Vairis Štāls un Ainārs Dukulis motosportā kopā aizvadījuši tikai vienu sezonu, taču progress bijis ievērojams un arī panākumi atzīstami — no 26 nobrauktām sacīkstēm astoņās kāpuši uz goda pjedestāla. Mērķi jaunajai 2017. gada sezonai izvirzīti vēl augstāki.
Vairis ar Aināru brauc ar motociklu ar blakusvāģi, Ainārs ir pilots, Vairis, kura dzimtā puse ir Vietalva, taču šobrīd viņa dzīvesvieta ir Aizkrauklē, ir kantētājs.
Ka tikai stūre un motors
Tehnika Vairim patikusi kopš bērnības, kā viņš pats saka — ka tikai motors un stūre, vienalga, cik riteņu. Mājās bijis gan mopēds, gan kvadracikls, ar ko braukāja. Taču sacīkšu motociklā pirmo reizi iekāpa un pa trasi izbrauca 2014. gadā, kad māsas draugs, kurš nodarbojās ar motosportu, uzaicināja iekāpt blakusvāģī un izvizināja pa trasi Ķegumā. “Nobraucām pāris apļu, un āķis bija lūpā. Jau nākamajās brīvdienās braucu sacensībās. Pirmajā braucienā kantētājs tajā ekipāžā, kurā vēlāk braucu es, guva traumu. Un, lai no sacensībām nebūtu jāizstājas, pilots uzaicināja braukt mani. Piekritu, jo man tas patiešām patika. Mēs pat toreiz no kādām 16 ekipāžām bijām ceturtie. Tas arī ļoti “paķēra”,” stāsta Vairis. Tajā sezonā puiši nobrauca trīs sacīkstēs. Vēlāk turpināja braukt ziemas sezonā Latvijas čempionātā, taču iepriekš gūtā trauma lika sevi manīt. “Sākumā tam nepievērsu uzmanību un vēl aizbraucu uz sacensībām Dānijā, un arī tad vēl tam nepiegriezu pietiekami lielu vērību. 2015. gada vasaras sezonā aizbraucām uz pirmo Latvijas čempionāta posmu Aizputē, taču neveiksmīgi — kritām un traumas guvām abi ar pilotu. Tā sezona mums bija beigusies,” atzīst Vairis.
Iztiek bez trenera
Treniņi un mierīgi braucieni gan turpinājās visu vasaru, un pēc pleca operācijas 2016. gadā Vairis atgriezās ierindā, taču jau kopā ar citu pilotu — Aināru Dukuli. Aināram ir 14 gadu pieredze motosportā, taču līdz tam viņš brauca ar solomotociklu un, tāpat kā Vairis, traumas dēļ 2015. gada sezonu izlaida. Atgriežoties sportā, nolēma pamēģināt braukt ar motociklu ar blakusvāģi, arī viņam iepatikās, un 2016. gada sezonai meklēja labu kantētāju. “Tā mēs satikāmies. Labi sapratāmies jau pirmajā treniņā, tāpēc turpinājām startēt kopā,” saka Vairis.
Lai gan pieredze “blaķenēs” abiem maza, tikai viena sezona, progress bijis ievērojams, jo, ja salīdzina, kā puiši brauca sezonas sākumā un kā beigās, ātrums ir ļoti mainījies. Var teikt, ka pirmā sezona aizvadīta veiksmīgi, jo no 26 nobrauktajām sacensībām astoņās kāpuši uz goda pjedestāla. Iespējams, šis skaitlis būtu lielāks, taču patraucēja tehniskas ķibeles — piebilst Vairis.
Puiši motosportā iztiek bez trenera. Aināram ir liela braukšanas pieredze, kas ļauj saprast, kā un kur labāk braukt, kā palielināt ātrumu trasē. “Katram savs uzdevums, kas jāizpilda. Mans uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai Ainārs varētu maksimāli ātri braukt. Braucēju starpā valda liela uzticēšanās un saziņa notiek sajūtu līmenī. Jo vairāk brauc, jo vieglāk uztvert un saprast otru. Pirmā sezona mums bija salīdzinoši piesardzīga, braucām saudzīgi, jo negribējās atkal gūt traumas, vairāk iepazinām tehniku, viens otru. Šajā sezonā noteikti būsim ātrāki, vairāk iesim uz risku,” stāsta Vairis.
Brauc Latvijā un Igaunijā
Jautāju Vairim, vai tik neilgā laikā gūtās traumas nemudināja tomēr atteikties no motosporta? Puisis tikai pasmaida un piebilst, ka tas viņam tik ļoti patīk un ir aizrāvis, ka ne mirkli nav bijusi doma tagad no tā visa atteikties. Tas, kas saista motosportā, ir trasē gūtais adrenalīns, ātrums, ar kādu traucas. Tas palīdz atslēgties no visas apkārtējās pasaules, jo trasē nav laika domāt par kaut ko citu kā tikai par braucienu.
