Iesaka Līga Patmalniece, “Staburaga” reportiere
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) atvērta mākslinieka Jura Dimitera personālizstāde “Priekškara paslēpes”, to vēl var paspēt aplūkot līdz 29. janvārim. Pirmo reizi ieraugot Jura Dimitera darbus, pārņem neliels apmulsums, manā subjektīvajā latviskuma uztverē gleznās nespējot ieraudzīt tā iedomātās izpausmes, un pirmais, kas nāk prātā, aplūkojot Dimitera gleznas, ir beļģu sirreālists Renē Magrits. Izstādes iekārtojums mazliet atgādina labirintu, kad skatītājs nezina, kas viņu sagaida aiz nākamās sienas, un tas labi sasaucas ar Jura Dimitera mākslu, kurā spēlei, paradoksiem un negaidītībai ir liela nozīme. Plašā retrospektīvā, daudzveidīgā darbu ekspozīcija ļauj ielūkoties vairāk nekā četrās mākslinieka radošās darbošanās desmitgadēs. Kopumā eksponēts aptuveni 350 gleznu, plakātu, skiču, fotogrāfiju, kurās kādreizējā Stučkas rajona ļaudis pamanīs dokumentētus arī dažus melnbaltus mirkļus no Jaunjelgavas un Stučkas. Daži no mākslinieka gleznās iedzīvinātajiem fantāzijas tēliem atveidoti trīs dimensijās, arī patiesi izcilās metaforas — divi izdeguši sērkociņi “Romeo un Džuljetas” lomās.
Juris Dimiters pazīstams arī kā plakātists, lai gan kādā intervijā viņš atzīst: “Visi mani uzskata par plakātistu, es gan pats sevi uzskatu par gleznotāju. Plakāts ir tikai mans hobijs.” Izstādē iespējams apskatīt lielu daļu viņa veikuma — plakāti pret dzeršanu, pret padomju birokrātiju, pret dabas postīšanu u. c. Arī viens no slavenākajiem Dimitera plakātiem — gulbja kakls jautājuma zīmes formā, kurš pārvēršas par nekurienē krītošām desas šķēlītēm. Šo darbu 1983. gadā mākslinieks nosūtīja uz ASV, Kolorādo, Fortkolinzas plakātu izstādi, kur saņēma zelta medaļu.
Jura Dimitera savdabīgie darbi, kuros kā izteiksmes līdzeklis izmantots paradokss, asprātība, humors, ironija, metafora, var patikt vai nepatikt, tādējādi veicot mākslas galveno funkciju — neatstāt vienaldzīgu.
Šī paša muzeja ceturtā stāva izstāžu zālē līdz 5. martam aplūkojama arī Felicitas Pauļukas pasteļu un zīmējumu izstāde. Ar šīs mākslinieces darbiem muzejā aizsākts jauns izstāžu cikls “Paaudze”. Izstādē eksponēti pazīstamu kultūras darbinieku portreti, akti, kā arī ogles un sangīnas zīmējumi. Felicitas Pauļukas, kura ir viena no izcilākajām portretu un aktu gleznotājām latviešu mākslā, darbi vienkārši ir jāredz!
Kā vēstīts LNMM mājaslapā, izstāžu ciklā “Paaudze”, kas plānots no 2016. līdz 2020. gadam, uzmanība fokusējas uz 20. gadsimta otrās puses mākslu. Šajā ciklā plānots eksponēt Dainas Riņķes, Henrija Klēbaha, Līvijas Endzelīnas, Gunāra Cīlīša, Ritas Valneres, Aleksandra Stankēviča, Rūsiņa Rozīša un Gunāra Kroļļa darbus. ◆