10. janvārī Aizkraukles pilsētas kultūras namā pasākuma “Gada notikums” laikā iedzīvotāji svinēja Aizkraukles 50 gadu jubileju. Novada domes vadība sveica Goda pilsoņus, tika prezentēta grāmata par Goda pilsoņiem un kalendārs, veltīts šai nozīmīgajai dienai. Sumināja sakoptāko sētu īpašniekus, un balvas saņēma pagājušā gada nozīmīgāko notikumu veidotāji.
Lai izdodas saglabāt un vairot!
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, uzrunājot zālē esošos aizkraukliešus, sacīja, ka tā ir unikāla iespēja tik lielā pulkā svinēt pilsētas pusgadsimta jubileju. Pašvaldība saņēmusi daudz apsveikumu, tajā skaitā no Rūjienas, kurai arī tieši 10. janvārī ir dzimšanas diena, tikai gadu daudz vairāk — 97.
“Šo 50 gadu laikā vismaz divās paaudzēs esam izveidojuši savu pilsētu. Mums nav tik senas vēstures kā Rūjienai, bet mums ir tradīcijas, kuras veidojam un domājam par jaunām. Patīkami, ka varam vienoties par daudzām lietām, kas mums vēl ir jādara, spējam paškritiski sevi izvērtēt, lai virzītos uz priekšu. Varam lepoties ar to, ko esam izveidojuši šo daudzu gadu desmitu laikā Daugavas krastā. Par to paldies ikvienam! Tas ir jūsu ieguldījums, lai mēs taptu tādi, kādi esam.”
Aizkraukles mērs lūdza zālē piecelties tos cilvēkus, kuri 1967. gadā pilsētā jau dzīvoja un strādāja, un viņiem skanēja sirsnīgi aplausi. Pēc tam viņš lūdza piecelties agrāko gadu deputātus, un arī viņiem klātesošie veltīja aplausus.
Te ir visskaistāk
Aizkraukles mērs pateicās visiem agrāko gadu Goda pilsoņiem. Viņu skaitam tagad piepulcējušies vēl divi — bijušie pašvaldības vadītāji Mārtiņš Holsts un Andris Antāns, kuri saņēma Aizkraukles novada Goda pilsoņa nozīmi un apliecību.
Mārtiņš Holsts pašvaldību vadīja no 1981. līdz 1991. gadam, tas ir posms pirms Atmodas un Atmodas laiks, kad Stučka ieguva Aizkraukles nosaukumu. Viņš aizkraukliešiem pateicās par uzticību un sacīja, ka turpinās savu spēku un laiku veltīt bērniem sporta skolotāja darbā un pilsētai, kura ir visskaistākā, te, pie Daugavas, ir visskaistākais stadions, baznīca, skola, kultūras nams…
Apbalvojumu saņem arī pats
Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu daudz laika pilsētas sakārtošanai un attīstībai veltīja Andris Antāns, kurš Aizkraukles domes priekšsēdētājs bija no 1993. līdz 2001. gadam. Toreiz bija deviņdesmito gadu krīze, kad pietrūka kurināmā, trūka arī finanšu līdzekļu, vajadzēja sakārtot ūdenssaimniecību, risinājās privatizācijas process. Šajā laikā pirmo reizi tika svinēti Aizkraukles pilsētas svētki un tika iedibināts apbalvojums “Aizkraukles Goda pilsonis”. Iepriekš Goda pilsoņa nosaukums tika piešķirts pirmajam rajona padomes priekšsēdētājam Pēterim Peļņikam padomju laikā, 1987. gadā, kad Stučka svinēja 20 gadu jubileju.
Andra Antāna laikā apstiprināts arī pilsētas ģerbonis un pilsētas centrālajā laukumā tika uzstādīts lielais pulkstenis. Pēc tam viņš kļuva par Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas direktoru. Viņa piemērs, vadot vidusskolu, motivē skolēnus mācīties, jo viņš ir intelektuālis ar analītiskiem secinājumiem, kuru ciena.
