Vecumnieku novada Valles pagasta Pētermuižas apkaimē nozāģēta viena no lielākajām tūjām Latvijā un, iespējams, arī Baltijā. To vēsta Latvijas Petroglifu centrs, kura darbinieki pārbaudījuši notikuma vietu.
AS “Sadales tīkls” uzdevumā Pētermuižas apkārtnē šajās dienās darbojas strādnieki no Gulbenes SIA “Vējakalni A.V.” Tīrot 700 metru garu elektrolīniju, lielā tūja pagadījās viņu zāģu ceļā. Par līdzās nomaļajai Pētermuižas skolai augošo dižkoku zināja retais — dabas draugi, entuziasti, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbinieki. Dodoties aplūkot notikuma vietu un tuvējo māju pagalmā satiktajam vīram jautājot ceļu, atbildē saņemam tikai norādi uz Pētermuižu. Par dižkoku vīrs neko nezina. Nomaļajā un parasti klusajā Pētermuižā dzirdama motorzāģu rūkoņa. Līdzās bijušās skolas ēkai, kas tagad tukša un pamesta, elektrības līnijas. Melnie vadi, norauti zemē, kontrastē ar balto sniegu. Zem un ap tiem nozāģēti koki, krūmāji. Turpat sniegā arī tūja, tiesa, koks nav audzis zem pašas līnijas, nedaudz nostāk.
Diemžēl pie tūjas, kuras apkārtmērs bija 2,76 m, līdz šim atzīme par dižkoka statusu nebija izvietota. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Rietumu tūja (latīniski — Thuja Occidentalis) par dižkoku kļūst daudz pieticīgākā izmērā — ar 1,5 m apkārtmēru un 16 metru augstumu. Tūjas divu metru apkārtmēru sasniedz ļoti reti, un Latvijā tādas ir labi ja desmit.
Nav resursu, lai visus apzīmētu
DAP inspektori identificējuši īpašumu, kā arī noteikuši ciršanas apstākļus. Šajās dienās DAP izplatītajā preses relīzē vēsta, ka sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība iesaistīto pušu un faktisko apstākļu no-
skaidrošanai. DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode informē, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējo aizsardzību un izmantošanu visi vietējo un citzemju sugu dižkoki tiek uzskatīti par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām — dabas pieminekļiem — un ir aizsargājami.
Lai nodrošinātu aizsargājamo koku atpazīstamību, DAP sadarbībā ar pašvaldībām izvieto informatīvās zīmes dabā. Latvijā dižkoku atpazīstamībai lietota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apzīmējoša zīme — uz zaļa fona attēlota ozollapa. Taču, ņemot vērā objektu lielo skaitu un ierobežotos resursus, prioritāri ar robežzīmēm apzīmē aizsargājamos kokus, kas ir pilsētvidē vai vietās, kur ir lielāka cilvēku plūsma, aktīvāka saimnieciskā darbība vai cita veida apdraudējums aizsargājamajam kokam.
Dienestam atļauju neprasīja
Gita Strode arī teic, ka dižkoku reģistrēšanas un uzskaites organizācijas nemitīgi mainās — no Dabas retumu krātuves līdz vietējiem entuziastiem pašvaldībās, no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVMĢM), līdz tagad par to atbild DAP. Pārvalde, sākot darbu pie dižkoku uzskaites sistēmas “Ozols”, pārņēma esošo LVMĢM datubāzi. Tikai no pērnā gada DAP reģionālie inspektori sākuši dabā pārbaudīt datubāzē ierakstīto, kā arī reģistrēt tajā jaunus kokus. Ar pašreizējo noslogojumu inspektoriem mēnesī ir vien pāris dienu, ko veltīt izbraukumiem dabā. Dienas laikā var apkatot, maksimāli, septiņus kokus. Otru tūju, kas aug Pētermuižā netālu no nozāģētās, DAP inspektori uzmērīs un ierakstīs aizsargājamo koku datubāzē.
Paralēli šo darbu veic arī dažas nevalstiskās organizācijas. Viena no zināmākajām ir Dabas retumu krātuve, kas savu darbību balsta arī uz dažādos projektos iegūtajiem līdzekļiem. Tomēr šī organizācija nevēlas sadarboties ar DAP vai, pareizāk sakot, uzskata, ka informācija ir nododama tikai par samaksu.
Drīzumā — dižkoku datoraplikācija
Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktore atzīst, ka neatkarīgi no tā, vai šis koks ir vai nav attiecīgi apzīmēts dabā, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība. Dižkoka nociršana vai nozāģēšana pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbal-
stus). Turklāt par konkrēto darbu veikšanu iepriekš ir jāsaņem rakstiska DAP atļauja. Valles pagasta dižtūjas nozāģēšanai šāda atļauja nav prasīta.
Sodu par dabas pieminekļa — aizsargājama koka (dižkoka) — patvaļīgu nociršanu vai nozāģēšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. panta otro daļu. Tā apmērs var būt no 140 līdz 700 eiro fiziskām personām un 280 — 1400 eiro juridiskām personām. Tā kā dižkoks ir arī īpaši aizsargājama dabas teritorija, par tās iznīcināšanu var tikt ierosināta krimināllieta.
Koki pārrauj līniju
Lai veicinātu dižkoku atpazīšanu un uzskaiti valstī, DAP kopā ar Latvijas simtgades biroju un Latvijas Radio īstenos Dižkoku uzskaites jeb Dižošanās akciju. Tās pamatā ir izstrādāts interneta rīks, kas ļaus ikvienam Latvijas iedzīvotājam iesaistīties dižkoku meklēšanā un noteikšanā. Šobrīd programmu eksperimentāli pārbauda, un lietošanai plašākā lokā tā varētu nonākt tuvāko mēnešu laikā. Paralēli DAP rīko seminārus dažādu iestāžu darbiniekiem, kuru ikdienas uzdevumos ietilpst arī koku zāģēšana, izglītojot viņus un novēršot situācijas, kad nezināšanas dēļ tiek izdarīts pārkāpums.
