Reinis Jansons sevi vairāk saista ar Rīteriem Klintaines pagastā Pļaviņu novadā. Dzīvojis un mācījies gan Aizkrauklē, un tagad viņa dzīvesvieta ir Pļaviņās, tomēr Rīteri joprojām tuvi. Tur vecvecāku mājās pavadītas bērnības vasaras un brālis kļuvis par rīterieti. Tas ir viens no svarīgākajiem pieturas punktiem Reiņa dzīvē, kas pavīd mūsu sarunā. Otrs neapšaubāmi ir zīmēšana. Viņa veidotos portretus ievēroju “Facebook” vietnē, un tajos var saskatīt gan slavenas ārvalstu aktrises, gan pazīstamus cilvēkus. Tas ir Reiņa vaļasprieks, ko viņš cenšas pilnveidot.
Ar zīmuli labāk
— Redzot šos zīmējumus, gribas domāt, ka tas ir vairāku mācību un darba gadu rezultāts. Tā ir?
— Mākslas skolā bērnībā nedaudz pamācījos, bet tolaik tas kaut kā neaizrāva. Turklāt mācījos arī mūzikas skolā un visu apvienot bija grūti. Zīmēt sāku pirms dažiem gadiem un nejauši. Ieraudzīju internetā interesantus darbus, un iepatikās. Pamēģināju, un sanāca. Protams, tagad, paskatoties uz pirmajiem darbiem, tajos daudz kas būtu labojams, bet ar laiku iemaņas veidojas. Zīmēju vairāk ar pildspalvu un zīmuli, galvenokārt portretus. Klusā daba mani nesaista. Esmu gleznojis arī ar eļļas krāsām, bet tas ir ilgāks process, jo jāgaida, kad nožūs krāsa, lai var klāt nākamo kārtu. Varbūt man pacietības pietrūkst. Ar zīmuli ir vienkāršāk, ātrāk un, pēc manām domām, ja izdara pareizi, skaistāk.
— Cik ilgā laikā top viens darbs?
— Ja neko citu nedara, tad divās stundās. Lielākam vajag vairāk. Zīmēju no fotogrāfijas, un tad mani nekas netraucē. “Dzīvajā” to darīt būtu sarežģītāk gan man, gan modelim.
— Ir bijis, ka dāmas attēlā tomēr vēlas izskatīties skaistākas?
— Korekcijas nereti jāveic. Reiz zīmēju kādu meiteni, kura iepriekš uzņemtajā bildē bija nedaudz pilnīgāka un pēc tam zaudējusi svaru. Nācās vairāk pastrādāt ar dzēšgumiju. Vajadzējis arī kādu uzaci iztaisnot.
— Modeļi portretos saskata līdzību?
— Ja tā nebūtu, zīmētājam vajadzētu padomāt par citu nodarbošanos. Ir laba sajūta, kad cilvēks ierauga savu portretu un sajūsminās. Tad arī pašam ir stimuls turpināt. Vīrieši ir piezemētāki savās emocijās, un vairāk arī iznāk zīmēt sievietes. Nereti cilvēki izvēlas šādu zīmējumu kāzu dāvanai un citos nozīmīgos brīžos. Paskaitīju, ka esmu veidojis ap 300 portretu.
Vajag perfekti
— Kas tieši portretu zīmēšanā ir interesantākais?
— Emocijas. Katrā sejā ir grumbiņas un dažādas nianses, kas piedod tai dzīvīgumu. Tas nav tikai taisnas līnijas, un viss. Lai arī zīmēju melnbaltos darbus, šīm krāsām ir daudz toņu, ar ko variēt. Kad zīmējumu pabeidzu, katru nofotografēju un nereti gribas vēl kaut ko pielabot. Man visu vajag perfekti. Dažkārt vēl no rīta pirms darba pieeju pie zīmējuma un kaut ko palaboju. Liela nozīme ir arī papīram un zīmuļiem.
— Ko ir visgrūtāk zīmēt?