Andris Antāns atzina, ka, iedibinot tradīciju apbalvot Goda pilsoņus, nekad neiedomājās, ka šādu apbalvojumu varētu saņemt arī pats. “Man bieži jautā, kādēļ tik atšķirīgi nosaukumi — agrāk Stučka, pēc tam Aizkraukle. Bet neesam vienīgā tāda pilsēta, kur nosaukumu atšķirība ir ļoti liela, piemēram, Birži tagad ir Madona, kādreizējā Sasmaka — Valdemārpils, Āžu miests — Viesīte, bet Jaunjelgava kādreiz bija Fridrihštate.”
Andris Antāns sacīja, ka Rīgā dzīvo apmēram puse Latvijas iedzīvotāju, bet tādā pilsētā kā Durbe tikai 500 cilvēku. Tomēr nav svarīgi, cik liela ir pilsēta, jo panīkst arī pilsētas, kurās kādreiz bijuši lieli autorūpniecības centri. “Svarīgāk, kāda ir rosība. Ja būs rosība, būs arī rocība!” Aizkrauklei novēlēja Andris Antāns.
Gan grāmata, gan kalendārs
Aizkraukles Latviešu biedrība pilsētas jubilejai bija sarūpējusi dāvanu — pasākumā tika atvērta tās veidotā pirmā grāmata par novada Goda pilsoņiem “Cildinot izcili paveikto”. Darba grupā darbojās Harijs Jaunzems, Juris Vanags un Mirdza Vainovska, bet projektu vadīja Taiga Kalvišķe. Viņa atzina, ka grāmatas veidošana bijis ilgs darbs visu vasaru un rudeni, un pateicās visiem, kuri piedalījās tās tapšanā. Krustojoties telefona zvaniem, interneta pārvadiem, strādāja vesela komanda.
Jubilejai veltīts arī Aizkraukles pilsētas kalendārs, kas iespiests Aizkraukles uzņēmumā “ABC JUMS”, un to iedzīvotāji līdz 2. februārim var saņemt kultūras namā apmaiņā pret kuponu no “Domes Vēstu” decembra numura. Kalendāra veidošanai 18 autori iesniedza vairāk nekā 50 fotogrāfiju, no tām izvēlētas pilsētai raksturīgākās ainas no ikdienas un svētkiem. Kalendārā ietvertas arī fotogrāfijas no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja arhīva. Jubilejai veltīta kultūras namā apskatāmā izstāde “Senā Daugava pastkartēs”.
Svinīgajā pasākumā aizkraukliešus lieliskā koncertā priecēja solisti Annija Putniņa, Andris Ērglis, citi mākslinieki un Aizkraukles novada vidusskolas koris “De Cantare” diriģenta Eduarda Grāvīša vadībā.
Nozīmīgākie 2016. gada notikumi
Šogad pasākumā “Gada notikums” piemiņas balvas tika pasniegtas sešās nominācijās.
◆ Nominācijā “Sabiedrība” balvu saņēma Aizkraukles Latviešu biedrība par novada Goda pilsoņiem veltīto grāmatu.
◆ Nominācijā “Izglītība” svarīgākais notikums bija Aizkraukles novada vidusskolas izveidošana.
◆ Nominācijā “Kultūra” gada notikums ir mākslinieka Pētera Postaža darbu izstāde un 20 gleznu dāvinājums Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam, gleznu vērtība ir 41,8 tūkstoši eiro.
◆ Par gada notikumu nominācijā “Sports” tika izvirzīts Eiropas čempionāts ūdens motosportā.
◆ Nominācijā “Tūrisms” par spilgtāko notikumu atzīts deju kolektīva “Pēda” organizētais autofotoorientēšanās pasākums “Pa pēdām”.
◆ Par gada notikumu nominācijā “Jaunieši” izvirzīts projekts “Solis pretī simtgadei”.