“Staburags” sazinājās arī ar uzņēmumu “Sadales tīkls”. Preses sekretāre Tatjana Smirnova skaidro, ka Vallē tīrīta zemsprieguma gaisvadu elektrolīnijas trase 700 metru garumā. Darbu izpildītāja ir SIA “Vējakalni A.V.”, un par darbiem informēti zemes īpašnieki, tostarp Vecumnieku novada pašvaldība. Jautāta par objektā pilnībā norautajiem vadiem un šādas trases lietderību kopumā, jo Pētermuiža ir neapdzīvota vieta, Tatjana Smirnova teic, ka šāda situācija radusies, krītošajiem kokiem līniju pārraujot. Tā kā Pētermuižas apkaimē ir elektrības pieslēgumi, tātad arī klienti, uzņēmums, gatavojoties brīdim, kad kāds no viņiem elektrību varētu atsākt lietot, sakopj trasi.
“Sadales tīklam” brīvas rokas
Meklējot vismaz kādu atbildīgo dižkoka likvidēšanā, sazinājos ar Zemgales virsmežniecību. Tās pārziņā ir arī Valles pagasta mežos notiekošais. Vai šādām “Sadales tīkla” darbībām nepieciešama saskaņošana, konkrēti nozāģēšanai pakļauto koku identificēšana un atzīmēšana? Virsmežziņa vietnieks Guntars Vāvers teic, ka, tīrot elektrolīniju trases, “Sadales tīklam” ir “brīvas rokas” un atsevišķa saskaņošana ar Valsts meža dienestu nav nepieciešama. “Sadales tīkls” ievēro Aizsargjoslu likuma 16. pantu, kurā teikts, ka elektrolīniju trašu platums gar zemsprieguma sprieguma gaisvadu elektrolīnijām ir 2,5 metri uz katru pusi no elektrolīnijas ass. Tām jābūt pilnībā attīrītām no kokiem un krūmiem, kas galvenokārt nepieciešams, lai nodrošinātu klientiem nepārtrauktu un kvalitatīvu elektroapgādi un operatīvais personāls spētu netraucēti jebkurā laikā piekļūt elektrotīklam. Vai tomēr darbiem nepieciešama īpaša saskaņošana, Tatjana Smirnova teic, ka, plānojot elektrolīniju trašu tīrīšanas darbus, apdraudošo koku nozāģēšanu elektrolīniju aizsargjoslās, kā arī citu elektrolīniju uzturēšanas un rekonstrukcijas darbus, “Sadales tīkls” pārbauda, vai konkrētais zemes īpašums nav īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, liegumos, kā arī iespēju robežās savu darbu veic laikā, kad tas mazāk ietekmētu lauksaimniecības kultūru sējumu platības. Plānotos elektrolīniju trašu tīrīšanas darbus un apdraudošo koku nozāģēšanu saskaņo ar zemes īpašniekiem, pašvaldību un, kad tas ir nepieciešams, informē DAP. Taču, kā liecina citu amatpersonu teiktais, šoreiz nekāda saskaņošana vai informēšana nav notikusi. ◆
Uzziņa
Rietumu tūjas dabīgais izplatības reģions ir ASV ziemeļu daļa un Kanādas austrumu daļa. Koks pazīstams arī kā ziemeļu baltais ciedrs, purva ciedrs u. c. Tas ir mūžzaļš ciprešu dzimtas augs. Vārdu koks ieguvis 1753. gadā, kad to pirmo reizi aprakstīja zviedru botāniķis Kārlis Linnejs. Latīniskais vārds “tūja” saistīts ar grieķu valodu, kas savukārt apzīmē arī vielu “tujons” — bezkrāsainu vielu ar mentola smaržu. Tieši šīs smaržas dēļ augu senatnē izmantoja upurēšanas ceremonijās, to sadedzinot. Vairāki informācijas avoti norāda uz šīs vielas halucinogēnajām īpašībām, bet tās līdz galam vēl nav pierādītas. Tūjas lapas ir bagātas ar C vitamīnu, un, kā vēsta leģenda, tās izglābušas no bojāejas Kanādas pirmatklājēju komandu ar Žaku Kartjē priekšgalā.
Uzziņa
Rietumu tūjas dabīgais izplatības reģions ir ASV ziemeļu daļa un Kanādas austrumu daļa. Koks pazīstams arī kā ziemeļu baltais ciedrs, purva ciedrs u. c. Tas ir mūžzaļš ciprešu dzimtas augs. Vārdu koks ieguvis 1753. gadā, kad to pirmo reizi aprakstīja zviedru botāniķis Kārlis Linnejs. Latīniskais vārds “tūja” saistīts ar grieķu valodu, kas savukārt apzīmē arī vielu “tujons” — bezkrāsainu vielu ar mentola smaržu. Tieši šīs smaržas dēļ augu senatnē izmantoja upurēšanas ceremonijās, to sadedzinot. Vairāki informācijas avoti norāda uz šīs vielas halucinogēnajām īpašībām, bet tās līdz galam vēl nav pierādītas. Tūjas lapas ir bagātas ar C vitamīnu, un, kā vēsta leģenda, tās izglābušas no bojāejas Kanādas pirmatklājēju komandu ar Žaku Kartjē priekšgalā.
