 14 eiro mēnesī. Bet, ja izglītības iestādi apmeklē divas atvases, vienam mācības izmaksā 14 eiro mēnesī, otram — 11 eiro.
Savukārt Skrīveros viena bērna izglītošanai mūzikas skolā no vecāku maciņa tiek prasīti 7, 11 eiro. Daudzbērnu ģimenēm mācības mūzikas skolā ir bez maksas, tās pilnā apmērā finansē pašvaldība.
Lielākais ieguvums ģimenei ir tad, ja viens bērns no ģimenes jau mācās kādu mūzikas instrumentu un mājās, piemēram, ir klavieres, tad no finansiālā aspekta izdevīgi laist skolā arī otru atvasi. Vairumā gadījumu, stājoties mūzikas skolā, vecākiem nav nepieciešams mūzikas instrumentu iegādāties uzreiz, gandrīz visas skolas reģionā piedāvā to īrēt par nelielu naudas summu vai izsniedz lietošanā bez maksas. Tomēr D. Ārgule novērojusi — ja instrumentu dod skola, bērns ir mazāk motivēts mācīties. Ja mūzikas instrumentu nopērk vecāki, viņiem ir lielāka motivācija iesaistīties un mudināt, lai bērns vairāk trenējas instrumentspēlē, jo ir ieguldījuši savus finanšu līdzekļus. Protams, ar laiku katram skolas audzēknim rodas nepieciešamība mūzikas instrumentu nopirkt. Lietoti ir lētāki.
Kurš populārāks?
Katrā mūzikas skolā neatņemama mācību sastāvdaļa ir klavierspēle, kas ir pamatu pamats muzikālajā izglītībā, ko audzēkņi apgūst astoņus gadus, tā ir arī citu mūzikas instrumentu apguves programmā. Savukārt pūšaminstrumentu apmācība ilgst līdz sešiem gadiem, vijoļspēle — astoņus. Pļaviņu Mūzikas skolas direktore Dita Ārgule novērojusi, ka gadu no gada pļaviņiešiem ievērību guvusi tieši flauta, arī Koknesē no visiem to izvēlas visbiežāk. Skrīveros — klavieres. Pērn kāds Pļaviņās izrādījis interesi par trombonu un eifoniju, kas esot reta parādība. “Priecājamies par tiem, kuri izvēlas apgūt citus, ne tradicionālos instrumentus, kas ir flauta, saksofons. Arī statistika Latvijā liecina, ka tos izvēlas maz, un pat profesionālo mākslinieku vidū trūkst cilvēku, kas tos māk spēlēt,” stāsta D. Ārgule. Kāpēc vienā novadā ir lielāks pieprasījums pēc viena mūzikas instrumenta, bet otrā pēc cita, atbildes nevienam nav. Aizkraukles Mūzikas skolas direktore Lilita Dzilna novērojusi, ka popularitāti gūst tas mūzikas instruments, kurš vairāk redzēts kādā no audzēkņu koncertiem. Piemēram, ir gadi, kad daudzi vēlas stāties kora klasē, jo tuvojas, piemēram, Dziesmu un deju svētki vai plānots kāds “dziesmu brauciens” uz ārzemēm. Katrai mūzikas skolai ir sava “odziņa”, piemēram, līdztekus tradicionālajiem mūzikas instrumentiem Aizkrauklē iespējams apgūt kokli, Jēkabpilī — sitaminstrumentus un marimbu, Skrīveros — ģitāru, Pļaviņās — eifoniju. Pieprasījumu pēc mūzikas instrumenta spēles apguves nosaka pedagoga esamība.
1% talanta
“Mūzikas skola nav tikai talantīgajiem, jo, pirmkārt, ne visiem jākļūst par pianistiem. Otrkārt, cik pianistu vajadzīgs Latvijai?” retoriski jautā L. Dzilna. Viņa uzsver, ka mūzikas skola ir nepieciešama bērna intelektuālajai attīstībai. Un ne tikai. Arī garīgajai veselībai. “Mūsdienās bērni ir kā nervu kamoli, bet redzu, kā mūzikas skola viņus maina, disciplinē, viņi kļūst rāmāki, gaišāki,” teic Aizkraukles Mūzikas skolas direktore.
Vecākiem jārēķinās, ka mūzikas skola gan pašiem, gan bērniem būs pārbaudījums, pienāks brīdis, kad mazo spēlmani būs grūti motivēt turpināt iesākto izglītību, negribēsies. Otrs — jāiemācās sadalīt laiku, plānot aktivitātes, kad pildīs mājasdarbus un kad trenēsies mūzikas instrumentu spēlē, kad nodosies citiem vaļaspriekiem un kad atpūtīsies. Tāpat vecākiem jāņem vērā, ka būs koncerti — jāaizved bērns, jāatved instruments.
