Aizvadītā gada nogalē vairākās pašvaldībās un arī valsts iestādēs naudas balvās un prēmijās tika izmaksātas ievērojamas summas, piemēram, Pļaviņās un Jaunjelgavā summa sasniedza 50 tūkstošus eiro. Citās pašvaldībās summas bija mazākas. Kā vērtējat prēmiju izmaksāšanu? Vai tās maksājāt arī saviem darbiniekiem?
Ainārs Arnītis, Skrīveru novada pašvaldības aģentūras “Sociālās aprūpes centrs “Ziedugravas”” direktors
— Savus darbiniekus gada beigās vērtēju. Attiecīgi pēc rezultātiem darbinieks ir tiesīgs saņemt naudas balvu. Es uzskatu — ja pašvaldībai ir nauda stimulēt savus darbiniekus, tad tā ir apsveicama lieta. Es zinu, cik grūts darbs ir pašvaldībā — ja tevi katru dienu lamā un domā, ka sēdi un neko nedari. Pašvaldības darbinieki saņem ļoti daudz negāciju no iedzīvotājiem. Ja ir līdzekļi prēmijām, tad prēmiju izmaksāšanu atbalstu.
Saviem darbiniekiem naudas balvās izmaksāju 30% no algas, kas, protams, ir niecīga summa, jo bagātās pašvaldības var atļauties piešķirt vairāk procentu no algas.
Jānis Riekstiņš, AS “Virši-A” valdes priekšsēdētājs
— Uzņēmēji vērtē — var vai nevar atļauties izmaksāt prēmijas, un kad to darīt. Par pašvaldībām nevaru izteikties, jo tur nestrādāju. Bet, ja pašvaldībai ir līdzekļi un darbs labi padarīts, tad jāmaksā. Latviešiem ir slikts paradums — skaudība. Ka tikai kādam neiet labāk kā pašam! Šajā gadījumā būtu jāpriecājas, ka pašvaldībām klājas labi un tās māk novērtēt savus darbiniekus, var atļauties izmaksāt prēmijas. Būtu jāuzticas pašvaldību vadītājiem, viņi zina, ko dara. Akciju sabiedrība “Virši-A” saviem darbiniekiem parasti apmaksā veselības apdrošināšanas polisi. Ja ir iespēja, kādreiz arī piemaksā pie algas, bet tas ir individuāli — ir uzdevums un mērķi, tiek vērtēts, kā tiek sasniegti rezultāti.
Arvīds Apfelbaums, uzņēmējs Pļaviņu un Madonas pusē
— Ja mans uzņēmums strādā ‘‘pa nullēm’’ vai ar zaudējumiem, man nav līdzekļu izmaksāt prēmijas. Labi, ja algu varu samaksāt. Bet, ja uzņēmums strādā ar peļņu, tad darbiniekiem parasti ar prēmijām saku paldies. Nezinu katras pašvaldības situāciju — kur nauda ieekonomēta, kur nākusi klāt, kāds budžets? Principam jābūt tādam — ja ir labi padarīts darbs, ir peļņa, ekonomija, tad obligāti jāpasaka paldies saviem cilvēkiem. Kādās summās, tas jāvērtē. Naudas balvu un prēmiju izmaksāšana nav nosodāma, ja to var atļauties. Ja man pateiktu, ka valstī izmaksātas prēmijas, bet zinu, ka budžetu nevar ‘‘salīmēt’’ kopā, tad teiktu — nevajadzēja to darīt. Pašvaldības tomēr ir citā statusā, ja ir labi attīstīta ekonomika, kāpēc ne?
Manā būvniecības uzņēmumā treknie gadi vēl nav atgriezušies, viss iet “no kalna lejā”. Daudzi paziņas tāpēc likvidējuši savus uzņēmumus. Ir cerība, ka 2017. gadā kaut kas mainīsies. Tomēr, ko mēs darīsim pēc 2020. gada, kad beigsies Eiropas projekti? Taisnība, ko raksta, ka būvniecības industrija pastāv tikai uz Eiropas fondiem, Latvijas ekonomikas kā tādas nav. ◆
