Pēc svētkiem vairs netieku galā ar sevi — redzu tikai slikto, kaut saprotu, ka jādomā labas domas, jāsporto, jāiet ārā, jālasa labas grāmatas. Taču es aizeju uz veikalu un ieraugu, ka sviestam cena kāpj debesīs, arī cukurs kļuvis dārgāks, it kā neko nenopērku, bet desmitnieks kā gaisā izkūp. Kad atveru ziņas internetā, tur vien nelaimes, ielūkojos avīzē, bet tur rakstīts, ka trešdaļa reemigrantu pēc atgriešanās Latvijā vīlušies un gatavi atkal doties prom. Un tad man pēkšņi kaut kas galvā noklikšķēja, un sapratu, ka problēma jau nav cenās, nelaimēs un mūsu tautiešos, bet gan galvā. Vienkārši esmu psiholoģiski nepareizi veidota. Ne to lasu un ne to skatos. 2012. gada izskaņā interneta vietnē “YouTube” publicēja video par Latvijas izkļūšanu no krīzes. Lūk, materiāls nervu nomierināšanai, kurš jāskatās, kad jums ir slikti. Tam piemeklēta arī piemērota mūzika. Mažora toņos skanot čellam, vieni pēc otra parādās dažādu ekonomistu domu graudi, kur slavēta Latvijas pieeja ekonomiskās situācijas uzlabošanā. Visbeidzot tā brīža premjerministrs Valdis Dombrovskis uzteic sasniegumus rūpnieciskajā ražošanā un eksporta pieaugumu, uzsverot, ka Latvijā ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Viņš secina, ka valdības veiktā budžeta konsolidācija un strukturālās reformas nodrošinājušas stabilu un ilgspējīgu valsts attīstību, savukārt Latvijas pieredze noderēs arī citām valstīm cīņā ar ekonomisko un finanšu krīzi. Kad esat noskatījušies šo materiālu, der atcerēties, ka vēl pērnā gada novembrī Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar ekspremjeru Dombrovski sarakstījis grāmatu “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi, atkārtoja — veids, kādā Latvija pārvarēja 2008. gadā sākušos ekonomikas krīzi, ir unikāls un dēvējams par veiksmes stāstu, neraugoties uz to, ka valsts iekšzemes kopprodukts aizvien ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā, un to, ka Latvijā, īpaši reģionos, valda ievērojama sociālā nevienlīdzība. Un tikai tad, kad šis atzinums bija iesūcies katrā manā šūniņā, sapratu, ka mans lielais veiksmes stāsts ir tas, ka esmu dzīva. Mani nav nožņauguši banku kredīti, neesmu atdevusi galus, gaidot garajās rindās pie ārsta, neesmu aizbraukusi no Latvijas un piedevām vēl elpoju! Kur vēl lielāku veiksmi?
Izabella