Mūzikas skolas pirmajā klasē tiek uzņemti bērni ar dažādām spējām. Viņu prasmes gadu no gada kļūst labākas. Tas ir vecāku, bērnu un skolotāju kopdarbs. Ja ir šie trīs elementi, viss izdosies. Bērnam vajadzīgs viens procents talanta, pārējo var izdarīt ar 99% darba, saka pedagogi. Ja bērnam ir dabas dota muzikālā dzirde, tas ir pluss, būs vieglāk mācīties, mūzikas skolā jutīsies kā zivs ūdenī. Tomēr pedagogi arī ievērojuši, ka nereti ir tā, ka “Dieva dotajām dāvanām” ir slinkums strādāt, bet ir bērni, kuriem nav šī dāvanas, taču viņi ar darbu panāk vairāk nekā tie, kuriem ir talants. Ieteicamais bērna vecums mūzikas skolai ir seši un septiņi gadi. Parasti vecāki un arī pedagogi iesaka izvēlēties to programmu, lai tās beigšana sakrīt ar pamatskolas beigšanu.
Ko spēlēt?
Daži jau no mazām dienām zina, kuru mūzikas instrumentu vēlas spēlēt. Mūzikas skolu direktori iesaka ieklausīties šajās vēlmēs. “Intuitīvi vai ar prātu viņš vienmēr izvēlas pareizo. Ir bijuši gadījumi, ka fiziskās dotības bērnam būtu cita instrumenta apguvei, to arī iesakām, bet tad piedzīvojam neveiksmi. Ja bērns zina, ko grib spēlēt, tad nevajadzētu viņa vēlmi “lauzt”,” saka Lilita Dzilna. Tomēr, ja ir vēlme mācīties mūzikas skolā, bet ir šaubas, kuru mūzikas instrumentu spēlēt, ar vecākiem un pedagogu pārrunājot, tiek nolemts, kāpēc un kuru labāk izvēlēties. Skrīveru Mūzikas skolas direktore Iveta Biķerniece stāsta par labo praksi skolā. Maijā, kad, starp citu, visās mūzikas skolās ir uzņemšana, vecāki ar bērnu iepazīst katru mūzikas instrumentu un aprunājas ar skolotāju, tad izvēlēties, ko spēlēt, ir daudz vieglāk. Tas, kuru instrumentu apgūt, atkarīgs arī no bērna fizioloģiskajām īpatnībām, piemēram, pūšaminstrumentus spēlēt būs grūti, ja bērnam nav zobu mutē vai ir nepareizs sakodiens, augumā mazam bērnam, iespējams, nebūs piemērotas klavieres.
Viedoklis
Eduards Grāvītis, diriģents
— Ja sporta skola attīsta mūsu jauno paaudzi fiziski, tad mūzikas skola nodrošina garīgo attīstību, arī dvēselei, par kuru, godīgi sakot, mūsu merkantilajā laikā tā īsti rūpējas ļoti labs literatūras skolotājs. Mūzikas skolas ir “nolaidušās” līdz jebkura bērna līmenim. Pat ja bērniņš muzikāli nav attīstījies, iemaņas mūzikā var attīstīt. Netalantīgs bērns ir tik reta parādība kā akls. Netalantīgu bērnu vispār nav, viņi ir ļoti talantīgi, viņā šī dvēselīte un dotības ir jāatmodina. Mūzikas skola šo funkciju arī veic. Ārzemēs tiek veikti daudzi pētījumi par to, ko bērniem dod mūzikas skolas. Piemēram, bērns, kas nodarbojas ar kāda instrumenta spēli, nošu lasīšanu, attīsta sevi ļoti vispusīgi un strauji. Ar mūziku tiek darbinātas daudzas maņas, pirksti, balss. Tad, kad bērns muzicē, viņš ir klātesošs trijās laika dimensijās — konkrētajā brīdī ir klāt laikā un telpā, skatoties notis uz priekšu, jau ir nākotnē, dzirdot, atceroties notis, kas skanējušas, ir arī pagātnē. Tādējādi smadzenēs notiek ļoti liela neironu attīstība. Zinātnieki jau sen saka — ja gribat savam bērnam veselu prātu, lai viņš mācās kāda instrumenta spēli. Un papētiet, daudzi izcili zinātnieki ir ar muzikālo izglītību. Tā kā Latvijā ir kora dziedāšanas un citas muzikālās tradīcijas, ir jāizmanto šī iespēja izglītot bērnus mūzikas skolā. Mūsu laikmetā tehniskie līdzekļi — dators, viedtālruņi — izstumj fizisko un citas aktivitātes, noved cilvēku trulā vidē. Pavērojiet bērnu, kurš aizrāvies ar datorspēlēm. Pirmās 15 minūtes viņš to dara ar entuziasmu, tad kļūst vienaldzīgs un ieciklējas uz to, kas ir ekrānā, “sagremo” to, ko kāds no spēles izveidojis. Savukārt to, ko komponists izveidojis, bērns interpretē savā prātā un sirdī. Un tajā brīdī viņš rada.