— Īpaši neko, ja nu vienīgi matus. Ar tām sievietēm ir tāpat kā dzīvē — dažkārt vienai frizūrai vajag divas stundas… Tie ir tik sīki, un katrs precīzi jāizkārto. Pirmajos zīmējumos mati vispār iznāca briesmīgi — kaut kādas līnijas, bet tagad jau padodas labi. Tagad vairāk zinu, ar ko labāk sākt, ko nedarīt un kā panākt vēlamo efektu.
— Varbūt ir vērts no jauna pamācīties mākslas skolā?
— Neredzu tam īsti jēgu. Ir vienkārši jāzīmē, un daudz ko pats var iemācīties.
— Zīmēti arī pašportreti?
— Jā, un domāju, ka izdevās tajos atklāt savu būtību.
— Vai var definēt, kas ir laba māksla?
— Par daudziem darbiem var strīdēties, vai tā ir māksla. Varbūt interesantākais šķiet, ka, raugoties uz gleznu, var iztēloties savu domu. Daudzus tagad slavenus māksliniekus paši cilvēki pacēluši slavas augstumos. Jā, var teikt, ka viena vai otra glezna vispār nav izprotama, bet varbūt tieši ar to tā ir laba, ka liek domāt. Var apbrīnot to pašu Mikelandželo, ko viņš spēja paveikt ar tiem vienkāršajiem līdzekļiem, kas viņam tolaik bija.
Vēlas savu studiju
— Kādas ir nākamo gadu vēlmes?
— Varbūt atvērt savu mākslas studiju. Pašam patīk tas, ko daru, bet saprotu, ka tas nevar būt maizes darbs. Iepatikusies arī fotografēšana, un pamazām cenšos sagādāt labu tehniku. Arī tā ir māksla, kurā ir tik daudz nianšu un likumsakarību, kas jāapgūst. Kaut vai tie paši portreti, kas redzami sociālajos tīklos — pats cilvēks maziņš, bet lielākā daļa attēlā ir debesis vai pļava. Vajadzētu būt otrādi. Man patīk izplānot kadru. Visu, ko daru, cenšos vispirms izpētīt, kā to labāk paveikt. Turklāt internets dod tik plašas iespējas. Nav jāapmeklē pat kursi. Ja ieraugu, ka cits paveicis ko citādāk kā es, tad arī man interesē to izmēģināt.
— Noder arī mācības mūzikas skolā?
— Mūzikas skolā pabeidzu akordeona klasi. Kopš tā laika šo instrumentu neesmu ņēmis rokās. Nedaudz klavieres paspēlēju, bet, lai to darītu, vajag biežāk vingrināties, jo pirksti vairs neklausa. Pagaidām mūzika mani īpaši nesaista.
— Vecākiem vajadzēja stāvēt klāt, lai tomēr pabeidz iesākto mūzikā?
— Vajadzēja gan… Pirmajos gados nē, bet, kad bija jāspēlē vairāk un sarežģītāki skaņdarbi, tad tik viegli negāja. Kā jau visiem — kamēr citi puikas laukā sita bumbu, man vajadzēja vingrināties. Kuram tas patīk! Pēc izlaiduma mamma teica, ka tā ir viņa, kura beidzot pabeigusi mūzikas skolu.
— Ja runā par Rīteriem, kas šajā vidē ir saistošākais?
— Lauki tomēr vairāk pievelk kā pilsēta, tāpēc Rīteros viesojos bieži. Septiņus gadus strādāju ārzemēs, un visu laiku bija doma, ka atgriezīšos Latvijā, jo tas nav man tuvs. Jā, var nopelnīt, bet nekā cita nav — tikai darbs un dzīvesvieta. Te ir draugi, pazīstamas vietas, daba ar Daugavu, katrs pretimnācējs pazīst un sveicina. Forši.
Vizītkarte
VĀRDS, UZVĀRDS:
Reinis Jansons.
DZIMŠANAS LAIKS:
1980. gada 7. decembris.
DZĪVESVIETA:
Pļaviņas.
IZGLĪTĪBA:
beidzis Barkavas Profesionālo vidusskolu.
NODARBOŠANĀS:
strādā SIA “Krauss”.
ĢIMENE:
neprecējies.
VAĻASPRIEKS:
zīmēšana un fotografēšana.
HOROSKOPA ZĪME:
Strēlnieks.
