Iesaka Diāna Rutkēviča, Diānas pinumu darbnīcas Staburagā īpašniece
— Iesaku noskatīties Daugavpils teātra izrādi “Svešie svētki”. Lugas autore ir mana meita Agnese Rutkēviča, un šī iemesla dēļ pati izrādi esmu redzējusi divas reizes. Pirmo skaties ar tik lielu satraukumu, ka pašu darbu nemaz nevari novērtēt. Abas meitas Agnese un Madara spēlē izrādē “Džeina Eira” Valmieras Drāmas teātrī, un, to skatoties, ir vēl lielāks uztraukums, kā būs. Atbrauc mājās, sakopo domas, un tad vari braukt uz teātri otrreiz, lai nu jau ar skatītāja aci novērtētu pašu izrādi.
Par ko ir šī izrāde? Par dzīvi un attiecībām, par gaidīšanu. Lugas scenārijs tapis no trīs Agneses stāstiem. Pirmais vēsta par meiteni, kura uzaicina ciemos puisi. Viņa pucējas, gaida, bet beigās izrādās, ka viņš ir kurls un nav dzirdējis uzaicinājumu. Otrajā stāstā lauku vecmāmiņa uzaicina krāsns meistaru un dara visu iespējamo, lai viņš paliktu ilgāk, lai atkal nav jāieslīgst pašas vientulībā. Trešā epizode ir par to, kā jauns pāris brauc uz bērēm. Cauri visai Latvijai, bet izrādās, ka aizgājuši uz svešām bērēm, jo pašu radiniekam nomiris tikai suns, bet sakaru traucējumu dēļ radies pārpratums.
“Cilvēks var nodzīvot viens daudzus gadus un būt laimīgs. Divi cilvēki var nodzīvot kopā daudzus gadus un kādu dienu atskārst, ka ir pilnīgi svešinieki. Mēs piedzimstam vieni un aizejam no šīs pasaules vieni. Tie ir stāsti par mums pašiem. Par vientulības izjūtu, kura mūs pavada visu mūžu gan vienatnē, gan pūlī. Tie ir stāsti par spēju būt laimīgiem un labsirdīgi pasmieties pašiem par sevi. Stāsti, kurus caurvij traģikomisks absurds. Arī vientulība var būt svētki. Mazliet sveši svētki. Kā pati dzīve,” teikts izrādes recenzijā.
Izrādes režisore ir Paula Pļavniece, lomās darbojas Kristīne Veinšteina, Ritvars Gailums, Māris Korsiets, Līga Ivanova, Vera Hramņikova.
Kopš pati spēlēju amatierteātrī, izrādes skatos mazliet citādāk. Citi varbūt izrādē meklē sevi, cenšas saskatīt līdzības, bet mani vairāk interesē aktieru spēle. Man ļoti patīk Daugavpils teātra aktieru talants, un tas ir pirmais bonuss, kādēļ vērts šo izrādi redzēt.
Izrādes kompozīcija veidota ļoti interesanti — lugas sākumā visa skatuve ir noklāta ar dažādiem rekvizītiem. Izrādes gaitā tos visus izmanto, un izrādes beigās skatuve ir brīva.
Izrādē ne mirkli nav garlaicīgi, un arī tādēļ to ir vērts redzēt. Starp citu, izrādi rāda arī krievu valodā. Savukārt drīz Daugavpils teātris dosies viesizrādē — latviski šo izrādi 27. janvārī varēs noskatīties Valmieras Drāmas teātrī, bet 2. martā — Dailes teātra Mazajā zālē. ◆
