Skrīveru novada dome izsolē pārdod pašvaldībai piederošo ugunsdzēsēju automašīnu. Jau vairākus gadus tā stāv dīkā, arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība pastāv vien “uz papīra”, automašīna pašvaldībai ugunsnelaimju dzēšanai sen nav vajadzīga. Laiki mainījušies.
Ugunsdzēsēju automašīna ir 1984. gada izlaiduma. Tehnika ir novecojusi. “Savulaik Pļaviņās, kur agrāk bija ugunsdzēsēju štābs, to norakstīja. Un tā nonāca Skrīveros pie brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Glābšanas automašīna bija ļoti vajadzīga. Bet vai varam runāt par to, ka tā ir vērtīgs eksemplārs šodien?” šaubās brīvprātīgais ugunsdzēsējs Jānis Zirnis. “Ne jau velti profesionāļi no tās šķīrās. Tā savu laiku nokalpojusi, lai gan nobraukums automašīnai ir niecīgs, bet stāvēšana dīkā tehnikai nāk par ļaunu, rūsē,” bilst J. Zirnis. Skrīverieši atzīst, ka automašīna nav cienīta, vairākus gadus nav darbināta. “Novadam nav izdevīgi to uzturēt. Tehnika ir novecojusi, lai to sakārtotu, jāiegulda lieli līdzekļi,” atzīst arī novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. Viņš mēģina atminēties, kad tā pēdējo reizi rūcināta. Iespējams, tas noticis 2010. gadā. Automašīnai nav tehniskās apskates. Zināms, ka ir problēmas ar sūkņiem.
Izsoles sākumcena ir 560 eiro, ņemot vērā vidējo metāllūžņu cenu, bet Skrīveru novada dome cer auto pārdot iespējami dārgāk. Tomēr neviens no skrīveriešiem to negrib redzēt metāllūžņos. Cer, ka to iegādāsies kāds uzņēmējs kā laikmeta liecības eksponātu.
Vai novadam būtu vajadzīga sava ugunsdzēsības mašīna? Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Guntars Mežraups teic: “Būtu, bet ne tādā tehniskā kārtībā. Pat nebūtu būtiski, ka mašīna ir 1984. gada izlaiduma, ja biedrībai vai novadam būtu līdzekļi, sakārtot nav problēmu.” Tomēr naudas nav ne biedrībai, ne novadam. Astoņiem brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības biedriem nav pat speciāla apģērba, lai dzēstu ugunsgrēku. “Laikmets mainījies, katrai pašvaldībai vairs nav nepieciešams uzturēt savu ugunsdzēsēju brigādi. Astoņās minūtēs valsts ugunsdzēsēji no Aizkraukles bija klāt, lai dzēstu kūlu. Diez vai biedrība tik ātri varētu atsaukties nelaimei,” spriež A. Zālītis. Kamēr glābējmašīna gaida savu potenciālo pircēju, G. Mežraups atminas laikus, kad tā bija svarīga ugunsnelaimes novēršanā Skrīveros. “Spilgti atceros dienu, kad dega Institūta ielas (Purapuķes) māja. Saimniecībā šķūnīši. Kūla pavasaros. Braucām un dzēsām, agrāk nebija vienotā glābšanas dienesta. Toreiz zvans par nelaimi nonāca centrālē Aizkrauklē, tad zvanīja mums, braucām. Auto nekad nepievīla. Gribētu, lai paliek pagastā kā vēstures eksponāts.”
Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība Skrīveros joprojām pastāv. Tomēr tagad noteikumi mainījušies, brīvprātīgie ugunsdzēsēji uguns nelaimes dzēšanas darbos vairs nedrīkst piedalīties, jo to var darīt glābējs ar zināšanām. Tādi vien drīkst pildīt papildu pienākumus — atrast vietu, kur ūdeni paņemt, norobežot nelaimes vietu un pievest ūdeni. “Oficiāli daudz darīt vairs nedrīkstam. Pagaidām biedrība pastāv vien “uz papīra”. Tomēr ceram, ka tā atdzims, ja būs finansējums.” ◆