Vai gribētu pamēģināt stūrēt moci trasē? “Esmu mēģinājis, un man patīk, taču labu kantētāju atrast ir grūti, un mans aicinājums ir būt par kantētāju.”
Galvenās īpašības un priekšrocības labam kantētājam, Vaira prāt, ir apņēmība, jo braukt trasē ir viens, bet līdz tam ir jātiek, jābūt labā fiziskā formā, jātrenējas, nedrīkst izlaist treniņus.
Ainārs ir no Alūksnes, bet Vairis dzīvo Aizkrauklē. Kur puiši tiekas treniņos? Vairis stāsta, ka reizi nedēļā brauc pie Aināra uz Jaunlaiceni, kur ir mototrase, reizēm trenējas Madonā, reizēm dodas uz Ķegumu. Sākoties sezonai, treniņi notiek regulāri, vēlāk puiši satiekas tikai sacensībās, kas ir gandrīz katru nedēļas nogali — ja ne Latvijā, tad Igaunijā.
Kāpēc arī Igaunijā? Vairis stāsta — lai uzkrātu pieredzi, ar Latvijā notiekošajām sacensībām vien ir par maz, sezonas kalendārs pie mums nav tik aizpildīts, tāpēc lūkojas uz tuvējām ārzemēm, un Igaunijā sacensības ir ļoti labi organizētas, interesantas un augstā līmenī.
Lieli plāni
Vairis ar sportu “uz tu” ir kopš bērnības. Viņš mācījies Odzienas pamatskolā, kur ir senas sporta tradīcijas un sporto teju visi bērni. Vairis labi slēpoja, spēlēja komandu sporta spēles. Līdz iekāpa motocikla blakusvāģī, nopietni trenējās svarcelšanā, un tas Vairim deva spēku, taču fiziskās izturības sākumā pietrūka. “Spēka bija ļoti daudz, un pirmajos apļos moci varēja locīt, kā grib, taču ātri noguru. Arī svars bija jāzaudē, lai būtu vieglāks un lokanāks. Vairāk sāku trenēt tieši fizisko izturību.
Ziemā notiek fiziskās izturības treniņi trenažieru zālē, kamēr nav sniega — skrienu, ja ir sniegs — slēpoju. Šogad zālē trenējos sešas reizes nedēļā un daru to pēc tādas pašas programmas kā pasaules mēroga motobraucējs Elvijs Mucenieks. Jaunajā sezonā viņa fiziskās sagatavotības treneris ir Henrijs Vimba, kurš arī man izstrādājis treniņprogrammu, pēc kuras strādāt,” piebilst Vairis. Motocikls, kas pieder Aināram, šobrīd, izjaukts daļās tiek gatavots nākamajai sezonai.
2016. gadā puiši sacensībās startēja individuāli, paši par saviem līdzekļiem, taču šajā sezonā ir doma braukt kādā no Latvijas motoklubiem. Puiši šobrīd aktīvi meklē arī atbalstītājus, jo vienas sezonas izmaksas ir augstas. Taču viņiem ir, ko likt pretī — ievērojami panākumi 2016. gada sezonā un vēl augstāki mērķi jaunajā sezonā. 2017. gadā Ainārs un Vairis plāno startēt Baltijas čempionātā junioru klasē, kurā piedalās braucēji no 18 līdz 35 gadiem. Plānos ir visi Latvijas čempionāta posmi un iekļūšana pirmajā sešniekā, visi Igaunijas čempionāta posmi hobija klasē ar mērķi uzvarēt un pāriet profesionāļu grupā. Puiši vēlas kvalificēties arī kādam no tuvāk notiekošajiem pasaules čempionāta posmiem, kur viņu mērķis ir tikt pie starta barjeras starp 30 pasaules labākajām ekipāžām.
(Potenciālie atbalstītāji ar sportistiem var sazināties, rakstot e-pastā: team822@inbox.lv vai zvanot Vairim pa tālr. 26343964.)
Sasniegumi 2016. gada sezonā
◆ 3. vieta “Sidecar Kings” Baltijas kausā motokrosā Ilūkstē,
◆ 1. vieta Retro motokrosā Saldū,
◆ 1. vieta “Korvikunid” komandu čempionātā motokrosā Toilā, Igaunijā,
◆ 2. vieta “Harley Cup” sacīkstes “SC Historic” Aksi, Igaunijā,
◆ 2. vieta “Korvikunid” motokrosā Pelvā, Igaunijā,
◆ 3. vieta Latvijas motosporta alternatīvās asociācijas motokrosa superfinālā Zorģos, Iecavas novadā,
◆ 1. vieta “Linnamae supikross 2016” Igaunijā,
◆ Igaunijas čempionātā hobija klasē iegūtas četras 4. un viena
5. vieta, sezonas kopvērtējumā palika ceturtie,
◆ Baltijas čempionātā junioru klasē kopvērtējumā — 4. vieta.
